Reģionālās batālijas

Viens no priekšlikumiem, kas, lai rastu ietaupījumu nākamā gada budžetā, tiek apspriests aizkulisēs, ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) funkciju pārdalīšana citām ministrijām un valsts pārvaldes institūcijām. RAPLM pakļautībā ir arī plānošanas reģioni, kas politiķu un pašvaldību vidū tiek vērtēti neviennozīmīgi.

Kamēr Kalvīša laikā tika atcelts administratīvās reformas brīvprātības princips un ar Tautas partijas zaļo gaismu sperts solis reģionālās reformas virzienā, izveidojot piecus plānošanas reģionus, pēdējos gados jautājums atkal ticis iesaldēts. Tikmēr šīs iestādes strādā bez skaidras nākotnes vīzijas, kas savā ziņā liek apšaubīt lietderīgu līdzekļu izlietojumu. Jautājumā, vajag vai nevajag vēlētu reģionālo pārvaldi, ir liela viedokļu dažādība. Vieni uzskata, ka visa Latvija ir viens reģions un mākslīga dalīšana nav nepieciešama. Citi ir pārliecināti, ka, nododot reģiona attīstības jautājumus vēlētām reģionālajām institūcijām, iespējams panākt līdzsvarotu teritorijas attīstību.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Vītoliņš, kurš pārstāv pilsētu KPL Attīstības padomē, uzskata, ka vēlētas otrā līmeņa pašvaldības Latvijā būtu liekas. Pēc viņa domām, tālāk jāpilnveido plānošanas reģionu darbs un ir pilnīgi pietiekoši ar pašvaldību pārstāvjiem reģiona padomē, kurā arī būtu jālemj jautājumi, kas saistīti ar reģionu attīstību. Vienlaikus Vītoliņš norāda, ka reģionālajām pārvaldēm deleģētās funkcijas nevar būt izdomātas un jādomā par to, lai efektivizētu to darbu – sekojot līdzi, lai nepārklājas funkcijas un lai līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi. Kā pozitīvu ieguvumu Vītoliņš vērtē iespēju jau tagad daudzus lēmumus par struktūrfondu, grantu un valsts mērķdotāciju finansējuma pārdali izlemt nevis ministrijās, bet gan reģiona līmenī.

Savukārt Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis, kam deleģētas balsstiesības Attīstības padomē, pauž pārliecību, ka otrā līmeņa pašvaldības agri vai vēlu tiks izveidotas un plānošanas reģioni ir nozīmīgs solis šajā virzienā. Tajā pašā laikā Dadzis atzīstas, ka tad, ja plānošanas reģioniem tiks atņemts valsts finansējums un to darbība būs jānodrošina no pašvaldības līdzekļiem, Ventspils novads to neatbalstīs. «Pagaidām nav slikti, bet nekādus kalnus arī tur negāžam,» Kurzemes plānošana darbu vērtē Dadzis, nenoliedzot, ka reģionālo interešu pārstāvniecība tomēr ir ļoti būtiska un, ja otrā līmeņa pašvaldības netiks izveidotas, aizvien vairāk tiks nostiprinātas Rīgas reģiona ūdensgalvas pozīcijas.

Neskatoties uz to, ka Latvijas Pašvaldību savienība iebilst pret radikālu RAPLM funkciju apjoma samazināšanu, Reformu vadības darba grupa uzskata, ka būtisku ietaupījumu budžetā varētu rast, atsakoties no finansiāla atbalsta valsts iestādēm, kas dublē pašvaldības iestāžu darbu. Piemēram, koncentrējot ar pasažieru pārvadājumiem saistīto funkciju izpildi Autotransporta direkcijai, bet plānošanas reģionu administratīvās funkcijas novirzot ministriju padotības iestādēm.

Šādi ieteikumi savā ziņā ir pretrunā ar valsts nosprausto virzienu ceļā uz divu līmeņu pašvaldībām, kas pēc būtības nozīmē lēmumu pieņemšanas un izpildes decentralizāciju. Iespējams, tieši plānošanas reģionu stiprināšana pie noteikuma, ja tiek novērsta funkciju un līdz ar to arī finansējuma dublēšanās ministrijās, nebūtu peļams risinājums ietaupījumam valsts pārvaldes budžetā.

Šobrīd Kurzemes plānošanas reģions atrodas RAPLM pakļautībā. 2009. gadā pamatbudžets jeb valsts dotācija šīs institūcijas administratīvajai darbībai bija nedaudz vairāk par 260 tūkstošiem latu (neskaitot pārējo četru plānošanas reģionu administratīvās izmaksas). Ja plānošanas reģionu darbs tiek maksimāli virzīts uz Eiropas fondu finansējumu apguvi un efektivizēts, neaprobežojoties tikai ar atzinumu sniegšanu par valsts politikas plānošanas un pašvaldības attīstības dokumentiem, tad tie būtu saglabājami un funkciju centralizācija ministrijās būtu solis atpakaļ.