83% ventspilnieku savas pašvaldības darbu vērtē pozitīvi, liecina 2017. gada novembra-decembra Sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” veiktās aptaujas rezultāti, turklāt 9% aptaujāto norādījuši, ka domes darbību vērtē ļoti pozitīvi.
Pašvaldības darbu pozitīvi vērtē 83% ventspilnieku
21Pašvaldības darbību negatīvi pērnā gada novembrī-decembrī novērtējuši vien 5% Ventspils iedzīvotāju.
Par veiksmīgākajiem projektiem, ko pašvaldība īsteno vai īstenojusi pēdējo gadu laikā, iedzīvotāji atzinuši Mūzikas skolu ar koncertzāles funkciju – 33,2%, Lielā laukuma rekonstrukciju un strūklaku „Fregate „Valzivs”” – 19,7%, kā arī ielu rekonstrukcijas darbus -12,1%.
Vērtējot Ventspils pilsētas domes darbu dažādu funkciju izpildē, visatzinīgāk iedzīvotāji vērtējuši pilsētas labiekārtošanu kopumā – 96%, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – 95%, pilsētas apsaimniekošanu un tīrīšanu kopumā – 94%, ūdensapgādi un kanalizāciju pilsētā – 94%, kā arī veiktos darbus ielu un ceļu infrastruktūras uzlabošanā – 92% respondentu.
Pērn nogalē veiktā aptauja liecina, ka atzinīgi novērtēta arī sabiedriskās kārtības nodrošināšana pilsētā – 90% un pilsētas apgaismojums – 87%. Daudziem ventspilniekiem būtisks šķitis pašvaldības atbalsts pilsētas attīstības, aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanā, kā arī veloceliņu un velonovietņu infrastruktūras attīstībā, ko atzinīgi vērtējuši 86% pilsētnieku.
Sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” veiktajā aptaujā kopumā klātienes intervijās respondentu dzīves vietās tika iztaujāti 800 ventspilnieki.
Komentāri (21)
Laikam aptauja veikta Ventspils domes vadošo darbinieku vidū...
Diez vai vienkāršie iedzīvotāji būtu izteikušies atzinīgi .
Arī darbinieku vidū diez vai!Tagad pieejamais publiskais algu saraksta pašvaldības darbiniekiem parāda to,ka nu zemāk jau nav kur vairāk.Kauns un negods par tādu atalgojumu!
Eiropas naudas tērēšanu ( reizēm pat neracionālu) nevar vērtēt kā pozitīvu pašvaldības darbu. Kur ir pašvaldības sasniegumi tādos jautājumos kā gaisa piesārņojums ( smakas, putekļi),medicīnas pakalpojumi (piemēram dežūrējošs zobārsts),kultūras un atpūtas pasākumi (varēja jau pamainīt formātu ikgadējiem tradicionālajiem pasākumiem). Pats galvenais - kas ir panākts, lai pilsētā ienāktu uzņēmēji ar labi atmaksātām darbavietām.
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir vairākkārt piedāvājusi iespēju stomatologiem dežūrēt uzņemšanas nodaļā, bet ņemot vērā, ka medicīniskās palīdzības veidam pieaugušajiem nav paredzēts valsts finansējums, stomatologi ir atteikušies veikt šo dežūrdarbu slimnīcā, pamatojot to ar zemu un neregulāru pieprasījumu. Slimnīcā nav stomatoloģijai nepieciešamās iekārtas, tādēļ stomatoloģijas pakalpojumus varam sniegt tikai sadarbības ceļā ar kādu no stomatoloģijas klīnikām.
Savukārt valstī nav noteikts obligāts nosacījums, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības punktos jābūt pieejamam stomatologam, tādēļ speciālisti izvēlas darbu veikt privātklīnikās nevis dežūrēt slimnīcās.
