Skolnieci aizrauj japāņu kultūra

Par uzlecošo Saules zemi 2. vidusskolas 10. b klases audzēkne sākusi interesēties pirms četriem gadiem: «Man ļoti iepatikās Japāna, esmu nolēmusi turp aizbraukt, tāpēc nolēmu pamazām mācīties valodu.

Tētis uzdāvināja grāmatu, pēc tam iegādājos audiodisku, sāku klausīties interesanto japāņu mūziku, sāku interesēties par dziedātājiem un aktieriem.» Jauniete smaidot teic, ka vēlētos apprecēties ar japāni un viņu nemulsina savādākais izskats, kultūras un tradīcijas.

Atšķirīgo labāk izprast palīdz arī regulāra sazināšanās Skype ar kādu japāņu puisi un sievieti, kas kopā ar japāni dzīvo Tokija. Zinot, ka Viktoriju saista Japāna, vairākas skolotājas uzdāvinājušas viņai atbilstīgas grāmatas, meitene krāj arī dažādus uzlecošo Saules zemes atribūtus, piemēram, vēdeklīšus, saulessargus, plakātus, kartītes.

Japāņu valodā ir vairākas rakstību sistēmas, un Vika apgūst arī tās. Kad palūdzu pateikt kādu frāzi svešvalodā, meitene nedaudz aizdomājas un melodiski izdzied vairākus vārdus.

Dažas reizes ventspilniece nelielās japāņu valodas zināšanas izmantojusi, sazinoties ar šīs tautas pārstāvjiem, palīdzot viņiem orientēties Latvijā. Viktorija ar interesi ieklausījās Japānas dzejnieku lasījumos šoruden Galvenajā bibliotēkā, vienā no Dzejas dienu pasākumiem.

Arī Vika palaikam uzstājas, jo iesaistījusies Jaunrades nama teātrī Mēs. «Sākumā ļoti kautrējos – citiem aktieriem jau bija pieredze, bet es vēl neko nemācēju –, tomēr pēc tam atraisījos. Teātris man palīdz būt drošākai, iemācos improvizēt un runāt auditorijas priekšā.»

Sestdienas Viktorija parasti velta sev – klausās japāņu mūziku, skatās filmas. Vaicāta par to, kā klājas skolā, meitene neslēpj, ka viņai grūti apgūt matemātiku un ķīmiju. «Man vairāk padodas humanitārie priekšmeti. Vispār es gribētu būt aktrise, bet ģeogrāfijas skolotāja domā, ka es varētu būt gide – par Japānu jau šo to zinu.»

No japāņu tradīcijām Vikai visvairāk patīk nesteidzīgā tējas dzeršanas ceremonija, mājās viņa labprāt valkā zilu, izrakstītu kimono – jukatu –, ko uzvilkusi arī izlaidumā. Kad fotografējoties Viktorija saliek rokas sev priekšā un mēs sakām, lai meitene ieņem brīvāku pozu, viņa paskaidro: «Japāņi, sarunājoties ar citiem, stāv tieši tā. Bet, izrādot otram cieņu, viņi dziļi paklanās.»