Taupa, lai sevi palutinātu

«Pagājušajā mēnesī par siltumu manā vienistabas dzīvoklī bija jāmaksā 49 lati. Esmu priecīga, ka no šīs summas maksāju mazāk par pusi – saņemu aptuveni 26 latu atlaidi. Arī par patērēto ūdeni maksāju tikai pusi – saņemu 50% atlaidi. Viena dzīvodama, ūdeni daudz nešļakstinu, taču, vienalga, – latiņi salasās.»

Kalniņa saņem ikgadējos pašvaldības pabalstus Lieldienās un Ziemassvētkos un kā represētā arī pabalstu valsts svētkos novembrī. Sieviete aprēķinājusi, ka pagājušajā gadā, nerēķinot vienreizējos svētku pabalstus, par atlaidēm siltuma un ūdens maksājumos saņēmusi aptuveni 200 latu. Tā ir pietiekoši liela nauda, lai tās dēļ reizi gadā nokārtotu vajadzīgās formalitātes vientuļās pensionāres statusa iegūšanai.

Jeļena Ventspilī dzīvo no 1974. gada. Visu savu darba mūžu viņa strādājusi par grāmatvedi. Kā represētā pensijā devusies jau no 57 gadu vecuma, taču par garlaicību nesūdzas. Sieviete labprāt iegriežas Pārventas bibliotēkā, ne tikai tāpēc, ka dzīvo pavisam netālu no bibliotēkas: «Tur notiek dažādi koncerti, izstādes, interesantas tikšanās, lekcijas. Par apmeklējumu nav jāmaksā. Turklāt bibliotēkā ir ļoti jauka gaisotne. Ja gribas redzēt kādu konkrētu izrādi, atbraucu uz pilsētu – Jūras vārtiem.»

Vasarā Jeļena labprāt dodas palīgā draugiem, kuri dzīvo laukos. Par palīdzību dārza darbos viņi uzdāvina kartupeļus, burkānus, kādu maišeli zirņu, vienvārdsakot – izaudzēto produkciju. Jeļenas vaļasprieks ir sēņošana un ogošana. Sanāk divkāršs labums – gan pastaigas svaigā gaisā, gan kāds ievārījums vai marinētu sēņu burciņa ziemai.

«Mūsu, Pārventas, sociālā nodaļa, ko es apmeklēju, strādā ļoti labi. Taču ir viena vaina – cilvēki paši nezina, kas viņiem pienākas. Ja viņi nezina – tad neiet un nekārto, lai palīdzību saņemtu,» uzskata Kalniņa. «Arī es nezināju, ka man kā vientuļam pensionāram pienākas atlaides. To man sociālā darbiniece pateica priekšā, kad kārtoju palīdzību, kas man pienākas kā represētajai. Kāpēc jūs nekārtojat to, kas jums pienākas, viņa vaicāja.»

Kā reklamēt, Kalniņa nezina – avīzi ne visi lasa, un ne visiem mājās ir internets. Turklāt cilvēkos ir liela neticība. Domā – tas uz mani neattiecas, un nemaz nemēģina. Neviens neko klāt nenesīs, ja pats neiesi, neinteresēsies un nedarīsi, – uzskata sieviete.

Atbildot uz jautājumu, kā viņa tērē ietaupīto naudu, Kalniņa pastāsta, ka aizbrauc pie sava mazdēla uz Īriju vai ceļo tepat pa Latviju – apmeklē vietas, kur nekad nav bijusi. «Arī tas ir vajadzīgs, lai dzīvotu pilnvērtīgi, un, neskatoties uz to, ka naudiņas nav daudz, kaut ko atļaujos.» Jeļena prot rēķināt katru santīmu – veikalos izpēta atlaižu lapas, iegādājas produktus ar atlaidēm. Turklāt viņai mājās ir arī dzīvnieki – divas kaķenes, kurām jāpērk barība.

Kalniņa uzsver, ka grūtāk ir cilvēkiem, kuri slimo un kuriem jāpērk zāles no tā paša mazumiņa. Tad, pat gribēdams, cilvēks neko nevar atlicināt. «Par veselību es nežēlojos. Nevaru apmeklēt kafejnīcas, jā, varbūt reizi mēnesī ar draudzenēm aizeju. Nevaru nopirkt dārgus produktus. Taču man ir izvēle: nopērku un nenolieku tos divus latus vai nenopērku un krāju tos sevis palutināšanai. Var vaimanāt, bet nedomāju, ka tā vajag.»

