No decembra par siltumu maksāsim vairāk

Kā norāda SPRK, apstiprinātais siltumenerģijas tarifs ir ekonomiski pamatots un noteikts tādā apmērā lai segtu uzņēmuma sniegto pakalpojumu izmaksas. Ventspilī siltuma tarifs nav paaugstināts kopš 2008. gada septembra, savukārt kopš 2009. gada 1. oktobra pat pazemināts.

Kopš 2009. gada uzņēmums turpinājis veikt taupības pasākumus, lai saglabātu tarifu nemainīgu un samazinātu izdevumus, kas to tieši ietekmē. Tomēr augsto kurināmā cenu ietekme ir viens no būtiskajiem aspektiem, kā dēļ SIA "Ventspils siltums" pagājušajā – 2011. gadā strādājis ar zaudējumiem. Izmaksu kāpumu sekmējusi arī A/S „Latvenergo” tarifu paaugstināšana.

Latvija nav atraujama no pasaules globalizācijas procesiem, un diemžēl uzņēmums nevar ietekmēt arvien pieaugošās kurināmā tirgus cenas. Kurināmā izmaksas veido 70% no siltumenerģijas ražošanas izmaksām. Jau iepriekš informējām, ka Ventspils siltumapgādes uzņēmums kā kurināmo izmanto mazutu, ogles un šķeldu. No iepriekšējā tarifa apstiprināšanas brīža 2009. gada septembrī, šķeldas cena pieaugusi par 20% jeb 1,35 LVL/m3, ogļu cena par 31% jeb 13,50 LVL/t. Minētajā periodā mazuta cena pieaugusi vidēji par 181,38 LVL/t jeb par 100%. Mazuta cenas pieaugumu veicinājusi arī obligātā ES prasība no 2011. gada par kurināmo lietot mazutu ar sēra saturu līdz 1%, kas ir ~ par 8 % dārgāks nekā mazuts ar sēra saturu līdz 3%.

Neraugoties uz tarifa kāpumu, Ventspilī, pateicoties līdz šim veiktajiem pasākumiem, joprojām izdevies saglabāt vienu no zemākajiem tarifiem Latvijā. Jēkabpilī tarifs šobrīd ir 44,65 Ls/MWh, Rīgā - 45,42 Ls/MWh, Daugavpilī – 47,09 Ls/MWh, Jelgavā – 49,52 Ls/MWh , Jūrmalā – 54,01 Ls/MWh, Rēzeknē 55,91 Ls/MWh. Lai arī Liepājā tarifs samazināts uz 46,06 Ls/MWh, tas joprojām ir augstāks nekā Ventspilī.

Ņemot vērā siltumenerģijas cenas pieaugumu, Ventspils pašvaldība jau vairākus gadus, aicina patērētājus būt aktīviem enerģijas taupītājiem. Viens no efektīvākajiem pasākumiem ēku energoefektivitātes būtiskā uzlabošanā un līdz ar to siltumenerģijas maksas samazināšanā ir dzīvojamo ēku renovācija. Vairāku dzīvojamo ēku apsaimniekotāji jau ir izmantojuši iespēju veikt ēku energoauditu, nosakot siltuma zuduma vietas un veicot atbilstošus renovācijas pasākumus. Kopš 2008. gada jūnija Ventspils daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apsaimniekotājiem ir pieejams pilsētas pašvaldības līdzfinansējums energoefektivitātes pasākumu veikšanai – dzīvojamo māju energoauditam un māju renovācijai. Pieredze rāda, ka pēc renovācijas ēkas energoefektivitāte uzlabojas pat par 40%.

Pašvaldība aicina arī iedzīvotājus izmantot tās ieviesto pabalstu sistēmu daļējai siltumenerģijas patēriņa kompensēšanai Ventspils iedzīvotājiem. 2011. gadā šādu iespēju izmantoja vidēji mēnesī 1595 iedzīvotāji.

Maksa par patērēto siltumenerģiju saskaņā ar MK noteikto metodiku tiek aprēķināta pēc mājas kopējā siltumenerģijas patēriņa, ko ēkas ievadā fiksē siltumenerģijas skaitītājs, kas reizināts ar tarifu. Šai summai vēl tiek pieskaitīta valsts noteiktā PVN likme 12%. Tabulas pēc, kurām aprēķināt maksu par patērētā karstā ūdens uzsildīšanu dzīvokļos, atrodama portālā www.ventspils.lv sadaļā Komunālie maksājumi, kā arī publicēti laikrakstā „Ventas Balss”.

Lai informētu iedzīvotājus par izmaiņām, PSIA „Ventspils siltums” aicina visus interesentus uz informācijas dienu, kas notiks otrdien, 30. oktobrī, plkst. 17.30 Ventspils Digitālā centra 2. stāva zālē.