Šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tiks skatīts biedrības "Zemnieku saeima" un vairāku pašvaldību iesniegums par iespējamiem grozījumiem Meža likumā, kas attiecas uz aizaugušu lauksaimniecībā izmantojamu zemi.
Lauksaimnieki un pašvaldības pieprasa izmaiņas Meža likumā, akcentējot, ka jaunie grozījumi, kas stājušies spēkā šā gada 1. janvārī, pieļauj atvieglotu aizaugušas lauksaimniecības zemes transformēšanu par meža zemi un ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana.
Saistībā ar minēto izmaiņu pieprasīšanu biedrība ir saņēmusi 19 vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un lauksaimniekiem. Grozījumi paredz, ka par mežu kopš šā gada 1. janvāra tiek uzskatīta 0,5 hektārus un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze. Tomēr lielākā daļa pašvaldību un lauksaimnieku vēstulēs aicina pārskatīt normas stāšanos spēkā un atlikt termiņu vismaz līdz 2025. gada 1. janvārim.
No 2015. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Meža likumā, kas paredz - par mežu tiks uzskatīta arī zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri. Līdz ar to uz šīm platībām attieksies likumā noteiktās prasības, kas nozīmē informācijas sakārtošanu zemes kadastra sistēmā, savukārt Valsts meža dienestam būs iespējams kontrolēt šādu mežu apsaimniekošanu un koksnes ieguvi arī šajās platībās.
Prasības attiecas uz bijušo lauksaimniecības zemi, kur iepriekš meža nav bijis, bet ir izveidojies koku apaugums, kas lielāks par 0,5 hektāriem un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus, koku skaits ir vairāk nekā 1300 vai 1500 koku atkarībā no sugas.
Kā norāda ZM, likuma grozījumi bija nepieciešami, lai mazinātu atšķirību starp mežu platībām "de jure", kad kadastrā platība tiek uzrādīta kā mežs, un platībām "de facto", kad zemes lietošanas veids dabā ir cits. Saskaņā ar valsts statistikas datiem atšķirība starp šīm platībām ir ap 260 000 hektāru. Tāpat grozījumi bija nepieciešami, lai novērstu dažādu traktējumu un konfliktu iespējas, jo iepriekš bez precīzi noteiktiem kritērijiem to varēja attiecināt uz jebkuru koku apaugumu.
Tāpat ZM norāda, ka jaunie Meža likuma grozījumi iepriekš paredzēja trīs gadu laika periodu zemes īpašniekiem lēmuma pieņemšanai. Daudzi zemes īpašnieki šajā laika periodā arī attiecīgu lēmumu ir pieņēmuši un savu zemi atbrīvojuši no kokaugiem vai reģistrējuši aizaugušās platības kā mežu.
LETA
Komentāri (0)