Diploms iegūts septītajā desmitā

Savos 68 gados viņa ir beigusi universitāti, nokārtojot valsts eksāmenus un aizstāvot diplomu uz teicami. Ludmila Baidarova bija pati vecākā A. Hercena vārdā nosauktās Krievijas Valsts Pedagoģiskās universitātes studente visā tās vēsturē. Šogad viņa ieguvusi diplomu un mākslas izglītības bakalaura grādu.

Pēc 50 gadiem ir piepildījies viņas sapnis – iegūt augstāko izglītību. 1960. gadā pēc Ustjkamenogorskas mūzikas skolas beigšanas Ludmila nevarēja iestāties konservatorijā, jo vecākiem nebija pietiekami daudz līdzekļu, lai skolotu meitu. Vairāk nekā pusgadsimtu Ludmila Baidarova ir veltījusi skolai un jau sen bija samierinājusies ar savu vidējo speciālo izglītību. Iestāties augstskolā, lai saņemtu diplomu, viņu pamudināja… valdība.

2004. gadā kolēģi un tuvinieki no sirds apsveica Ludmilu ar pelnīto balvu – Latvijas krievu kultūras un izglītības festivālā Tatjanas diena iegūto Grand Prix. Festivāla augstāko apbalvojumu Ludmila Baidarova saņēma nominācijā Par audzēkņu radošajiem sasniegumiem. Baidarova jau 20 gadu vada krievu tautas instrumentu orķestri Kaļinka Ventspils 3. vidusskolā.

Prieks un satraukums par panākumiem vēl nebija paspējis norimt, kad nākamā ziņa lika pedagoģei apmulst. Valdība izdeva rīkojumu, kas aizliedza strādāt skolā pedagogiem bez augstākās izglītības. Tolaik viņai bija jau 62 gadi un viņa varēja mierīgi doties pensijā. Tā viņas vietā būtu rīkojušies vairums viņas kolēģu. Taču viņa pieņēma citu lēmumu.

Nokļuvusi dilemmas priekšā – iet pensijā vai iestāties augstskolā – Ludmila Baidarova izvēlējās otro. Gadu viņa mācījās Rīgas Pedagoģiskā institūta Sākumskolas fakultātē, taču pameta – saprata, ka sākumskolā viņa jau nekad vairs nestrādās. Un devās uz Sanktpēterburgu, kur dzīvo viņas meita un dēls ar ģimenēm. Tur viņa arī iestājās Pedagoģiskās universitātes Mūzikas fakultātes neklātienes nodaļā.

«Mācīties bija viegli un interesanti, neizlaidu nevienu nodarbību,» stāsta nesenā studente. Visvairāk viņai patikušas nodarbības mūzikas disciplīnās. Līdz šim viņa bija pēc dzirdes rakstījusi partijas skolas orķestrim, bet tagad varēs rakstīt jau pēc mūzikas likumiem. Viņa arī diplomdarbu izstrādāja par tēmu Muzicēšana ar bērnu mūzikas instrumentiem kā jaunāko skolēnu radošo spēju attīstīšanas līdzeklis.

No Sanktpēterburgas visus piecus studiju gadus viņa veda ne tikai jaunas zināšanas, bet arī instrumentus savam orķestrim. Arī šoreiz viņa kopā ar diplomu atveda divas jaunas balalaikas un kastaņetes.

Ventspils 3. vidusskolas orķestris Kaļinka – tikpat unikāla parādība kā tā vadītāja. Orķestrī parasti sāk spēlēt 2. klases skolēni bez jebkādas muzikālās sagatavotības. Mūzikas likumus viņi apgūst tikai orķestrī. Vairums no tiem, kas atnāk, paliek uz 6–7 gadiem, parasti – līdz pamatskolas beigšanai.

Ne tikai mūsu pilsētā, bet arī visā Latvijā nav neviena orķestra ar tādu instrumentu klāstu – stīgu, sitamie, strinkšķināmie, trokšņu. Pie Baidarovas bērni spēlē bajānu, akordeonu, mandolīnu, dombru, balalaiku, blokflautu, ksilofonu un daudz trokšņu instrumentu – tarkšķus, kastaņetes, marakasus, karotes, tamburīnu…

«Orķestrī bērni attīsta muzikālo dzirdi,» – tā par saviem nopelniem pieticīgi stāsta Baidarova. Nākamā gada pavasarī Kaļinka svinēs savas pastāvēšanas 20 gadus. Muzikanti jau sākuši apgūt jubilejas repertuāru.

Orķestris Kaļinka – Ludmilas Baidarovas pamatdarbs. Līdztekus tam viņa jau 20 gadu uz bajāna spēlē pavadījumu folkloras ansamblim Zdravica, kas arī gatavojas jubilejai – šogad tam paliek 25 gadi. Tā ka domāt par pensiju Ludmilai Baidarovai nav laika – priekšā daudz radošu plānu.

Ludmila Baidarova nekad nešķiras no bajāna. Ieguvusi mūzikas bakalaura diplomu, tagad viņa orķestra partijas rakstīs zinātniski. Foto: Juris Ģigulis