Rosinās likumdošanas izmaiņas ārstu piesaistei

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova informē, ka slimnīca Ventspilī patlaban var nodrošināt septiņu specialitāšu ārstu diennakts dežūras. Taču ir vairākas specialitātes, kurās jau tagad jādomā par jaunu spēku piesaisti, lai esošie ārsti netiktu pārslogoti, turklāt arī medicīniskā personāla novecošanās ir neizbēgama. Jaunā maiņa tuvākajā laikā būs nepieciešama traumatoloģijā, neiroloģijā, iekšķīgo slimību un citās jomās.

Lai piesaistītu jaunos ārstus rezidentus, slimnīca bija gatava apmaksāt viņiem rezidentūras apmācības, taču diemžēl saskārās ar šķēršļiem. Saskaņā ar valsts likumdošanu rezidentūra skaitās augstākā izglītība un uz to attiecas atlīdzības likums, kas ir jāievēro valsts un pašvaldības iestādēm. Tādējādi ir atļauts rezidentūras maksu segt tikai 30% apmērā, turklāt - ieturot nodokļus. Ja rezidentūras studiju maksa ir 1400 latu gadā, tad slimnīca kā potenciālais darba devējs, kas vēlas investēt jaunajā ārstā rezidentā, var segt tikai 180 latus. «Tas, protams, nav motivējoši, lai topošais speciālists apņemtos pie mums pēc tam strādāt zināmu laiku,» uzsver Egija Širova. Tādēļ slimnīca šo jautājumu ir aktualizējusi gan caur Latvijas Slimnīcu biedrību, gan caur Latvijas Darba devēju konfederāciju, cerot, ka likumdošana tiks izmainīta un rezidentūras apmācība pielīdzināta kvalifikācijas celšanas kursiem, kur apmaksu var segt 100% apmērā.

Egija Širova norāda, ka ārsts rezidents jau ir saņēmis augstākās izglītības ārsta diplomu, viņš ir tiesīgs strādāt kā ārsts un rezidentūra ir tikai apakšspecialitātes iegūšana. Taču tā tiek pielīdzināta augstākajai izglītībai, kas, viņasprāt, nav pareizi. Viņai ir žēl, ka likumdevēji neraugās nākotnē, jo cilvēkresursu nodrošinājums slimnīcās ar katru gadu kļūst arvien aktuālāks. Šāda problēma ir visās slimnīcās, īpaši ārpus Rīgas, jo ārstiem speciālistiem par darbu slimnīcā algu griestus regulē likumdošana un šis atalgojums nav konkurētspējīgs. Ne visi ārsti vēlas braukt un strādāt uz reģioniem, jo Rīgā ir plašākas iespējas nopelnīt. Tādēļ vēl viens no priekšlikumiem ir ieviest diferencētu atalgojuma sistēmu ārstiem, kas strādā Rīgā un reģionos. Tāpat būtu jāsamazina atšķirība starp atalgojumu ģimenes ārstiem un speciālistiem, kas strādā dienas režīmā, kā arī starp tiem ārstiem, kuri slimnīcās intensīvi strādā diennakts režīmā, glābjot dzīvības un veicot sarežģītas operācijas. Nav normāli, ka slimnīcas ārsti nopelna mazāk – tas nenovēršami veicina viņu aizplūšanu no slimnīcām.

Ventspils slimnīcai gan ir paveicies, jo, pateicoties Ventspils pašvaldības izstrādātajai cilvēkresursu attīstības programmai, pēdējos gados piesaistīti vairāki trūkstošo specialitāšu ārsti. Tāpēc slimnīca patlaban jūtas stabili attiecībā uz ārstu nodrošinājumu, taču par perspektīvu ir jādomā.