100 krēslu cena

Otri lielākie izdevumi iekļūšanai parlamentā bijuši Saskaņas centram, kas par vienu no 29 iegūtajām vietām iztērējis gandrīz 20 tūkstošus latu. Katrs no 22 Zaļo un Zemnieku savienības deputātiem izmaksājis aptuveni 18 tūkstošus, savukārt Vienotības – 16 tūkstošus. Vismazākie izdevumi – gandrīz 15 000 latu – par vienu no astoņām deputātu vietām bijuši Visu Latvijai!–TB/LNNK.

Par šādām izmaksām liecina tikai priekšvēlēšanu aģitācijas laikā norādītie oficiālie tēriņi. Interesanti, ka, pēc sabiedriskās politikas centra Providus monitoringa datiem, Par Labu Latviju un Saskaņas centrs ir līderi arī tā dēvētās slēptās reklāmas jomā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saņēmis vairāk nekā astoņdesmit iesniegumu par iespējamajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem. Trīsdesmit no tiem ir par slēpto reklāmu jeb politisko aģitāciju, par ko saņemta samaksa, bet apmaksātājs nav norādīts. Iesniegumus KNAB saņēmis arī par trešo personu saistību ar politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņām.

Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs paudis viedokli, ka Vienotība priekšvēlēšanu laikā nodarbojusies ar pozitīvisma kampaņu par nodokļu maksātāju naudu. Lembergs to dēvē par «vēlēšanu rezultātu nozagšanu». Pēc Lemberga vārdiem, Latvijas Radio totāli un vienpusēji nodarbojies ar viena politiskā spēka, t.i., Vienotības, slavināšanu un izcelšanu un citu politisko spēku apmelošanu, kritizēšanu, nedodot šiem citiem politiskajiem spēkiem, tajā skaitā zaļajiem zemniekiem un viņam personīgi, iespēju izteikt savu viedokli. «Ja viena partija katru dienu stundām ilgi var veikt pozitīvisma kampaņu, bet citai par katru reklāmas sekundi jāmaksā, tad vieni tērē naudu, bet otri neko netērē. Pašlaik tiek aprēķināts, par kādu summu Latvijas Radio un citi sabiedriskie mediji veikuši pozitīvisma/negatīvisma kampaņu. «Šie ir no valsts budžeta finansēti mediji. Tas dod tiesības apšaubīt vēlēšanu rezultātus kā tādus,» norāda Lembergs. Negatīvisma kampaņa netiek ieskaitīta nevienos izdevumos un ir neierobežota, tomēr būtiski ietekmē vēlēšanu rezultātus.

Tāpat Lembergs norāda uz populāro politisko diskusiju šovu Kas notiek Latvijā, kas nepārtraukti, bet īpaši pirmsvēlēšanu vakarā paudis atbalstu konkrētam politiskajam spēkam. Ja šāda situācija tiktu pieļauta komerciālos medijos, kur reklāmas laiku var iegādāties ikviens, to nenāktos tā dramatizēt, bet sabiedriskajos medijos, pēc Ventspils mēra teiktā, tas nav pieļaujams.

Vienlaikus Ventspils pašvaldības virzienā raidīti pārmetumi par spraigo reklāmas kampaņu aktīvajā tūrisma sezonā, ko atsevišķi mediju un politikas eksperti vēlas pieskaitīt politiskajai reklāmai. Lembergs norāda, ka «tad jebkura valsts reklāma arī ir politiskā reklāma». Reklāmas kampaņa bijusi nepieciešama, lai piesaistītu pilsētai tūristus un tādējādi krīzes laikā sniegtu papildu atbalstu uzņēmējiem.

Šobrīd KNAB nav konstatējis, ka kāda partija vai to apvienība priekšvēlēšanu periodā būtu pārsniegusi likumā noteikto pieļaujamo izdevumu apmēru visu veidu reklāmas izvietošanai, pasta pakalpojumiem, labdarības pasākumu finansēšanai un sponsorēšanai. Līdz ar to KNAB nav bijis nepieciešams realizēt ar likumu piešķirtās tiesības apturēt maksas priekšvēlēšanu aģitāciju. Saskaņā ar šābrīža informāciju divi politiskie spēki iztērējuši 96% un 95% no atļautā limita. Ja kāds no gadījumiem apstiprināsies, šie izdevumi tiks pieskaitīti partiju izdevumiem, un, iespējams, kāda no partijām tādā gadījumā atļauto limitu būs pārtērējusi.