Lai arī siltā 2013.–2014. gada ziema nav bijusi labvēlīga biokurināmā ražotājiem, Ventspils uzņēmums Kurzemes granulas, kas darbojas Ventspils brīvostas teritorijā, pērn strādājis ar peļņu un nodrošinājis projektēto ražošanas jaudu. Pagājušajā gadā Ventspils uzņēmumā saražots 70 000 tonnu granulu.
Biokurināmā ražotāji ir pakļauti ārējiem ekonomiskajiem faktoriem un pasaules tirgus svārstībām. Siltā ziemā pieprasījums pēc kurināmā samazinās. Iepriekšējā un arī šī ziema nekādi nav veicinājušas pieprasījuma un biokurināmā cenu pieaugumu. Kopš pagājušā gada beigām negatīvos faktorus, kas ietekmē biokurināmā ražošanu, papildinājušas arī zemās naftas cenas, kas izraisījušas īstu kolapsu biokurināmā tirgū, jo tā var būt peļņu nesoša tikai tad, ja ir augstas cenas fosilajiem kurināmā veidiem, stāsta SIA Kurzemes granulas valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs. Piemēram, pagājušā gada janvārī koksnes granulu cena Anglijas tirgū bija par 25% zemāka par fosilas degvielas ekvivalentu, bet šogad situācija mainījusies pretējā virzienā. Savukārt Vācijā granulu cenu priekšrocība samazinājusies līdz 2%, lai gan parasti šī cenu starpība ir ap 30%.
Tomēr viss nav tik bēdīgi – lai arī ziema ir bijusi silta un naftas cenas ir zemas. Ņemot vērā Amerikas dolāra kursa pieaugumu attiecībā pret eiro, ASV ražoto granulu cena ir pieaugusi par 30%, līdz ar to tās kļuvušas konkurētnespējīgas, bet Eiropas tirgus – tieši otrādi – ir nostiprinājis savas pozīcijas, Grīnbergs turpina stāstīt par ārējiem ekonomiskajiem apstākļiem, kas ietekmē arī nelielo granulu ražotni Ventspils brīvostas teritorijā. Negatīvu ietekmi atstājušas arī pret Krieviju ieviestās sankcijas, kas ietekmējušas preču plūsmu abos virzienos. Tā rezultātā katastrofāli trūkst autotransporta uz Eiropu, un tā ir problēma ne tikai granulu ražotājiem.
Un tomēr Ventspils granulu ražotājs ir un paliek nozīmīgs dalībnieks savā nozarē Latvijā, ņemot vērā, ka atšķirībā no lielā vairuma citu analoģisku ražotņu tas pārstāv vietējo kapitālu. Pēdējo 5 gadu laikā Latvijā kopumā granulu ražošana ir ievērojami augusi, ieņemot trešo pozīciju Eiropā. Patlaban Latvijā saražoto granulu apjoms veido 1,35 miljonus tonnu. Uzņēmumi ar vietējo kapitālu šajā apjomā aizņem ne vairāk par 12%, norāda Grīnbergs. Tādēļ vēl jo svarīgāka ir Kurzemes granulu nozīme, stiprinot vietējo ekonomiku un eksportu. Ventspils granulu lielākā daļa aiziet eksportā. Vietējā tirgū paliek aptuveni 10% koksnes granulu. 64% Kurzemes granulu produkcijas veido industriālās granulas, kuras izmanto elektrības un siltumenerģijas ražošanai lielās koģenerācijas stacijās Rietumeiropā, Anglijā un Skandināvijā. Industriālās granulas pie patērētājiem nonāk pa jūras ceļu no Ventspils ostas. Kamēr uzņēmumam nav savas noliktavas produkcijas uzglabāšanai, Kurzemes granulas izmanto stividorsabiedrības Ventspils tirdzniecības osta noliktavas telpas. Drīzumā ieplānota savas noliktavas celtniecība. Pārējie 36% saražotās produkcijas ir augstākās kvalitātes premium granulas, kas tiek izmantotas pārsvarā individuālajai apkurei. Premium granulas tiek nosūtītas pircējiem 15 kg maisos un big-bagos. Šādi iepakotās granulas no Ventspils tiek transportētas ar kravas mašīnām un jūras konteineriem.
Šogad, neraugoties uz negatīvajiem faktoriem, ir saglabāts Itālijas, Vācijas, Beļģijas, Ziemeļfrancijas un Anglijas tirgus, uzsver Grīnbergs. Tādēļ uzņēmums cer sasniegt pagājušā gada ražošanas rādītājus, lai gan, iespējams, vajadzēs rēķināties ar mazāku peļņu. Tomēr kompānija un akcionāri šogad plāno investēt izejvielu laukuma cietā seguma un industriālo granulu noliktavas būvniecībā. Turklāt uzņēmums plāno piedalīties vienā no Eiropas Savienības finanšu programmām, lai piesaistītu līdzekļus jaunas ciklona iekārtas uzstādīšanai, kas ļaus vēl vairāk attīrīt dūmgāzes. Tādējādi Kurzemes granulām izdotos ievērojami samazināt cieto daļiņu izmešu daudzumu atmosfērā. Projekta izmaksas – aptuveni pusmiljons eiro, saka Grīnbergs.
Pirms vairākiem gadiem uzņēmums Kurzemes granulas uzstādīja automātisko līniju premium granulu iepakošanai maisos. Līniju apkalpo viens operators, vēl viens darbinieks nodrošina iepakoto granulu iekraušanu automašīnā. Pateicoties automātiskajai līnijai, tiek saražotas 7,5 tonnas safasētu granulu stundā, kas apmierina pašreizējo tirgus pieprasījumu. Vienā iepakojumā – tonna maisos sapakotu granulu.
Kurzemes granulu kopējā ražošanas jauda – 10 t gatavās produkcijas stundā. Uzņēmums strādā nepārtraukti četrās maiņās 360 dienas gadā, apturot savu darbību tikai uz dažām dienām, lai veiktu tehnisko apkopi. Uzņēmumā strādā 40 cilvēku.
Iepakotās premium granulas pārsvarā tiek eksportētas ar autotransportu Rietumeiropas individuālajiem patērētājiem un mājsaimniecībām. Šogad Kurzemes granulās saražotais biokurināmais pārsvarā tiek sūtīts uz Ziemeļitāliju, kur to pārdod vietējos veikalos. Pirms nosūtīšanas granulas tiek glabātas noliktavā. Produkcija tiek eksportēta gan Kurzemes granulu iepakojumā ar Eiropas sertifikātu, gan arī ar pasūtītāja marķējumu, stāsta uzņēmuma vadītājs Viesturs Grīnbergs.
Galvenās izejvielas Ventspils granulu ražošanai – skaidas un šķeldu – piegādā vietējie mežizstrādātāji un kokapstrādes uzņēmumi. Līdz 60% izejvielu nodrošina uzņēmums Kurekss, pārējo daļu iepērk no mazākām kokapstrādes ražotnēm, kā arī Latvijas valsts mežiem.
Komentāri (0)