Pacientiem vēršoties uzņemšanas nodaļā, tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība un ieteikta tuvākā ārstniecības iestāde, kurā iespējams veikt turpmāko ārstēšanu. Neatliekamos gadījumos, kad ir nepieciešama stomatoloģiska palīdzība, diennakts neatliekamo stomatoloģisko palīdzību, tajā skaitā, mutes, sejas un žokļu ķirurģisko palīdzību pacienti var saņemt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejas žokļu ķirurģijas centrā Rīgā, Dzirciema ielā 20. Reģistratūras/uzņemšanas diennakts tālrunis 67452015.
Iesakām iedzīvotājiem savlaicīgi rūpēties par mutes veselību un izvēlēties stomatologu, kuru jāapmeklē pēc vajadzības vienu, divas vai vairāk reižu gadā, kad tiks veikti gan ārstnieciskie, gan profilaktiskie pasākumi, lai pēc iespējas izvairītos no pēkšņām sāpēm, sastrutojumiem un citām problēmām.
Eiropas Savienības finansējumu apguvei tiek veikti apjomīgi plānošanas darbi pirms līdzekļi tiek ieguldīti iekārtu iegādei, būvniecībai, u.c. to racionālai izmantošanai. Savukārt jebkuru ES projektu, t.sk. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas apstiprināto ERAF projektu, stingri uzrauga Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, lai tiktu ievērotas visas prasības.
Atbild Ventspils pilsētas domes Vides uzraudzības nodaļa:
Gaisa kvalitāte Ventspilī ir laba un stabila. Par to, ka nav piesārņojošo vielu pārsniegumu, liecina valsts SIA”Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ikgadējie pārskati par gaisa kvalitāti”. Jāpiekrīt, ka nereti iedzīvotāju labsajūtu traucē smakas. Pašvaldībai nav šaubas, ka galvenais smaku cēlonis ir naftas produktu iekraušanas process ostas piestātnēs, tāpēc tā ir radījusi savu tiesisko regulējumu, kas būtu saistošs uzņēmumiem, kuru darbības rezultātā rodas smakas.
Dome kopā ar brīvostas pārvaldi izstrādāja grozījumus brīvostas noteikumos, paredzot līdz 2018.gada 31.maijam obligātu pienākumu izmantot tvaiku savākšanas un rekuperācijas iekārtas, visiem uzņēmumiem, kuri veic naftas produktu pārkraušanu. Noteikumi arī atrisinās smaku efektīvu kontroles problēmu. Šobrīd Saeima ir pieņēmusi un prezidents ir izsludinājis grozījumus likumā “Par piesārņojamu”, kuros ne tikai iestrādāta prasība uzstādīt tvaiku savākšanas iekārtas, bet arī dotas tiesības pašvaldībām noteikt stingrākas prasības un īsākus iekārtu uzstādīšanas termiņus.
Atbild Ventspils pilsētas domes Attīstības pārvaldes:
Atbildot uz aizrādījumu, ka “Eiropas naudas tērēšanu (reizēm pat neracionālu) nevar vērtēt kā pozitīvu pašvaldības darbu,” norādām, ka šāds apgalvojums ir vispārīgs. Līdz ar to, ja ir uzskats, ka Eiropas nauda tiek tērēta neracionāli, lūdzam sniegt argumentētu pamatojumu šādam apgalvojumam. Visi Eiropas Savienības fondu līdzfinansētie projekti ir atbilstoši Ventspils pilsētas attīstības stratēģijai līdz 2020.gadam. Izstrādājot projektu, Ventspils pašvaldība ļoti rūpīgi analizē katra projekta atdevi gan no izmaksu efektivitātes viedokļa, gan no investīciju atmaksāšanās viedokļa, gan izvērtējot katra projekta sociālekonomisko atdevi. Savukārt, kad projekts tiek iesniegts projektu konkursā, tas “konkurē” ar desmitiem un dažkārt pat simtiem citu projektu, kur jau ārējie eksperti izvērtē katra projekta lietderību, konkurētspēju, izmaksu efektivitāti, u.c. kritērijus.
Līdz ar to, ja Ventspils iesniegtie projekti tiek atbalstīti, tie ir izturējuši būtisku kritēriju izvērtējumu un salīdzinājumu ar līdzīgiem projektiem.
