Galvenās rūpes – lai bērns augtu ģimenē

Pēdējā laikā sabiedrībā valda izplatīts viedoklis, ka Bāriņtiesa un Sociālais dienests ir instruments, lai pārtrauktu vecākiem aizgādības tiesības un veicinātu bērna ievietošanu aprūpes iestādēs. «Tas ir kļūdains viedoklis, situācija ir pilnīgi citāda, jo Bāriņtiesas un Sociālā dienesta galvenais darbības mērķis ir uzlabot ģimeņu ar sociālajiem riskiem funkcionēšanu, pasargāt tādas ģimenes no situācijām, kad izņem bērnus un pārtrauc vecāku aizgādību,» apgalvo Ventspils bāriņtiesas priekšsēdētāja Zaiga Rudņicka un Sociālā dienesta vecākais sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem Aļesja Caune.

Sociālā dienesta Atbalsta nodaļā ģimenēm ar bērniem strādā seši profesionāli sociālie darbinieki, kuriem ir pieredze un zināšanas kvalificētas palīdzības sniegšanā ģimenēm ar bērniem, kā arī 4 sociālie pedagogi, kuru ikdienas darbs norit pilsētas skolās. Par ģimenēm, kas nonāk Sociālā dienesta redzeslokā, informē skola, pašvaldības policija, kaimiņi vai anonīmi ziņotāji. Saņemtā informācija tiek pārbaudīta un situācija rūpīgi izpētīta. Ja ir vajadzīga iejaukšanās, Sociālais dienests iedarbina visus tā rīcībā esošos resursus.

Bāriņtiesas un Sociālā dienesta mērķis ir panākt, lai bērns augtu bioloģiskajā ģimenē. Tajā ir iesaistīti daudzi valsts un pašvaldību resursi – psihologi, atbalsta grupas, speciālisti –, sniegti sociālie pa­kalpojumi. Sociālā dienesta darbinieki veic lielu un rūpīgu darbu, lai saglabātu bioloģiskās ģimenes funkciju un tajā paliktu bērns. Tikai tajos gadījumos, kad pūliņi nevainagojas ar panākumiem, bet visas metodes un resursi jau ir izmantoti, lieta tiek nodota Bāriņtiesai, stāsta Aļesja Caune.

Bāriņtiesa uzreiz nepieņem lēmumu par vecāku tiesību pārtraukšanu, stāsta Zaiga Rudņicka. Šajā ziņā Bāriņtiesai šo rīcību ierobežo arī likumdošana. Uzsākot administratīvo lietvedību, Bāriņtiesa par to informē ģimenes, izskaidrojot, ka viņi ir par mata tiesu no aizgādības tiesību zaudēšanas, un uzliekot tām par pienākumu sadarboties ar Sociālo dienestu, apmeklēt psihologu vai citus speciālistus.

Paliks bērns ģimenē vai nepaliks – tas atkarīgs no pašiem vecākiem. Viņiem tiek dots laiks – divi vai četri mēneši – sadarbībai ar Sociālo dienestu un savas situācijas uzlabošanai. Vecāki vienojas ar Sociālo dienestu par veicamajiem pasākumiem, lai bērns varētu atgriezties ģimenē. Ja vecāki sadarbojas ar Sociālo dienestu un rīkojas saskaņā ar sastādīto plānu, tad Bāriņtiesa pieņem koleģiālu lēmumu nepārtraukt vecāku aizgādības tiesības uz bērnu, pretējā gadījumā šis lēmums var būt par aizgādības tiesību pārtraukšanu.

Cita ir situācija, ja ģimenes apmeklējuma laikā tiek konstatēts, ka bērns atrodas apstākļos, kas apdraud viņa dzīvību, tad Bāriņtiesas loceklim vai priekšsēdētājam ir tiesības izņemt bērnu no ģimenes ar savu vienpersonisko lēmumu. Parasti bērnu tādos gadījumos nodod tuviem radiem vai, ja tādu nav vai arī viņi nevar pieņemt bērnu, ievieto krīzes centrā uz 15 diennaktīm, kuru laikā darbojas Bāriņtiesas darbinieka pieņemtais vienpersoniskais lēmums.

15 dienu laikā ar ģimeni, no kuras ir izņemts bērns, strādā Sociālā dienesta darbinieki – palīdz un sniedz dažāda veida atbalstu ģimenei, lai 15 dienu laikā situācija ģimenē uzlabotos un bērns atkal varētu dzīvot kopā ar saviem vecākiem. Pēc tam Bāriņtiesas sēdē tiek pieņemts koleģiāls lēmums par to, vai bērns var atgriezties ģimenē vai viņam nodrošināma ārpusģimenes aprūpe, skaidro Rudņicka.

Nereti bērns cieš no tā, ka vecāki nav spējīgi risināt savstarpējos konfliktus bez vardarbības. Pagājušajā gadā šādu ģimeņu skaits pieauga, tā kā par katru gadījumu, kad ģimenē norisinājies konflikts, bet ģimenē aug bērni, Valsts policija informē gan Bāriņtiesu, gan Sociālo dienestu, līdz ar to attiecīgi pieauga arī darba apjoms Sociālajā dienestā un Bāriņtiesā.

2017. gadā aizgādības tiesības tika pārtrauktas 18 vecākiem attiecībā uz 21 bērnu. Tajā pašā laikā kā pozitīvs fakts ir jāatzīst tas, ka pēc speciālistu, sociālo darbinieku iesaistīšanas un citu resursu izmantošanas pagājušajā gadā samazinājies Ventspils bērnu skaits, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, norāda Rudņicka. Tie ir tie bērni, kuri tiek nodoti aizbildņu aprūpē, dzīvo audžuģimenēs vai bērnunamos. Patlaban 22 Ventspils bērni atrodas pašvaldības vai valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaiga Rudņicka vērš uzmanību uz to, ka Ventspilī kritiski trūkst audžuģimeņu. Viens no iemesliem – nepietiekams valsts atbalsts tādām ģimenēm, šajā gadā situācija ir nedaudz mainījusies.

Savukārt Atbalsta nodaļā ģimenēm ar bērniem 2017. gadā no jauna reģistrētas 1234 ģimenes, sociālie darbinieki veikuši aktīvu darbu ar 379 ģimenēm. Darbs ar ģimenēm aptver daudzas ģimenes funkcionēšanas jomas, toskait nereti arī vis­elementārākās iemaņas, kas ģimenei ir jāiemāca, – mājokļa uzkopšana, bērna uzturēšana kārtībā, ēdiena nodrošināšana, mācību uzraudzīšana utt. Šeit lielu palīdzību sadzīves prasmju apgūšanā ģimenēm sniedz jaunais pakalpojums – ģimenes asistents.