Oktobris, pateicoties pāvestam Leonam XIII, nosaukts par Rožukroņa mēnesi.
Sācies Rožukroņa mēnesis (VIDEO)
019. gs. beigās pāvests Leons XIII uzticēja Baznīcai šajā mēnesī īpaši piedomāt pie rožukroņa lūgšanas, kas pazīstama kopš kristietības sākumiem, kad cilvēki gremdējās nepārtrauktās lūgšanas. Svētais Pāvils, pirmais vientuļnieks, uzturoties tuksnesī, 300 reižu dienā skaitīja Tēvs mūsu, un, lai nesajuktu skaits, ielika azotē tikpat daudz akmentiņu.
Katru reizi lūdzoties, viņš vienu nolika malā. Šādi rīkojās arī citi Dieva vīri, kas dienas laikā 150 reižu skaitīja Esi sveicināta, Marija – arī viņi izmantoja akmentiņus. 1571. gada 7. oktobrī, kad kristiešu karaspēks pie Lepanto uzvarēja turkus, pāvests to nosauca par Dievmātes uzvaras dienu un iedibināja Dievmātes rožukroņa svētkus.
Viduslaikos rožukroņa lūgšanu papildināja arī meditācijas, kurās tiek apcerēti Jēzus un Viņa mātes Marijas dzīves svarīgākie notikumi. «Pirmajā rožukroņa daļā pārdomājam priecīgos notikumus – Kristus pasludināšanu un piedzimšanu – otrajā – Jēzus gaismas noslēpumus, kad Viņu kristīja Jordānā, kad Kristus aicināja atgriezties un iedibināja euharastiju, trešajā – Jēzus ciešanu noslēpumus līdz krusta nāvei Golgātā, ceturtajā – Kristus godības noslēpumus, kad pārdomājam Viņa augšāmcelšanos, Kunga Jēzus uzkāpšanu debesīs, Svētā Gara atnākšanu, Jaunavas Marijas uzņemšanu debesīs un viņas kronēšanu,» skaidro Svētā Krusta Romas katoļu baznīcas priesteris Juris Krisūns.
Pēc viņa teiktā, katrs katolis vismaz reiz dienā noskaita vienu rožukroņa daļu, bet pirmdienās un sestdienas pieņemts skaitīt priecīgos, otrdienās un piektdienās – ciešanu, trešdienās un svētdienās – godības, ceturtdienās – gaismas noslēpumus. Ikdienas, kad tiek skaitīts rožukronis, Tēvs Juris aicina nevis automātiski atkārtot vārdus, bet pārdomāt evaņģēlija notikumus un apzināties, kāda bija Jēzus misija, kad Viņš dzīvoja uz zemes un ar savu krusta nāvi atnesa pestīšanu visiem, kas Viņam tic.
«Mēdz jautāt, vai nav nogurdinoši skaitīt rožukroni, kurā ir tik daudz zīlīšu un atkārtojas lūgšanas, bet vai bērnam apnīk 100 reižu dienā atkārtot mammas vārdu un vai mammai apnīk dzirdēt, kā bērns viņu sauc? Tieši tāpat Dievs un mūsu garīgā māte Marija uzklausa mūs, un mēs no sirds pateicamies par to.»
Rožukroņu izgatavošanai izmanto dažādus materiālus – metālu, plastmasu, arī dārgmetālus –, bet iecienītākais ir koks. Vienu no Tēva Jura rožukroņiem svētījis pāvests Benedikts XVI, bet lielais koka rožukronis, ko Ventspilī dzīvojošais mūks nēsā pie sāniem, atvests no Jeruzalemes. Priesteris valkā arī rožukroņa gredzenu, ko visbiežāk izmanto ceļojumos.
Komentāri (0)