Izbūvēs jaunas un atjaunos esošās siltumtrases

PSIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris iepazīstināja sanākušos ar uzņēmuma investīciju projektiem. Viens no tiem paredz jau esošo siltumtrašu sešu posmu rekonstrukciju, kur caurules vēl nav nomainītas pret rūpnieciski izolētajām. Šo posmu kopējais garums veido 525 metrus, un tas ir tikai 0,4% no visām pilsētas siltumtrasēm. Pēc projekta īstenošanas 100% pilsētas siltumtrašu būs nomainīts pret rūpnieciski izolētām caurulēm. Tas paaugstinās siltuma piegādes efektivitāti un samazinās tās tā zudumus. Projekta kopējās izmaksas ir 328 915 eiro, līdzfinansējums no Eiropas Kohēzijas fonda (KF) – 97 312 eiro. Projekta īstenošanas laiks pēc līguma parakstīšanas par līdzfinansējuma piešķiršanu no KF ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) – 18 mēneši. Līgums ar CFLA parakstīts šā gada 29. martā.

Vēl viens investīciju projekts, kura īstenošanu Ventspils siltums uzsāks šogad, – dūmgāzu kondensatora uzstādīšana biokurināmā katliem Pārventas katlumājā Talsu ielā 69. Projekta kopējās izmaksas – 891 308 eiro, līdzfinansējums no FK – 260 451 eiro. Kondensatora uzstādīšana palīdzēs maksimāli efektīvi izmantot siltumu, kas tiek iegūts no šķeldas sadedzināšanas. Līgums par līdzfinansējuma piešķiršanu no KF tāpat jau parakstīts ar CFLA, projekta īstenošanas laiks – 12 mēneši pēc līguma parakstīšanas. Saistībā ar abiem investīciju projektiem jau ir izsludināti iepirkumu konkursi darbu izpildītāju noteikšanai.

PSIA Ventspils siltums arī plāno tuvākajos gados izbūvēt 11 jaunus siltumtrašu posmus, īstenojot projektu Centralizēta siltumtīkla būvniecība Ventspils pilsētā. Līdzfinansējuma piesaistīšanai no ES fondiem projekta pieteikums iesniegts CFLA. Saskaņā ar projektu līdz 2020. gadam Ventspilī plānots izbūvēt 2,8 kilometrus jaunu siltumtrašu. Jaunas trases tiks izbūvētas Rīgas ielā un K. Valdemāra ielā līdz t/n Jūras vārti, Lāčplēša ielā 1, Rūpniecības ielā 1 un Rūpniecības ielā 2 (pie topošā Inovāciju un zinātnes centra); Ūdens ielā 6 (pie topošā dzīvojamā kompleksa Ventmalas māja); Kuldīgas ielā 13 (pie Jauniešu mājas), Strazdu ielā 5, Ganību ielā 30 un 32, Sarkanmuižas dambī 28, Vasarnīcu ielā 9, 14 un 20, Līvu ielā 2. Projekta kopējās izmaksas – 1,325 miljoni eiro, līdzfinansējums no KF – 437 000 eiro jeb 40% no attiecināmajām projekta izmaksām. Šis pats projekts paredz maģistrālo siltumtrašu izbūvi no Vidumupītes pieslēguma līdz Lāčplēša ielas pieslēgumam.

Jautājumi, kurus iedzīvotāji uzdeva tikšanās laikā, norāda, ka apkure un siltumenerģijas patēriņa rēķini joprojām ir aktuālas tēmas. Iedzīvotāja no daudzdzīvokļu mājas, kuru pārvalda Ventspils nekustamie īpašumi (VNĪ), sūdzējās par aukstajiem čuguna radiatoriem dzīvoklī. Tikšanās laikā izdevās sazināties ar VNĪ un noskaidrot, ka konkrētās iedzīvotājas problēmu, kā arī citus jautājumus, kas tika piefiksēti apkures sezonas laikā, risinās pēc sezonas beigām.

Vēl viens iedzīvotājs vērsās pie Ventspils siltuma, būdams pārliecināts, ka ir pieaugusi apkures maksa, lai gan patiesībā siltuma tarifs pēdējo piecu gadu laikā samazinājies par 13%. Izrādījās, ka vīrietim vairs nedarbojās agrāk piešķirtās atlaides karstajam ūdenim un apkurei, tādēļ ir izskaidrojams, kāpēc viņa maksājumi bija pieauguši. Ventspilniekam ieteica vērsties Sociālajā dienestā, lai noskaidrotu, vai viņam pienākas atlaides jaunam laika posmam.

Nereti iedzīvotāji uzdod jautājumus Ventspils siltumam, kas patiesībā būtu jāuzdod namu pārvaldniekam. 9-stāvu māju iedzīvotāja no Embūtes ielas sūdzas par aukstumu 1. stāva dzīvoklī. Viņa novērojusi, ka augšējo stāvu iedzīvotāji logus tur atvērtus, bet viņa salst, taču visiem par siltumu ir jāmaksā vienādi. Kārtējo reizi Ventspils siltuma speciālistiem nākas skaidrot un atgādināt iedzīvotājiem, ka iekšējās siltum­apgādes sistēmas sakārtošana daudzdzīvokļu mājās ietilpst namu pārvaldnieku kompetencē. Uzņēmums Ventspils siltums atbild par stabilām siltuma piegādēm visai mājai, bet tālākais siltuma sadalījums pa dzīvokļiem un patērētā siltuma rēķini ir atkarīgi no mājas tehniskā stāvokļa, tās iekšējām komunikācijām un iedzīvotāju komforta ieradumiem. Šos jautājumus risina paši iedzīvotāji sadarbībā ar nama pārvaldnieku.