Lai cīnītos ar noziedzību pret bērniem, valdība darbu vērsīs trīs virzienos - tiks palielināti sodi, veidota datu sasaiste un notiks izglītojošais darbs, šodien pēc Noziedzības novēršanas padomes sēdes informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Padomes sēdē šodien apstiprināti trīs darba virzieni. Pirmais virziens paredz sodu pastiprināšanu, kā arī pagarināt nozieguma noilguma termiņu. Otrs virziens paredz izvērst izglītošanas procesu, izglītojot izglītības iestāžu, bāriņtiesu, sociālo dienestu un iekšlietu sistēmas pārstāvjus. Savukārt trešais virziens paredz datubāzu saslēgšanu vienotā tīklā, lai informācija par varmākām, tostarp dzimumnoziedzniekiem, būtu pieejama visām ieinteresētajām institūcijām.
"Ja cilvēks ir izcietis sodu vai ir sākts kriminālprocess, tad izglītības iestādēm un citām iestādēm, kas darbojas ar bērniem, tas ir jāzina," teica Straujuma. Tomēr jautājums ir, kā savienot šos reģistrus - kā informāciju nodot no vienas bāriņtiesas otrai dažādās Latvijas vietās.
Tas, ko dara tiesas un prokuratūras iestādes, tā jau ir cīņa ar sekām, ar ko ir stipri par maz, uzskata tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK). Tāpēc ikviena ministrija ir aicināta dot savu ieguldījumu, lai novērstu cēloņus. Ministrijām ir piedāvāts turpmāko trīs mēnešu laikā sagatavot priekšlikumus, konkrētu pasākumu plānu, kas veicinātu noziedzības pret bērniem samazināšanos. Līdzīgs pasākumu plāns jau savulaik ticis apstiprināts, bet, ņemot vērā jauno informāciju tehnoloģiju laikmetu, ir nepieciešams jauns pasākumu plāns, skaidroja ministrs.
Sēdes laikā dots arī papildu uzdevums - sadarbībā ar Sodu reģistru un izglītības iestādēm, bāriņtiesām izstrādāt pasākumu kopumu, kas uzlabotu informācijas pieejamību, nodrošinātu ātrāku un operatīvāku pieeju datiem.
Nolemts, ka uz Latviju tiks uzaicināti arī Igaunijas eksperti, kas stāstīs par pieredzi ķīmiskās kastrācijas jomā, kā arī Apvienotās karalistes pārstāvji, kas stāstīts par publiskā pedofilu reģistra izveidi. Rasnačs gan uzsvēra, ka publisks reģistrs nenozīmē to pašu, ko publisks ziņojumu dēlis. Ir skaidrs, ka tiesības iegūt šādu informāciju jādod ikvienam, kurš jūt potenciālu apdraudējumu, tomēr ir jāsaprot, kādi būs mehānismi un atbildība par to.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka pagaidām viņš nevēlas nosaukt precīzus datus saistībā ar vardarbību, tostarp dzimumvardarbību pret bērniem. Arī viņš piekrita, ka tiesībsargājošās iestādes cīnās ar sekām, tāpēc ir jāstrādā preventīvi, jau sākot ar izglītošanu. "Bērniem ir jāmāca pateikt "nē", neiet līdzi, neuzticēties," pauda Kalnmeiers. Viņaprāt, ir daudz vairāk līdzekļu jāatvēl bērnu tiesību aizsardzības inspekcijām, lai tās var organizēt apmācības. Sanāksme bija vērtīga, jo tika iezīmēti darbības virzieni un dots laiks izstrādāt rīcības plānu, atzina ģenerālprokurors.
LETA
Komentāri (0)