Nezūdošais ļaunums: Dzīve pēc nāves (Resident evil: Afterlife)

Režisors: Pols V. S. Andersons

Un tā, kārtējā videospēles ekranizācija. Nezūdošais ļaunums: Dzīve pēc nāves ir jau seriāla ceturtā daļa. Labā ziņa slēpjas tajā, ka 4. sērija neapšaubāmi izdevusies labāk nekā 3., tomēr tas vēl nav iemesls līksmībai.

Sērijas Nezūdošais ļaunums filmas stāsta mums par brašo meiteni Alisi (Milla Jovoviča), kas cīnās ar šausmīgu infekciju, kura aptvērusi visu pasauli un pārvērtusi praktiski visus tās iedzīvotājus par asinskāriem miroņiem un miesas rijējiem (tautas valodā runājot – zombiji).

Fakts, ka 4. sērijas režisors ir Pols Andersons, kas uzņēmis arī Resident evil 1. sēriju (visveiksmīgākā), vienkārši maldina skatītājus. «Kā tad tā? Kas tas bija?» – šādus jautājumus sev uzdod spēles Resident evil fanāti, izgājuši no kinoteātra. Visi tie, kas cerēja sagaidīt no jaunās filmas par zombijiem saspensu un asiņainus nogalināšanas skatus, var atslābt, jo jaunais Resident evil – tas ir Matricas, Ultravioletas un Bleida metabolisma produkts, kas parazitē uz seriāla 1. sērijas slavas.

Ekšen ainu filmā ir nepiedodami maz, kaut kādas bailes tā arī neuzdzen, bet lielākais vairums personāžu – visi tādi paši šabloniski elki, kam gribas novēlēt drīzāku nāvi. Izņēmumi, protams, ir – protagonisti galvenās varones Alises, brašās meitenes Klēras Redfīldas un viņas brāļa Krisa Redfīlda personā nemaz nekaitina.

Ļoti patīkami ir beidzot ieraudzīt uz lielā ekrāna Ventvortu Milleru, kas spēlē Maikla Skofilda lomu seriālā Izlaušanās (Prison Break), – Krisa lomā viņš iejuties diezgan labi. Galvenais ienaidnieks Alberts Veskers arī nav slikts, tomēr opertoram un horeogrāfam vajadzētu nekavējoties veikt roku pārstādīšanas operāciju, tāpēc ka finālā cīņa starp Veskeru un galvenajiem varoņiem uzņemta tik slikti, ka gribas raudāt.

Tuvcīņu horeogrāfija iznākusi greiza, bet pašas ekšen ainas – ne īpaši oriģinālas. Vēl vairāk, autori nezin kāpēc nolēmuši, ka nebūtu slikti katru otro cīņu parādīt ar kādreiz (pasvītrojam!) modē bijušo slo-mo efektu. Un velti… Mēra izjūta tomēr ir jāievēro. Filmas galvenās problēmas kopumā slēpjas tās vājajā vizuālajā izskatā un baismīgajā dažādu detaļu maisījumā, kas savāktas no vairākām videospēles daļām un absolūti nesader savā starpā.

Kaut arī spēles 5. daļas fanātus gaida vairāki pārsteigumi – dažas filmas ainas pārkopētas no spēles – , kas ir patīkami. Tomēr tās ir izpildītas daudz zemākā kvalitātē: specefekti vietām nodevīgi duras acīs, bet galvenā varone vienmēr ir redzama firmas MAX Factor grimā. Lai dzīvo postapokalipse!

Kas attiecas uz tiem pašiem specefektiem, tad jāatzīmē, ka Nezūdošais ļaunums: Dzīve pēc nāves ir uzņemta 3D standartā, bet  mūsu kinoteātris diemžēl to kvalitatīvi parādīt nevar. Rezultātā parastajā kinoteātrī dažas ainas un jau minētie specefekti izskatās nedaudz nedabiski.

No plusiem var minēt patīkamo aktieru ansambli, nomācošo filmas atmosfēru, diezgan labo mūziku, tempu un monstru grimu.

Spriedums: 6 no 10 – viduvēji. Mēģinājums likt videospēles fanātiem raustīties konvulsijās nostalģiskās lēkmēs nav izdevies, bet tie, kam patīk filmas par zombijiem, diez vai būs apmierināti ar šausmu mazo devu. Žēl, jo filmai tiešām bija iestrāde. Nebūtu Andersons pasteidzies ar uzņemšanu, nebūtu tā veidota kā 3D filma, būtu viņš kaut nedaudz vairāk palauzījis galvu pie scenārija, jaunais Nezūdošais ļaunums būtu iznācis kā konfekte.

Ko noskatīties, ja jums iepaticies Nezūdošais ļaunums: Dzīve pēc nāves: Reportāža, 28 dienas vēlāk, Miroņu rītausma (2004).

P.S. Filmas pašas beigas var redzēt tikai pēc titriem. Nesteidzieties, jo fināls ir diezgan interesants un negaidīts. 2. filmas un spēles 5. daļas fanāti būs pārsteigti!