Dārgākas grāmatas nebūs pa kabatai

 Tā, piemēram, Ventspils bibliotēkā savākts vairāk nekā 400, grāmatnīcā Gaisma – ap 300, Puzes bibliotēkā – 11 paraksti. Apkopojot aktuālo informāciju, Grāmatnieku ģildes valdes locekle Kristīne Eižvertiņa bija saskaitījusi 26 118 parakstu, bet

ziņas vēl turpina pienākt.

«Visvairāk parakstu savākts lielākajās grāmatnīcas, bet mēs priecājamies par katru cilvēku, kas izprot situāciju,» norāda Eižvertiņa, atgādinot, ka 2011. gada 1. janvārī valdība plāno   palielināt PVN likmi grāmatām no 10% uz 21%. Nacionālā grāmatniecība jau pārliecinājusies, kādu neatgriezenisku iespaidu atstāj PVN likmes paaugstināšana, jo no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam grāmatu piegādēm piemēroja 21% PVN.

Straujā lejupslīde nozarē piespieda Finanšu ministrijas ierēdņus atzīt savu kļūdu, tāpēc kopš 2009. gada 1. augusta PVN grāmatu piegādēm ir 10%, kas ir vairāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu – arī Lietuvā un Igaunijā. Parakstīšanās pret PVN likmes paaugstināšanu notika grāmatnīcās un bibliotēkās.

Lasītāji, saka Puzes pagasta bibliotekāre Ināra Bāliņa, izprata situāciju un nebija mudināmi iesaistīties akcijā: «Starp citu, tagad par bibliotēkas lasītājiem kļuvuši tie, kas agrāk pie mums neiegriezās. Par lasītāju skaita pieaugumu šis fakts tomēr neliecina, jo daudzi iedzīvotāji izbraukuši no valsts. Tātad zaudējam gan lasītājus, gan grāmatu pircējus.»

Situācija grāmatu tirgū, pēc grāmatnīcas Gaisma vadītājas Birutas Osiņas aprēķiniem, tagad ir 2006. gada līmenī. Pieprasītākās ir mācību grāmatas, ezoteriskā literatūra un bērniem domātie izdevumi. «Skaidrs, ka PVN likmes paaugstināšana liks cilvēkiem samazināt grāmatām atvēlēto summu,» uzskata Osiņa.

Savāktie paraksti, cer grāmatnieki, būs pietiekams arguments, lai   valdība apdomātos un nepalielinātu PVN likmi, bet ja ne, tauta tik un tā būs darījusi, ko varējusi, pasakot, ka tai nav vienalga, kas notiek grāmatu tirgū.   

Jānis Oga, apgāda Mansards vadītājs, Latvijas Literatūras centra direktors:

– PVN likmes paaugstināšana nebūtu prāta darbs. Jau tagad grāmatu biznesā cits citam ir parādā. Visgrūtāk saņemt atpakaļ naudu par pārdotajām grāmatām, tātad apgrūtināti norēķini ar tipogrāfiju un autoriem.

Labajos laikos šis process aizņēma trīs mēnešus, šobrīd – pusgadu. Mūsu apgāds ir virtuāls, proti, nav biroja, ir nepilna laika darbinieki. Svarīgākais, lai ir interneta pieslēgums un noliktava, un tas mums ir. Grāmatas esam izdevuši ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu (tagad fonda iespējas pēdējā laikā ir mazākas, turklāt arī treknajos gados fonda piešķīrumu lielākoties izmantojām honorāru izmaksām), viens no pagājušā gada nopietnākajiem projektiem, pateicoties tautiešu finansiālajam atbalstam, ir latviešu mītnes zemju un prozas antoloģija Tilti I un Tilti II, kurā pārstāvēts vairāk nekā 80 autoru.

Samazinot ražošanas izmaksas, esam sākuši izdot grāmatas mīkstajos vākos, kuras īpaši ērti izmantot ceļojot. Mūsdienu poligrāfijas iespējas arī šiem izdevumiem ļauj nodrošināt labu kvalitāti. Mīkstajos vākos esam izdevuši arī Klāva Elsberga dzeju, kas, pateicoties viņa popularitātei, piedzīvoja trešo metienu, tādējādi palielinot grāmatu skaitu līdz tūkstotim, bet parasti dzejas grāmatu tirāža, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir 400–600 eksemplāru.