Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija, kas paredz veidot profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus, viennozīmīgi ir vērtējama pozitīvi, jo beidzot tiks sakārtota kultūras izglītības sistēma Latvijā, atzina Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis.
Darbs pie koncepcijas izstrādes ir bijis pietiekami sarežģīts un ilgs, tā procesā ir mainīts plānoto kompetenču skaits un izvietojums. "Beidzot ir atrasts optimālais redzējums par kultūras izglītības iestāžu attīstību," atzīst Grigalis.
Saskaņā ar koncepciju Ventspils Mūzikas vidusskola tiks veidota par vienu no sešiem profesionālās kultūrizglītības kompetences centriem. Profesionālās kultūrizglītības kompetences centra statusa iegūšanai skolai būs jāizpilda virkne kritēriju, piemēram, pedagogu tālākizglītības jautājums, prasības par mācību prakšu vietām un sadarbību ar nozares darba tirgu. "Ar pedagogu tālākizglītību nebūs problēmu. Ventspils Mūzikas vidusskola jau tagad ir Ziemeļkurzemes metodiskais centrs 11 mūzikas skolām. Mēs regulāri organizējam tālākās izglītības kursus," atzina Grigalis. Sadarbība ar nozares darba tirgu neesot tik viennozīmīgs jautājums - ja Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošie profesionālās izglītības kompetences centri tiek vērtēti pēc tā, cik veiksmīgi to absolventi iesaistās darba tirgū, tad kultūrizglītības jomā vērtēšanas kritērijs ir tas, cik procenti mūzikas skolas absolventu turpinās izglītību mūzikas augstskolās, norādīja Grigalis.
Audzēkņu skaita ziņā, Ventspils Mūzikas vidusskolai kļūstot par kompetences centru, būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Koncepcijā iezīmētais audzēkņu skaits esot aptuveni pašreizējā līmenī. Grigalis kompetences centra veidošanu vistiešākā veidā saista ar iespējām saņemt Eiropas Savienības fondu atbalstu skolas attīstībai. Ventspils Mūzikas vidusskolai pašlaik sāpīgākais jautājums ir piemērotu telpu trūkums, jo vecās telpas bija kļuvušas pārāk bīstamas, un kopš pagājušā mācību gada skola organizē audzēkņu apmācību piecās dažādās vietās pilsētā. Tas gan ir pagaidu variants, un skola cer uz jaunas mūzikas vidusskolas ēkas celtniecību apvienojumā ar koncertzāli Ventspils Lielajā laukumā. Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), šī gada sākumā viesojoties Ventspilī, paudusi stingru nostāju, ka līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā Ventspils Mūzikas skolai jāsāk darbs jaunā ēkā, un Ventspils Mūzikas vidusskola uz to paļaujas, atzina Grigalis.
KM līdz 2020. gadam plāno Latvijā izveidot sešus profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus.
KM valdībā iesniegtajā koncepcijā norādīts, ka kompetences centru izveide paredz radīt kvalitatīvu vidi Latvijas kultūras kapitāla bagātināšanai, izkopt jaunos talantus un izcilību mākslās un mūzikā, stimulēt radošo daudzveidību un radīt priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai.
Īpašu nozīmi centru izveidei KM saskata reģionu attīstības kontekstā, jo četri no jaunveidojamajiem kompetences centriem būs izvietoti Latvijas reģionos. Kurzemē atradīsies Ventspils Mūzikas vidusskola un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, bet Vidzemē - Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola. Kompetences centru plānots veidot arī uz pašreizējās Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bāzes. Reģionos izvietotie kompetences centri, pēc KM ieceres, ne vien turpinās esošās kultūrizglītības tradīcijas, bet būs pamats tālākai attīstībai kultūrā, izglītībā, kā arī pozitīvi ietekmēs vietējos sabiedriskās dzīves procesus.
Koncepcija paredz, ka katrs profesionālās kultūrizglītības kompetences centrs specializēsies savā darbības virzienā. Ventspils Mūzikas vidusskola, veidojot ciešu sadarbību ar Ventspils Augstskolu, specializēsies informācijas tehnoloģiju un mākslas sintēzē, kā arī attīstīs skaņu digitālas apstrādes segmentu.
LETA
Komentāri (0)