Pabalstu veidi, ko tiesīgi saņemt Ventspilī dzīvojoši pensionāri (dati norādīti par 2012. gadu):

• dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas patēriņa daļējai kompensēšanai un pabalsts kurināmā iegādei (saņēmuši 1899 pensionāri/invalīdi);

• dzīvokļa pabalsts ūdens un kanalizācijas pakalpojumu daļējai kompensēšanai (saņēmuši 1527 pensionāri/invalīdi);

• dzīvokļa pabalsts īres maksas daļējai kompensēšanai sociālajos īres dzīvokļos (saņēmuši 57 pensionāri/invalīdi);

• pabalsts daļējai izdevumu segšanai braukšanai pilsētas maršrutu autobusos (saņēmuši 424 pensionāri/invalīdi);

• pabalsts pensionāriem un invalīdiem medikamentu un medicīnas ierīču iegādei (saņēmuši 5029 pensionāri/invalīdi);

• pabalsts pacientu iemaksu daļējai kompensēšanai (saņēmuši 1890 pensionāri/invalīdi);

• pabalsts zobu ārstēšanai un zobu protezēšanai (saņēmuši 400 pensionāri/invalīdi);

• pabalsts aprūpei mājās (saņēmuši 185 vientuļi pensionāri/invalīdi);

• pabalsts nekustamajam īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanai (saņēmuši 16 vientuļi pensionāri/invalīdi);

• vienreizējs un ikmēneša pabalsts 100 un vairāk gadu sasniegušām personām (saņēma 5 personas, 2013. gadā – 2 personas);

• pabalsts Lieldienās un Ziemassvētkos (saņēma 8248 pensionāri/invalīdi), politiski represētajiem – arī 18. novembrī (saņēma 340 pensionāri/invalīdi).

Rūpes novērtē Eiropā

Didzis Ošenieks

domes priekšsēdētāja vietnieks un sociālās jomas kurators

– Pērn Ventspils pašvaldība ieguva 3. vietu konkursā Eiropas gads 2012 aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei kategorijā Senioriem draudzīga dzīves vide. Projektā atspoguļojām pilsētu kopumā – būtisku uzsvaru likām uz infrastruktūru, kas veciem cilvēkiem un invalīdiem atvieglo iekļūšanu dažādās sabiedriskās vietās, norādījām uz pasažieru transporta un daudzdzīvokļu māju aprīkošanu ar invalīdu pacēlājiem, pastāstījām par nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas Ventspilī, senioru sporta un kultūras iespējām utt. Ventspils pašvaldības rūpes par saviem cilvēkiem Eiropa novērtēja, piešķirot augsto 3. vietu, kas izvēlēta starp 233 pieteikumiem no 24 valstīm.

Sociālā dienesta kopējais budžets 2013. gadā ir aptuveni tāds pats kā pērn – 3,18 miljoni latu. Šajā summā iekļauti izdevumi pansionāta un bērnunama Selga uzturēšanai (744 tūkstoši latu), pabalstu izmaksai un administrācijas uzturēšanai (2,44 miljoni latu). Pensionāriem un personām ar invaliditāti tiek tērēti 414 tūkstoši latu, ko izmaksā desmit pabalstu veidos. Šajā summā nav iekļauti līdzekļi, kas paredzēti tradicionālajiem pabalstiem Lieldienās un Ziemassvētkos, – kopā aptuveni 415 tūkstoši latu.

Tomēr ir arī citi veco ļaužu atbalsta veidi, piemēram, pakalpojums Drošības poga, kura uzturēšanā pašvaldība sadarbojas ar Samariešu apvienība. Vientuļajiem, kā arī tiem pensionāriem, kuriem ir apgādnieki, varam piedāvāt arī ievietošanu pansionātā Selga. Taču tā ir vieta, kurai cilvēki dažkārt psiholoģiski pretojas, jo grib uzturēties vidē, kur pavadīts viss mūžs. Drošības poga sniedz šo iespēju – nepieciešamības gadījumā, nospiežot pogu un izsūtot signālu, iespējams saņemt palīdzību. Ārzemēs šāds sociālais pakalpojums ir īpaši izplatīts. Turklāt ārvalstīs darbojas arī veco ļaužu asistenti. Pēc šī parauga arī mūsu pilsētā pieejams pabalsts aprūpei mājās, kad par pensionāriem un personām ar invaliditāti rūpējas aprūpētāji un Ventspils pašvaldība maksā ikmēneša pabalstu.

Pašvaldība palīdzību sniedz ne tikai veciem cilvēkiem, bet arī bērniem un jauniešiem, kuriem nav vecāku vai vecāki ir maznodrošināti vai trūcīgi, kā arī sociālā palīdzība tiek sniegta bērniem bāreņiem, kuri dzīvo audžuģimenēs vai pie aizbildņiem. Vērā ņemami pašvaldības centieni pilngadību sasniegušo bāreņu nodrošināšanā ar dzīvojamo platību. 2012. gadu mēs iesākām ar 46 bērnu bāreņu rindu uz apdzīvojamo platību, taču šī gada sākumā rinda bija sarukusi līdz 20 cilvēkiem. Turklāt to vidū nav tādu, kuriem miteklis nepieciešams tūlīt, – šie jaunieši joprojām dzīvo bērnunamā vai pie audžuvecākiem.