Dzīvoklī siltāks – rēķini mazāki

Aptuveni 86 kvadrātmetrus liela trīsistabu dzīvokļa Peldu ielā 5 iemītniekiem pagājušā gada oktobrī par apkuri vajadzēja maksāt Ls 43,41, bet šogad – Ls 27,34. Viņu mājā, tāpat kā dzīvojamajās mājās Lielajā prospektā 22 un 49, apkures sezonas sākumā noslēgusies kompleksā renovācija ar siltināšanu.

Pašvaldības uzņēmums Ventspils nekustamie īpašumi (VNĪ) šogad renovē un siltina 8 daudzdzīvokļu mājas: līdz gada beigām tiks pabeigti darbi arī Brīvības ielā 23, vēl četras mājas tiks nodotas nākamā gada pavasarī.

Dzintra Černovska no Lielā prospekta 22 atminas, ka daļa iedzīvotāju bija noskaņoti skeptiski. Oktobra apkures rēķini kliedējušas visas šaubas: vidēji tās ir par trešdaļu mazākas nekā pagājušā gada oktobrī. Iedzīvotāji ir gandarīti, pat neraugoties uz to, ka par apsaimniekošanu tagad maksā 41 santīmu par kvadrātmetru iepriekšējo 30 santīmu vietā, lai varētu atdot kredītu, kas ņemts renovācijai.

Mečislavs Petrovičs, kuru Ventas Balss sastapa mājas Peldu ielā 5 pagalmā, saka, ka viņa dzīvoklī vienmēr bijis mitrs gaiss un skapjos bija jūtama pelējuma smaka. Pēc ārsienu un griestu siltināšanas dzīvoklī kļuvis silti un radusies iespēja samazināt siltuma padevi. «Naktī radiatorus atslēdzu pavisam, jo man nepatīk gulēt karstumā,» saka vīrietis.

Abas dzīvojamās mājas bija vienas no dārgākajām apkures izmaksu ziņā, tāpēc arī siltināšanas efekts ir visjūtamākais. Lai tiktu pie Eiropas Reģionālās attīstības fonda 50% līdzfinansējuma, siltuma patēriņa ietaupījumam pēc siltināšanas jābūt vismaz 20%. VNĪ valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš ir pārliecināts, ka atsevišķās siltinātajās mājās ietaupījums būs vēl lielāks. Piemēram, pirmajā siltinātajā mājā Brīvības ielā 33/35 gadā ietaupījums veidoja 50%.

Pirmo siltināto māju pozitīvais piemērs kalpo kā labs arguments arī pārējo daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Par siltināšanu nākošajā gadā nobalsojuši vēl 17 māju iedzīvotāji, informē Lesiņš. Septiņām mājām jau ir izstrādāti tehniskie projekti. Nākošajā gadā izmainīsies ES līdzfinansējuma kritēriji, līdz ar to energoefektivitātes pasākumos varēs iekļaut lielāku darbu apjomu, skaidro Lesiņš. ES fondi kļūs vairāk pieejami arī privātajiem namu apsaimniekotājiem.