Iespējams, pēc kāda laika Ventspils brīvostā būs iespējams apskatīt unikālu Ventspils ostas un hidrogrāfijas vēstures liecību – peldošo bāku Irbenskij. Lai realizētu šo ideju, Ventspils brīvostas pārvalde aktīvi sadarbojas ar Pasaules okeāna muzeju Kaļiņingradā, kura glabāšanā bāka nodota.
Peldošā bāka Irbenskij tika uzbūvēta 1962. gadā, lai nodrošinātu drošu ieiešanu Irbes šaurumā. Tā tika apkalpota Ventspils ostā un ziemās te arī stāvēja. 1985. gadā, kad tika uzbūvēta stacionārā Irbes bāka, peldošā bāka Irbes šaurumā vairs nebija nepieciešama. Pēc tam tā nedaudz ilgāk par gadu ar nosaukumu Ventspilskij gādāja par drošu kuģu ieiešanu Ventspils ostā. 1994. gadā peldošā bāka tika nogādāta Baltijskā (Kaļiņingradas apgabalā, Krievijā), bet pēc tam – Lomonosovā, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas Krievijā, kur tā 15 gadus tika izmantota flotes štāba vajadzībām.
Mūsdienās peldošās bākas vairs aktīvi izmantotas netiek, bet tās ir nozīmīgas hidrogrāfijas vēstures liecinieces. Peldošā bāka Irbenskij ir viens no pēdējiem tāda veida kuģiem Krievijā un patlaban atrodas Pasaules okeāna muzejā Kaļiņingradā. Nekomerciāla organizācija fonds Majačnij par savu uzdevumu izvirzījusi palīdzēt saglabāt peldošo bāku Irbenskij vēsturei. Tādu pašu ideju – saglabāt un eksponēt peldošo bāku – jau vairākus gadus lolo arī Ventspils brīvostas pārvalde sadarbībā ar Kaļiņingradas Pasaules okeāna muzeju. Ventspils brīvostas pārvalde ir patiesi gandarīta par muzeja vadības ieinteresētību un atsaucību, lai bāku parādīt tieši Ventspilī. Šobrīd muzejam ir izdevies panākt, lai Krievijas kara flote peldošo bāku Irbenskij nodotu Pasaules okeāna muzejam. Pateicoties tam, par projekta realizāciju jau var runāt pavisam konkrēti.
Nesen Ventspilī ieradās Kaļiņingradas Pasaules okeāna muzeja pārstāvji – direktore Svetlana Sivkova un direktora vietnieks flotes jautājumos Aleksejs Šutkins, lai iepazītu potenciālo vietu, kur apskatei varētu izlikt unikālo muzeja eksponātu. Viesi bija patīkami pārsteigti, ka Ventspils brīvostas pārvaldes apsaimniekošanā esošās bākas ir skaisti sakoptas un brīvi pieejamas apskatei. Krievijā bākas aizvien ir militāri objekti un nav apskatāmas jebkuram interesentam. Daudz atzinīgu vārdu viesi veltīja arī Ventspils muzeja darbam. Kaļiņingradas muzeja vadībai bija svarīgi pārliecināties, ka eksponāts nokļūs pareizajā vietā.
Šobrīd ar Kaļiņingradas muzeja vadību tiek saskaņots nodomu protokols par sadarbību peldošās bākas Irbenskij novietošanai Ventspilī. Vēl nepieciešami saskaņojumi starpvalstu līmenī par muzeja eksponāta deponēšanu, kā arī laikietilpīgākais un dārgākais process – kuģa remonts. Plānots, ka peldošo bāku Irbenskij varētu novietot Ventspils ostas promenādē. Uz kuģa varētu apskatīt gan Kaļiņingradas muzeja, gan Ventspils ostas vēstures ekspozīcijas.
