Ja valsts nemainīs kārtību, kā tiek sadalīts finansējums par pirmsskolas vecuma bērniem, Ventspils dome apsvērs iespēju pāriet uz privātiem bērnu dārziem. Par šo un vēl citiem aktuāliem jautājumiem Ventspils pašvaldības pārstāvji runās ar Finanšu ministru.
„Pašvaldības, kuras nav nodrošinājušas pirmsskolas vecuma bērnus ar vietām bērnudārzos, par katru bērnu, kam nav nodrošinātas vietas bērnudārzā, saņem 142 eiro mēnesī.
Savukārt tie, kas ir nodrošinājuši, tādas ir 16 pašvaldības no 119. Viena bērna izmaksas bērnudārzā Ventspilī ir 159 eiro. Faktiski tas sedz pilnīgi visus tēriņus. Iznāk, ka mēs tērējam 159 eiro, viņiem valsts iedod 142 eiro. Tad viņi ekonomē to naudu,” savā iknedēļas preses konferencē norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
„Mēs esam skaidri pateikuši, un mēs pie tā strādājam (ja saglabājas šī sistēma, ka tie bērni, kuri iet privātos bērnudārzos, saņem katrs bērns 142 eiro mēnesī), ka Ventspilī nebūs pašvaldības bērnudārzu. Visi būs tikai privāti. Un tas mums dos ekonomiju budžetā 1,5 milj. eiro gadā. Kāpēc lai mēs būtu stulbāki, nekā tādas pilsētas kā Rīga, Jelgava, Liepāja, bagātie novadi ap Rīgu: Ādaži, Mārupe, Carnikava – tie saņem. Kāpēc lai mēs nesaņemtu? Tikai tāpēc, ka mums visi bērnudārzi ir pašvaldības? Pie tam vecākiem tas neko nemaina. No viņu makiem nekas netiks prasīts. Viņiem nebūs jāmaksā 200 vai 300 eiro par katru bērnu. Šajā gadījumā juridiskais statuss – mēs to nomainīsim. Jo tā ir tāda cūcība,” Lembergs turpināja skaidrot situāciju.
„Izlīdzināšanā jau tiek ņemts vērā, cik kurā pašvaldībā ir pirmsskolas vecuma bērnu. Līdz ar to ir attiecīgi lielāka nauda paredzēta tām pašvaldībām. Tad viņām paliek vairāk naudas, un viņi saņem vēl vienu reizi. Likums nosaka, ka viņiem ir jānodrošina bērni ar vietām bērnudārzos, viņi to likumu nepilda, un viņiem par to maksā prēmiju. Super! Kur loģika? Un bērnu skaits, kas stāv rindā, kopš šī sistēma ieviesta – dubultojies. Nekādi pasākumi, kas tiktu veikti, lai nebūtu rindas, netiek prasīti. Faktiski tiek stimulēts, lai būtu pēc iespējas vairāk bērnu, kas iet privātos bērnudārzos vai arī saņem aukles pakalpojumus,” norādīja Lembergs.
Tāda sistēma viņaprāt ir diskriminējoša un, neatkarīgi no tā, vai pirmsskolas vecuma bērns iet pašvaldības privātā dārziņā, vai to mājās auklē mamma vai auklīte, valsts atbalsta summai jābūt visiem vienādai.
„Tālāk - auklītes. Paredzēts, ka viņa auklē 8 stundas. Bet ja viņa auklē 4 stundas? Viņa tāpat saņem pilnu samaksu. Tātad, - jo vairāk, jo labāk. Mēs sakām: „Labi, mēs neesam pret, ja nauda seko katram bērnam.” Valsts budžetā ir nauda. Tātad, 142 eiro par katru bērnu valsts maksā. Ja bērns iet pašvaldības bērnudārzā, par katru bērnu 142 eiro. Bērns iet privātā bērnudārzā – 142 eiro. Bērnu auklē aukle – 142 eiro. Bērns nekur neiet, mamma auklē – arī viņa saņem 142 eiro. Līdz pat 1.klasei. Jums ģimenē ir 3 bērni, 142x 3 ir 426 eiro mēnesī. Vairāk nekā minimālā alga. Un ja jūs paņemat vēl 2 bērnus no kaimiņiem, tad mamma var mierīgi auklēt 5 bērnus savā dzīvoklī un saņemt jau virs vidējā Latvijā. Normāla sistēma? Taisnīga sistēma? Taisnīga. Tāds ir mūsu priekšlikums,” ar piemēriem savu priekšlikumu paskaidroja Lembergs.
Atbildot uz žurnālista jautājumu, vai šis priekšlikums varētu gūt atbalstu, Lembergs gan bija skeptisks, norādot, ka pastāvošā kārtība ir spēcīgs privātā biznesa lobijs.
„Esmu pārliecināts, ka nebūs tāda atbalsta. Jo sistēma radīta, lai privātajiem bērnudārziem būtu liela peļņa. Vidēji katrā privātā bērnudārzā pašvaldības maksā apmēram 170 eiro, valsts maksā 140 eiro, tad vidēji 210 eiro. Bērnudārza izmaksas – 159 eiro. Plus vēl katrs vecāks maksā 200 eiro. Tas jau ir kopā apmēram 420 eiro. Izmaksas, noapaļosim – 160 eiro. 400 - 160: uz katru bērnu peļņa 240 eiro mēnesī. Ja bērnudārzā ir 100 bērni – 24000 uz bērnudārzu. Pareizinām ar 11 mēnešiem, tātad tas ir 300 tūkstoši gadā peļņa katrā bērnudārzā par šo te biznesu. Es domāju, ka tas nav īsti pareizi. Mans priekšlikums ir – nauda seko bērnam pirmsskolas vecumā, un vecāki lemj, vai viņi paši saņem to naudu jeb viņi attiecīgi finansē to, kas bērnu pieskata, uzrauga. Kā viņi vēlas,” rezumēja Lembergs.
Gan šo gan citus jautājumus, tostarp jauno Finanšu ministrijas piedāvāto pašvaldības izlīdzināšanas modeli nākamnedēļ iecerēts apspriest ar Finanšu ministru Jāni Reiru, kurš ieradīsies šeit reģionālajā vizītē. Diskusijai pievienosies arī Ventspils un Talsu novada pārstāvji.
Komentāri (0)