Skolēni piedalījās 21. gadsimta kultūras kanona noteikšanā

Ventspils 6. vidusskola iekļuva finālā, jo veiksmīgi atbildēja uz jautājumiem, kuri tika uzdoti pirmajā, atlases kārtā. No 59 pretendentiem, finālā iekļuva 16 skolas. Skolu un visu Ventspili pārstāvēja trīs skolēni: Kristaps Smiltnieks, Anna-Paula Kintslere un Laura Altenberga. Skolēnu uzdevums bija diskutēt un virzīt savus priekšlikumus par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas kultūras kanonā iekļauto vērtību kopumu.

Viens no skolēnu uzdevumiem bija iepazīstināt Latviju ar vērtībām, kuras radušās Ventspilī un kuras var prezentēt pilsētu septiņos vērtību veidos. Literatūrā skolēni īpaši izcēla Ventspils dzejnieku un rakstnieku Herbertu Dorbi. Vizuālajā mākslā augsti tika vērtēti Jāņa Tīdemaņa paveiktie darbi. Modernajā arhitektūrā tika izcelta vairāku arhitektūras balvu saņēmēja – Pārventas bibliotēka. Tautas tradīciju jomā tika izvēlēts Ventspils Brīvdabas muzejs. Savukārt, kā teatrālo vērtību jaunieši uzskata Ventspils amatieru teātri, mūzikā - ventspilniece, operdziedātāja - Alīda Vāne. Taču kā kino vērtības tika uzskatītas visas tās vietas pilsētā, kur ir uzņemtas Latviešu kinofilmas.

Komandu uzdevums bija nākt klajā ar ieteikumiem, kā varētu paplašināt Latvijas kanonu. Konkursa fināla dalībniekam Kristapam bija idejas, kas atbild uz šo jautājumu: „Kultūras kanonam noteikti vajadzētu būt arī sportam. Sporta loma Latvijā vienmēr bijusi ļoti nozīmīga. Bieži vien sekojot iecienīto sportistu veikumam, latvieši saliedējas kā nekad. Sportistu veikums liek uzbangot emocijām. Tas nemaz, nav tik atšķirīgi no pārējām vērtībām, kāpēc lai kāda sportista sasniegums vai dzīvesstāsts nevarētu būt kultūras kanonā?”

Skolotāja Ludmila Pumikanova atzīst, ka skolēni cītīgi gatavojušies konkursam. Viņa uzskata, ka šāds konkurss jauniešiem deva iespēju uzzināt jaunu informāciju, pētīt pilsētas arhīvus un paplašināt redzesloku. Konkurss bija kārtējais solis, lai skolēni izaugtu par zinošiem un inteliģentiem cilvēkiem.