Sociālo palīdzību Ventspilī saņem plašāks iedzīvotāju loks

Šie skaitļi bez papildu informācijas diemžēl neatspoguļo patieso situāciju ar sociālās palīdzības saņēmējiem Ventspils pilsētā.

Lielāks palīdzības saņēmēju skaits statistikas pārskatos veidojas nevis tādēļ, ka Ventspilī ir lielāks trūcīgo skaits, bet gan tādēļ, ka pašvaldības sociālā palīdzība tiek sniegta ievērojami lielākam iedzīvotāju lokam.

Jau daudzus gadus Ministru kabinets ir noteicis ienākumu līmeni, kuru nepārsniedzot persona (ģimene) ir uzskatāma par trūcīgu, un tai noteikti ir jāpiešķir pašvaldības sociālā palīdzība. Pašvaldības palīdzība jāsniedz personām, kurām ienākumi nepārsniedz Ls 90 uz katru ģimenes locekli. Taču, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, Ventspils pašvaldībā jau daudzus gadus ir spēkā sistēma, kas paredz pašvaldības sociālās palīdzības piešķiršanu ne tikai trūcīgām personām, bet arī tām personām (ģimenēm), kurām ienākumi pārsniedz trūcīgā ienākumu līmeni, bet tie vienalga ir nepietiekami pamatvajadzību apmierināšanai.

Ja Ventspils pašvaldība pabalstus piešķirtu tikai trūcīgām personām, kā to dara vairākas Latvijas pilsētas un novadi, piemēram, Jelgavas pilsēta, tad Ventspils pilsētā sociālo palīdzību saņemtu tikai 1490 personas jeb 3,9% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita.

Visus pabalstus veidus, kas tiek nodrošināti trūcīgajiem, Ventspilī saņem arī maznodrošinātās personas (ģimenes), kurām ienākumi uz katru personu mēnesī var būt līdz Ls 107, ja ģimenē ir kaut viena darba spējīga persona, vai 145,38 Ls, ja ģimenē visas pilngadīgās personas ir pensionāri un/vai invalīdi.

Attiecīgi kopumā Ventspils pilsētas pašvaldības teritorijā pašlaik dzīvo 3447 trūcīgas un maznodrošinātas personas, kas veido 11% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Taču, ņemot vērā joprojām augsto dzīves dārdzību un lielos mājsaimniecību izdevumus ikdienas vajadzībām, pašvaldība atsevišķu pabalstu saņemšanai ir noteikusi vēl citus – augstākus ienākumu līmeņus, kas būtiski pārsniedz pat iepriekš minēto ienākumu līmeni maznodrošinātajiem. Tā, piemēram, augstāks ienākumu līmenis ir noteikts vientuļiem pensionāriem un vientuļiem invalīdiem, kuriem nav apgādnieku, vairāku pabalstu saņemšanai – dzīvokļa pabalstu, pabalstu aprūpei mājās, atbalstu īpašumam piegulošās teritorijas kopšanai, kā arī pakalpojumu ,,Drošības poga” var saņemt tad, ja ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 169,58 mēnesī. Tāpat, ņemot vērā to, ka Latvijā ir ļoti dārga veselības aprūpe, iepriekš minētais ienākumu līmenis noteikts visiem pensionāriem un invalīdiem, lai saņemtu pakalpojumus Ventspils pilsētas ārstniecības iestādēs.

Tā kā lielai daļai pensionāru un invalīdu, neskatoties uz to, ka ienākumi pārsniedz gan trūcīgā, gan maznodrošinātā līmeni, nav iespējams iegādāties nepieciešamos medikamentus to dārdzības dēļ, pašvaldība šai mērķa grupai pabalstam medikamentu iegādei ir noteikusi vēl augstāku līmeni – palīdzību var saņemt tad, ja pensija nepārsniedz Ls 191,91. Papildu iepriekš minētajam šie pensionāri un invalīdi divas reizes gadā vēl var saņemt pabalstu (kopā Ls 50), ko izmantot savām visneatliekamākajām vajadzībām.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pašlaik dažādus pašvaldības sociālos pabalstus saņem vairāk nekā 11 tūkstoši personu jeb 8300 ģimenes.

Pakāpeniski uzlabojoties sociāli ekonomiskajai situācijai, Ventspilī pēdējā gada laikā samazinājies to cilvēku un ģimeņu skaits, kuriem nepieciešama pašvaldības sociālā palīdzība.

Protams, arī Ventspils varētu rīkoties līdzīgi kā daudzas pašvaldības Latvijā un palīdzēt tikai tiem, kuriem ir pavisam zemi ienākumi, tomēr Ventspils pašvaldības izpratnē atbildīga sociālā politika ietver to, ka atbalsts ir jāsniedz plašākam iedzīvotāju lokam, jo diemžēl ekonomiskā situācija valstī vēl aizvien nav tāda, lai pārtrauktu sniegt daudziem tik būtisko palīdzību. Arī pensionāri, kuriem pensijas jau vairākus gadus nav indeksētas (kā zināms, nākamgad Labklājības ministrija neplāno veikt pensiju indeksāciju) un kuri pastāvīgi ir pakļauti nabadzības riskam, ir pelnījuši saņemt pašvaldības atbalstu, kas kaut daļēji kompensē izmaksas par medikamentu iegādi vai citiem veiktajiem neatliekamajiem maksājumiem.

Līdz ar to secināms, ka Reformu partijas izteiktie apgalvojumi par lielāko pabalstu saņēmēju skaitu starp 7 lielākajām Latvijas pilsētām nav pamatoti. Lai arī Reformu partija ir atbildīga par pašvaldībām, ir skaidri redzams, ka tai nav izpratnes par normatīvajos aktos noteikto būtisko funkciju, ko realizē pašvaldības, sniedzot iedzīvotājiem materiālu atbalstu dažādu pabalstu veidā, kā arī nodrošinot nepieciešamos sociālos pakalpojumus, tādā veidā mazinot sociālo spriedzi iedzīvotāju vidū un palīdzot pārvarēt radušās materiālās grūtības, un iespējams, atturot ģimeņu izbraukšanu no valsts.

Neskatoties uz Reformu partijas izplatīto demagoģiju, Ventspils pilsētas dome arī turpmāk īstenos atbildīgu sociālo politiku, izvērtējot visu pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju vajadzības, un lems par atbilstošākajiem palīdzības veidiem.

Ja valdība neveiks nopietnus pasākumus, lai ekonomiskās situācijas uzlabošanās atspoguļotos ne tikai makroekonomiskajos rādītājos, bet to sajustu arī katrs Latvijas iedzīvotājs, ja Labklājības ministrija neierosinās veikt pensiju indeksāciju, diemžēl paredzams, ka pašvaldībām vēl ilgi nāksies dažādu pabalstu veidā palīdzēt saviem iedzīvotājiem, tā vismaz daļēji kompensējot ieilgušo valdības bezdarbību iedzīvotāju ar nelieliem ienākumiem dzīves līmeņa uzlabošanā.