Alerģija pavasara ziedēšanā

Alerģija ir organisma imūnās sistēmas pastiprināta reakcija uz apkārtējā vidē esošām vielām: putekļiem, ziedputekšņiem, dzīvnieku olbaltumiem, pārtiku, medikamentiem u.c., kas darbojas kā kairinātājs.

Alerģijas izpaužas kā izsitumi uz ādas (parasti tā ir reakcija uz pārtiku un saskarsmi ar sadzīves ķīmiju), acu asarošana un niezēšana,  iesnas un kā bronhiālā astma.Uz jautājumiem, ko darīt šādos gadījumos, kādas sekas var būt šobrīd viegli pārejošajām alerģijas izpusmēm, un citiem atbild plaušu slimību ārste Ludmila Borsa.

Kādi ir alerģijas simptomi?

Pavasarī aktuālas ir tā saucamās sezonālās alerģiskās iesnas, kas, kā reakcija uz šobrīd ziedošiem augiem, rodas īpaši  jūtīgiem cilvēkiem. Tās cilvēkam neļauj justies komfortabli, traucē strādāt, neļauj sakoncentrēties veicamajam darbam, mācībām, deguns ir aizlikts, niez, sāp galva.

Zinātnieki atzīmē, ka alerģiskas iesnas iespaido arī cilvēku seksuālās spējas un izjūtas. Sezonālās alerģiskās iesnas liecina pat tendenci uz bronhiālo astmu. Ja alerģisko iesnu laikā  bijusi apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, sēkšana, vajadzētu veikt izmeklējumus uz bronhiālo astmu, jo aptuveni 40% cilvēku, kuriem ir alerģiskās iesnas, slimo arī ar šo smago slimību.

Vai astma, kas ikdienā neizpaužas un neiespaido dzīves kvalitāti, ir jāārstē?

Tai noteikti jāpievērš uzmanība un jāārstē tieši iesnu laikā, kad parādās arī astmas epizodes. Alerģiskais iekaisums nav tik nevainīgs, kā šķiet. Daļai cilvēku alerģiskās iesnas parādās tikai pavasara sezonā.

Taču ir liela daļa iedzīvotāju ar pastāvīgām alerģijām mokās gandrīz patstāvīgi. Bronhiālās astmas pacienti 80% gadījumu slimo arī ar alerģiskajām iesnām. Taču ne visi zina, ka alerģiskās izpausmes ir ārstējamas, nosakot alerģijas izraisītājus un sākot mērķtiecīgi rīkoties. Tas ir ilgstošs proces, kas lieloākoties beidzas veiksmīgi, organisms pārstāj uz konkrēto alergēnu reaģēt pastiprināti. Ja alergēns nav noteikts, taču zināms, ka iesnas izsauc pavasara ziedošie augi – arī šādā gadījumā to ir iespējams ārstēt.

Dzirdēti gadījumi, kad alerģija rodas vien paskatoties uz tā izraisītāju.

Tas ir rādītājs, ka alerģija netiek ārstēta. Tādā gadījumā organisma reakcija kļūst arvien spēcīgāka. Alerģiska reakcija var rasties arī uz citiem augiem, alergēnu skaits palielinās.

Vai cilvēks, stiprionot imunitāti, var pats cīnīties pret alerģijām?

Stiprinot imūnsistēmu, alergēna iedarbība  nemainīsies.

Kā noteikt alerģijas izraisītāju?

Rakstot dienasgrāmatu, to var izdarīt pats cilvēks. Šādos gadījumos vajadzētu piefiksēt, kas ēsts brokastīs, pusdienās, vakariņās. Vai bijusi saskarsme ar kādu no mādzīvniekiem. Kāda reakcija bija viesojoties pie darugiem vasarnīcā, aplūkojot siltumnīcu utt. 

Šādā veidā var atklāt alerģijas izraisītāju. Ja alerģija sākas, izejot laukā, grūti noteikt, kas to izraisa. To var izdarīt, veicot asins analīzes. Tomēr arī šajā gadījumā aizdomas var piefiksēt, zinot kādi augi, konkrētajā laika periodā zied. Viegli noteikt alerģiju uz mājdzīvniekiem. Mājās alerģiju parasti izraisa mājas putekļi un tajos atrodošas putekļu ērcītes.

Cik ilgi turas iesnas, izsitumi utt.?

Tas atkarīgs no organisma atbildes reakcijas. Gadījumos, kad kontakts ar alergenu ir pārtraukts, iesnas, acu asarošana ilgst aptuveni 72 stundas. Alerģijas izpausmes uz ādas nepāriet ilgāk. Ja cilvēkam ir tendence uz astmu, tad alerģiskā reakcija var ilgt  nedēļu, pat divas.

Vai astma ir izārstējama?

Astma ir ārstējama. Taču uzmanība šai slimībai būs jāpievērš visu mūžu. Ārstējot astmu, pieaug dzīves kvalitāte, cilvēks var justies pilnīgi vesels. Regulāri lietojot medikamentus, cilvēks var saskarties ar alergēnu, kas ātrāk izsauca lēkmes, un nemaz to nejust.

Kā rīkoties gadījumos, kad alerģiskas izpausmes parādās pēc kukaiņu kodumiem?

Cilvēkiem, kuriem ir izteikta alerģija uz insektu kodumiem, parasti to zina. Bisbīstamākā ir organisma vispārējā reakcija, kas izraisa tūsku – cilvēks var nosmakt. Ja kādreiz ir bijusi saasināta reakcija, tad kabatā vai somiņā vainmēr līdzi jānēsā šļirce ar adrenalīnu, ko koduma gadījumā iešļircē zem ādas.

Tas var izglābt dzīvību. Biežāk koduma vietā rodas izteikts apsārtums, peitūkums un nieze. Mierīgākai profilaksei iesaka 2-3 dienas pirms došanās dabā lietot antihistamīna līdzekļus vai lokālus līdzekļus – ziedes, kas noņem tūsku un niezi.

Vai alerģiskas reakcijas izsaukušas arī smakas pilsētā? Vai pie jums ir vērsušies iedzīvotāji ar sūdzībām par veselības problēmām, kas saistītas ar smakām?

Šādu gadījumu nav bijis. Šīs ķīmiskās vielas neizsauc alerģisku reakciju. Protams, cilvēkam var rasties elpas trūkums sajūta, taču tā nav alerģija, bet kairinājums – alerģiskie iedarbības un norises mehānismi ir pavisam savādāki. Alerģiskas izpausmes var rasties, lietojot sadzīves ķīmiju – veļas pulverus, kosmētisku utt.

Vai Ventspilī plaušu saslimšanas iedzīvotājiem tiek konstatētas biežāk vai retāk nekā  citviet Latvijā?

Domāju, ka nē. Precīzāka statistika ir par tuberkulozes pacientiem, taču ar šo slimību Ventspilī neslimo vairāk kā citās pilsētās. Varam dzīvot un priecāties par samērā tīru visdi.