Ņemot vērā minēto, Ventspils pilsētas pašvaldība ir lepna, ka līdz šim ir varējusi piesaistīt vairāk kā 400 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu un citu ārējo finansējumu izglītības (t.sk., visu skolu un bērnudārzu siltināšana), veselības aprūpes, sociālo, kultūras, tūrisma, infrastruktūras (t.sk., ielu, ostas pievedceļu, veloceliņu), ūdenssaimniecības, siltumapgādes, atkritumu saimniecības, energoefektivitātes (t.sk., daudzdzīvokļu māju siltināšanai), informāciju un komunikāciju tehnoloģiju attīstībai un citu projektu līdzfinansēšanai.
Par neracionālu eiropas naudas tērēšanu - paceliet savus papīrus un apskatiet , cik izmaksāja atpūtas soliņi pārventā pie strūklakas "Kāpu priede" un vai tā cena atbilst šo soliņu kvalitātei. Vai vispār soliņus vajag iepirkt citā valstī? Tas tā 1 piemērs.
Ko ta tik švaki.Krievijā par Putinu droši vien būs 90%.Z-korejā par pelmeni ir 99%.
Neredzu cik cilvēku tika aptaujāts.
Kāpēc mani SKDS nekad neiztaujā??
Un man ari neviens nejautàja.Varu pateikt,ka šie zvana,zvanīja man tieši pirms pašvaldību vēlēšanām un taujàja manas domas par partiju Latvijai un Ventspilij,un tagad pēc loģikas spriežot,šo datu vairākumu nodrošinàjuši ir pensionàri ar itkà pozitīvàm atsauksmēm.Personigi es varu paust to,ka par koncertzàli tà saukto jauno,esmu dzirdējis negatīvas atsauksmes.Spriežot pēc tà,secinu,ka viss kà vienmér te tiek kàrtìgi sapušķots.
Ir drīzāk labi nekā slikti.
SIA „Kurzemes filharmonija”, kas plāno un realizē teātra namā “Jūras vārti” notiekošās kultūras un mākslas aktivitātes, darbojas ar mērķi veicināt dažādu žanru profesionālās skatuves mākslas pieejamību Ventspilī, kā arī Kurzemes reģionā.
2018. gadā teātra nama “Jūras vārti” repertuārā iekļauti 82 pasākumi, ko plānots organizēt ar Ventspils pašvaldības finansiālu atbalstu. To skaitā Latvijas profesionālo teātru izrādes, dažādu žanru mūzikas koncerti, baleta izrāde, pasākumi bērniem, izstādes u.c. Lai nodrošinātu 53 iepriekš minēto pasākumu norisi, SIA “Kurzemes filharmonija” piesaistījusi finansējumu no Valsts kultūrkapitālfonda projekta "Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālās nozīmes attīstības centrā, Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti””. Pārējo repertuāru veido pasākumi, kas tiek realizēti par SIA “Kurzemes filharmonijas” pašu līdzekļiem, kā arī telpu nomnieku organizētie pasākumi.
2018. gadā Ventspils pašvaldības dotācija teātra izrādēm ir 333 005 EUR, dažādu žanru mūzikas koncertiem - 142 793 EUR. Pateicoties šim atbalstam, biļetes uz pasākumiem, ko organizē SIA “Kurzemes filharmonija”, iegādājamas ievērojami lētāk kā citviet Latvijā.
nu tad varbut Ventspils pilsētas dome un SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca aizlieks izmantot savu privat praksu vajadzibam SIA "Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Aparaturu un operacijas telpas ka ari slimnicas palatas
to SIA "Kurzemes filharmonija" beidziet vienreiz izkarnities interneta , zinu ka daudzi ventspili grib redzet un dzirdet tadus grandus ka AC DC , Metallica , Rammstain un ta talak nerunajot par Londonas , bet kaut vai Berlines sinfonisko orkestri ar tagat pasaules slaveniem operas dziedatajiem , nevis vecus meslus un parejas pabiras par ko nav verts maksat un skatities un izbaudit
Vajag sekot rīdzinieku piemēram!
https://www.youtube.com/watch?v=a17SZki7cEQ&feature=youtu.be