Gatavošanās jēlnaftas uzņemšanai apturēta

Tomēr izšķirošais vārds pieder privātajam biznesam, kas ne vienmēr izmanto šīs priekšrocības. Ja pirms diviem gadiem Klaipēda bija konkurētspējīgāka par Ventspils ostu, kas zaudēja Baltkrievijas kravas, tad tagad situācija ir izmainījusies un Baltkrievija atkal eksportē caur Kālija parka termināli kālija mēslojumus un gatava uzņemt no Venecuēlas jēlnaftu ar Ventspils naftas termināļa (VNT) starpniecību. To pavēstīja Baltkrievijas premjerministrs Sergejs Sidorskis, kad viņš nesen viesojās Latvijā, informē biznesa portāls Nozare.lv.

Ventspils ostas 9 mēnešu darbības rezultāti rāda, ka šogad terminālis Kālija parks ir palielinājis kravu apgrozījumu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Šogad jau pārkrauti 1,9 miljoni tonnu minerālmēslojuma. Finanšu direktors Dainis Treimanis skaidro, ka Baltkrieviajs mēslojumi šajā apjomā veido nedaudz mazāk par trešdaļu – 607 tūkstoši tonnu.

Pērn Kālija parks nesaņēma no Baltkrievijas nevienu tonnu kālija hlorīda. Treimanis apstiprināja, ka šogad terminālis piedāvāja Baltkrievijas partneriem daudz elastīgāku tarifu politiku, arī kāliju mēslojumu pasaules tirgus ir atdzīvjosies.

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos diezgan bieži izskan tēma arī par Latvijas ostu līdzdalību, uzņemot no jūras Venecuēlas naftu un nosūtot to tālāk uz Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Baltkrievija ieplānojusi eksportēt līdz 50 miljoniem tonnu Venecuēlas naftas.

Šo apjomu savā starpā varētu sadalīt Ukrainas osta Odesa un Baltijas ostas Ventspils, Klaipēda un Tallina. Gatavību uzņemt Venecuēlas naftu izteikusi arī Rīgas osta. Tomēr eksperti uzskata, ka Ventspilij ir lielākas izredzes, jo agrāk tā specializējas tieši jēlnaftas pārkraušanā un ostai ir visa nepieciešamā infrastruktūra. Saskaņā ar Ventspils brīvostas pārvaldes informāciju vēl šā gada janvārī VNT uzņēma jēlnaftu no jūras, bet agrāk to darīja regulāri.

Lai uzņemtu jēlnaftu dzelzceļa cisternās, VNT jūlijā iesniedza pieteikumu par B kategorijas atļaujas papildināšanu piesārņojošai darbībai. Satiksmes ministrija apstiprināja Ventas Balsij, ka patlaban notiek pārrunas par Venecuēlas naftas izmēģinājuma sūtījuma transportēšanu no Ventspils, izmantojot dzelzceļu. Agrāk Ventspils mērs Aivars Lembergs plašsaziņas līdzekļiem sacīja, ka VNT jau jūlijā vajadzēja uzņemt pirmo izmēģinājuma tankkuģi ar Venecuēlas naftu. Taču pagaidām tas nav noticis.

Vēl izdevīgāk naftu uz Baltkrieviju varētu nogādāt, izmantojot naftas vadu Ventspils–Polocka, kas kopš 2003. gada ir dīkstāvē. Tiesa, tādā gadījumā ir vajadzīgas investīcijas, lai nodrošinātu naftas pārkraušanu pretējā virzienā, un garantēti jēlnaftas apjomi. Satiksmes ministrija norāda, ka par šo ir jāvienojas naftas vada un kravu īpašniekiem. Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, tādas pārrunas it kā jau notiekot.

Tomēr, kā uzzināja Ventas Balss, pašā Ventspils terminālī gatavošanās jēlnaftas uzņemšanai un tās iekraušanai cisternās ir apturēta uz nenoteiktu laiku. AS Ventspils nafta preses sekretāre Zane Bojāre informē, ka VNT tehniski nav gatava uzņemt Venecuēlas jēlnaftu tā specifiskā sastāva dēļ.

Savukārt LaRosTrans pārstāvis Igors Stepanovs apstiprina: «Mēs nepiedalāmies nekādās pārrunās un neapspriežam jautājumus, kas būtu saistīti ar iespējamo Venecuēlas naftas pārkraušanu.» Jāsaka, ka Venecuēlas naftas specifiskais sastāvs netraucē Tallinas, Klaipēdas un Odesas ostai uzņemt izmēģinājuma tankkuģi ar tādu kravu.

Pirms kāda laika Ventspils mērs Aivars Lembergs prognozēja, ka VNT īpašniekam – starptautiskajam treideram Vitol Group, kura galvenie klienti atrodas Krievijā, – var būt neizdevīgi bojāt attiecības ar Krieviju Baltkrievijas un Venecuēlas ambīciju dēļ. Turklāt kompānijas LatRosTrans līdzīpašniece ir Krievijas kompānija Transņefteprodukt, kas tāpat nav ieinteresēta Venecuēlas naftas transportēšanā uz Baltkrieviju.

Plašsaziņas līdzekļos nereti minēts, ka līgumu ar Venecuēlu par naftas iepirkumu Baltkrievija noslēdza politisku motīvu vadīta, lai pierādītu Krievijai, ka var atrast alternatīvus energonesēju piegādes ceļus.