Šoferīši vēlas uzlabojumus uz tilta

PSIA Ventspils reiss mikroautobusa vadītājs Sergejs sūdzas, ka savā darbā itin bieži saskaras ar neērtību saistībā ar paceļamo tiltu. Tuvojoties tam, šoferim ir grūti saprast, vai tilts konkrētajā brīdī tiek pacelts vai nolaists. Pirmajā gadījumā autovadītājam izdevīgāk ir doties pa Apvedtiltu, bet otrā gadījumā – pagaidīt dažas minūtes, līdz tilts tiks nolaists pavisam. Šoferītim spilgtā atmiņā ir notikums pagājušajā vasarā, kad paceltā tilta dēļ viņš aizkavējies par 8 minūtēm un tad sastapies ar niknu pasažieri, kurai noteiktā laikā bija jābūt poliklīnikā. Viņa dusmīgi interesējusies, kāpēc mikroautobusa vadītājs tik ilgi kavējies, un kliegusi, ka ir vienalga, kā šoferis tiek pāri Ventai, kaut vai lidojot pa gaisu, bet viņam ir pienākums būt laikā. Arī šoferis Ints būtu priecīgs, ja uz tilta būtu «kāda bilde, tablo vai ekrāns», kas rādītu, cik ilgi tilts vēl būs pacelts. Braucot pa Apvedtiltu, nākas zaudēt 3-3,5 minūtes. Tā kā braukšanas laiks maršrutos lielākoties esot aprēķināts «līdz ar nagiem», ne vienmēr šīs minūtes ir viegli sadzīt.

PSIA Ventspils reiss sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Leimane problēmu nesaskata. Viņa norāda, ka kopš brīža, kad satiksmei tika nodots rekonstruētais Ventas tilts, visi uzņēmuma autovadītāji tika instruēti, kā jārīkojas, ja tilts ir pacelts. Proti, šoferiem neesot jānodarbojas ar izvērtēšanu, vai tilts tiek pacelts vai nolaists, bet, ieraugot attiecīgu ceļa zīmi, jādodas uz Apvedtiltu. Mikroautobusa vadītājs Ints laikrakstam stāsta, ka parasti tā arī šoferīši dara – vienīgi, ja ir skaidri redzams, ka kuģis jau izgājis cauri tiltam, viņi mēdz gaidīt, kad tiks atjaunota satiksme uz Ventas tilta. Lai arī iznāk 2-3 minūtes aizkavēties, zaudējumus neviens par to neaprēķina un šoferus par to nesoda, uzsver Leimane. Pat maršrutu kustības sarakstā esot norādes, ka iespējama trīs minūšu nobīde no plānotā laika. Tai pašā laikā Ventspils reisa pārstāve piekrīt, ka nebūtu slikti, ja būtu kāda papildus norāde, kas autovadītājiem precīzāk skaidrotu darbības ar tiltu.

Ventspils Brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs Māris Petrovskis norāda, ka mūsdienās ir iespējami dažādi tehniskie risinājumi, lai autovadītāji, šķērsojot Ventas tiltu, būtu labāk informēti, taču tie arī attiecīgi maksā. «Kuģa iziešana cauri tiltam nav tas pats, kas palaist lielveikalā cilvēkus pa durvīm,» sarežģīto kuģu satiksmes specifiku cenšas ilustrēt Petrovskis, piebilstot, ka katram kuģim ir savs izmērs, ātrums, kādā tas pārvietojas ostas teritorijā, tāpat vēl daudzi citi faktori, kas ietekmē, cik ilgs laiks nepieciešams, lai kuģis izietu cauri tiltam. Vidēji, ieskaitot visus drošības pasākumus kā skaņas signāla palaišana un barjeru aizvēršana, viena kuģa iziešana prasot 15–17 minūtes. Taču jārēķinās, ka reizēm, parasti trešdienu naktīs, tilts tiek pacelts, lai veiktu profilaktiskos darbus, tilta mehānisma pārbaudes u.tml. Reizēm šādos gadījumos tilts ir pacelts pat stundu. Tāpēc to, kā autovadītājiem iedot pēc iespējas plašāku informāciju par darbībām uz tilta, tostarp, cik ilgi tas vēl būs pacelts, ir ieinteresēta arī Brīvosta, un tas esot tās dienas kārtībā – patlaban tiek meklēti iespējamie risinājumi. Taču tas gan nenozīmējot, ka šīs tehnoloģijas tiks ieviestas jau tuvākajā laikā, jo tās prasa zināmus ieguldījumus.