Kurzemes loks sasniedzis Ventspili

«Ja nav elektrība, tad ir vakars un varbūt pat nakts,» Kurzemes loka atklāšanā, kas Ventspilī pulcēja vairākas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas, atzina Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādināja 2005. gada janvāra notikumus, kad pēc vētras pilsēta uz ilgu laiku palika bez elektrības. Tādēļ Lembergs izteica gandarījumu, ka, piesaistot Eiropas savienības fondu finansējumu, izdevies realizēt nozīmīgo projektu. «Vēl pāris gadus atpakaļ mēs palikām tikai uz vienas līnijas. Tā kā draudi, ka var palikt bez elektroenerģijas, mums Ventspilī ir pietiekami reāli, un tas, protams, ir slikti. Šī 330 kV līnija ir liels notikums,» uzskata Lembergs.

Taču ieguvums no Kurzemes loka izbūves ir ne tikai Ventspils pilsētai un reģionam. Ne velti amatpersonas, tostarp Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, atklāšanas runā vilka paralēles ar Baltijas ceļu. Gan Šteinbuka, gan Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis akcentēja, ka šobrīd Latvija nav integrēta Eiropas enerģētikas tīklā, jo nav tam atbilstoša infrastruktūra. Līdz ar to Latvijai liegta pieeja salīdzinoši lētākajiem Skandināvijas energoresursiem. Igaunijā, savukārt, jau šobrīd elektrības cena ir par aptuveni 20% zemāka, nekā Latvijā, nenoliedz ekonomikas ministrs. Kad tiks noslēgts Kurzemes loka trešais posms jeb savienojums Ventspils – Imanta (Rīga), būs iespēja pieslēgties citu Eiropas valstu tīkliem. Šobrīd Latvija ir elektroenerģijas tirgū ir kā vientuļa sala.

Uz pieļautajām kļūdām Latvijas enerģētikas politikā, kuru sekas baudām, dārgi maksājot par elektrību, norādīja arī Ventspils mērs. «Manuprāt Latvijas enerģētikas attīstībā neatkarības gados ir pieļautas ļoti rupjas kļūdas, tai skaitā nav uzbūvētas termoelektrostacijas, kas bija plānotas. Protams, ka tie kas saistīti ar gāzi, tiem bija svarīgi noturēt Latviju uz gāzes, kas arī tika veiksmīgi izdarīts un par, ko mēs vēl šodien maksājam paaugstinātu tarifu.» Vienlaikus Ventspils mērs norādīja, ka sadarbība ar «Latvenergo» pilsētai bijusi veiksmīga, tostarp – veidojot elektrolīnijas pilsētā un «sacilpojot» tās tā, lai padeves traucējumi dēļ pārrāvumiem atsevišķos posmos, būtu pēc iespējas mazāki.

Uz vairākiem ieguvumiem, ko dod izbūvētais Kurzemes loka posms, norādīja arī Latvijas elektriskie tīkli izpilddirektors Guntis Stafeckis: «Projekta realizācijas gaitā mēs esam ieguvuši arī lielu drošības sajūtu. Pārveidojot 110 kV līniju par 330 kV līniju, izmainījās līnijas gabarīti. Balsti ir augstāki un aizsargjoslas ir nedaudz platākas. Līdz ar to šajā reģionā, kuru diezgan bieži plosa vētras, mēs esam ieguvuši pārliecību, ka iespējamie riski, ko vētras radīs, samazināsies,» atzina Stafeckis.

Līnijas garums posmā no Grobiņas līdz Ventspilij ir 117 kilometri, kopējais vadu garums - 1100 kilometri, uzstādīti 376 balsti. Darbs tika paveikts nepilnos divos gados, un lielākais vienlaicīgi iesaistīto darbinieku skaits bija 250 cilvēki.

Taču Grobiņa – Ventspils ir tikai Kurzemes loka starpposms. Projekts paredz izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīnijas Kurzemē, un tas tiek īstenots trīs kārtās. Pirmajā kārtā, izbūvējot 330 kV kabeli, tika savienotas Rīgas TEC-1 un Imantas apakšstacijas. Otrās kārtas laikā izbūvēta 330 kV augstsprieguma līnija posmā Grobiņa-Ventspils. Ieguldījumi Kurzemes loka pirmajos divos posmos ir 98,5 miljoni eiro.

Trešajā kārtā līdz 2018. gada beigām iecerēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju posmā Ventspils-Tume-Imanta. Realizējot projekta trešo kārtu, tiks uzlabots arī elektroapgādes drošums un mazināsies pārvades līniju avārijas atslēgumu iespējamība, tādēļ spēcīgo vētru radītie elektroenerģijas pārtraukumi vairs nebūs tik ilgstoši.

Projekts Kurzemes loks nodrošina arī plašākas iespējas atjaunojamo energoresursu izmantošanā, dodot iespēju nākotnē pieslēgt elektroenerģijas pārvades tīkliem jaunus vēja parkus. Esošo 110 kV elektroenerģijas pārvades tīklu jaudas ir nepietiekamas jaunu vēja parku pieslēgšanai. Paredzams, ka papildus esošajām vēja stacijām 330 kV tīklā varēs pieslēgt vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 450 megavatiem.

Tīkla apsaimniekotājs būs AS Augstspriegumu tīkls.