Ventspils brīvostas pārvalde vienmēr par savu pienākumu uzskatījusi vēstures liecību saglabāšanu un iedzīvotāju iepazīstināšanu ar ostas un hidrogrāfijas aizsākumiem. Ventspils brīvostas apsaimniekotās Ovišu, Užavas un Akmeņraga bākas ir vienīgās darbojošās bākas Latvijā, kas brīvi atvērtas apskatei, bet Ovišu bākā pat izveidota ekspozīcija par bāku vēsturi. Uzziņai: Kaļiņingradas Pasaules okeāna muzejs ir Krievijas zinātniski pētnieciskais un metodiskais centrs, kas saistīts ar okeāna izpēti. Bez vērtīgām dzīvās dabas un hidrogrāfijas priekšmetu ekspozīcijām muzejā ir apskatāma arī unikāla flote – zemūdene, pasaulē lielākais zinātniski pētnieciskais kuģis muzejs, ledlauzis un daudzi citi interesanti objekti.
Kādu laiku peldošā bāka ar nosaukumu Ventspilskij gādāja par drošu kuģu ieiešanu un iziešanu Ventspils ostā.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis un Ventspils muzeja direktore Margarita Marcinkeviča iepazīstina viesus – Kaļiņingradas Pasaules okeāna muzeja direktori Svetlanu Sivkovu (pirmā no labās) un direktores vietnieku flotes jautājumos Alekseju Šutkinu (otrais no kreisās) – ar vienu no populārākajiem Ventspils muzeja eksponātiem – šaursliežu dzelzceļu un Mazbānīti.
Pēdējais kuģis, kas deva gaismu
Irbenskij bija viena no divām vienāda tipa peldošajām bākām, kas uzbūvēta 1962. gadā Somijā Padomju Savienības vajadzībām.
Viena no bākām sāka darboties Kaspijas jūrā, bet otra – Irbes šaurumā. Kuģi Irbenskij un Astrahanskij prijemnij izrādījās pēdējās būvētās un apdzīvotās peldošās bākas visā pasaulē. Igora Aleksejeva grāmatā Маяки Балтики lasāms kuģa apraksts: «Peldošā bāka Irbenskij atradās Irbes šaurumā uz Mihailovskas sēkļa. Tas bija sarkans divmastu kuģis ar kravnesību 570 tonnas, ar baltu virsbūvi un baltu horizontālu svītru uz borta malām. Uz svītras no abām pusēm melniem burtiem bija rakstīts Irbenskij. Kuģa garums bija 43,4 m, platums 9,5 m, iegrime 3,5 m, bet komanda – 19 cilvēku. Uz priekšējā masta bija gaismas optiskais aparāts ar baltu grupveida aizēnojošu gaismu. Bāka bija aprīkota ar miglas tauri, kā arī radiobāku. 1979. gadā sākās stacionārās bākas būvniecība Irbes šaurumā uz Mihailovskas sēkļa ievērojamās ledus slodzes dēļ...»
Hidrogrāfijas veterāns Ventspils ostā Artūrs Neilands, kura pakļautībā tolaik bija visi navigācijas objekti ostā, 1963. gadā pieņēma peldošo bāku, kas ieradās Ventspilī. Peldošās bākas regulārā apgāde ar visu nepieciešamo un komandas locekļu maiņa notika jūrā no Ventspils. Turpat, savā pieraksta ostā, Irbenskij nāca ziemā. Reizi divos gados uz tā notika dzinēju kapitālais remonts; šim nolūkam kuģis tika celts sausajā dokā. Nopietnu negadījumu ar Irbenskij nav daudz: 1969. gadā peldošo bāku norāva vētra, 1982. gadā vajadzēja nomainīt salauzto miglas taures mastu kopā ar pašu miglas tauri. 1985. gadā tika pabeigta stacionārās Irbes bākas būvniecība Mihailovskas sēkļa rajonā un peldošā bāka Irbenskij beidza darbu Irbes šaurumā.
Pagājušā gadsimta 60.–80. gados peldošā bāka Irbenskij nodrošināja drošu kuģošanu Irbes šaurumā.
No peldošo bāku vēstures
Avots: Fonda Majačnij informācija
Komentāri (0)