Kariņam dod otru iespēju pamēģināt

Lai arī iepriekš jaunā koalīcija, kuru veido partijas Jaunā Vienotība (JV), Apvienotais saraksts(AS) un Nacionālā apvienība (NA) solīja, ka darbs pie valdības deklarācijas noris pārdomāti un izsvērti, Saeimas sēdē, kurā notika debates par uzticības izteikšanu Krišjāņa Kariņa jaunajai valdībai, opozīcija lielākoties pauda pārsteigumu, ka vairāk nekā divus mēnešus ilgais darbs nav sniedzis cerēto rezultātu un deklarācija ir tikai visaptverošs, vispārzināmu darbu un frāžu saraksts 327 punktu apjomā. Galvenokārt opozīcija kritizēja prioritāšu neesamību. Partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvis Jānis Vucāns, kurš ievēlēts no Kurzemes un Saeimā strādā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā, aicināja valdību vismaz pirms valdības Rīcības plāna uzrakstīšanas aizdoties līdz Baltijas jūrai un paskatīties vispirms uz liedagu un pēc tam uz horizontu. Vucāna ieskatā deklarācija, kas uzskatāma par valdības ceļa karti, ir visai plakana, un «tā ir plakana nevis tajā ziņā, ka tajā nav atbalstāmu darbu, jo tādi tur ir, bet tādēļ, ka tā nedod skaidru izpratni par to, kādā secībā mēs tos darbus darīsim.» Vucāna ieskatā arguments, ka tas tiks atrunāts Rīcības plānā, nav pietiekams arguments, jo katrs punkts, kas deklarācijā ir iekļauts, jāiekļauj arī Rīcības plānā, tādēļ viņš norāda uz vēl vienu faktu. «Skatoties uz valdības deklarāciju, tur ir arī kuriozas lietas, kuras izlasot, cilvēkiem, kas ir strādājuši pašvaldībās un uztur sakaru ar pašvaldībām, nav saprotams, kādēļ tas vispār jāraksta deklarācijā. Piemēram, ja ekonomisko un sociālo krīžu novēršanā iesaistīsim pašvaldību un sabiedrību tad, draugi mīļie, kas tad šobrīd vēl dziļāk iesaistīts, kas jau šobrīd iznes šīs krīzes?». Tādēļ Vucāns uzdeva koalīcijai jautājumu, vai tiešām šādas pašsaprotamas lietas rakstāmas deklarācijā, vai arī tas nozīmē, ka patiesi Rīcības plāns paredzēs vēl ciešāku pašvaldību iesaisti, paredzot jaunas iesaistes iniciatīvas. «Katram no mums ir savs redzējums, kā darboties un veidot tādus plānus, un es pieļauju, ka cilvēki citos Latvijas reģionos to dara savādāk, bet tie, kas dzīvo Kurzemes piekrastē – tad, kad viņiem kaut kas nav skaidrs, viņi aiziet pie jūras un paskatās: ir liedags, ir piekrastes un dziļūdeņi, ir selga jeb tas, kas ir pirms horizonta un tas, kas aiz horizonta, ko mēs neredzam. Un šajā deklarācijā manā skatījumā arī ir visas šīs piecas kategorijas, un rīcības plānā tad es ceru, ka tās arī tiks saliktas tajās lietās, kas atrodas liedagā, un kuras citur. Manā izpratnē liedagā tās ir lietas, ko jūra ir izskalojusi, ko jūrai vairs nevajag – gan saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, gan saistībā ar ostu reformu, gan saistībā ar augstskolu reformu.» Tāpat Vucāns norāda uz, viņaprāt, būtisku trūkumu deklarācijā, jo tajā netiek paredzēta Baltijas reģiona ciešāka savstarpēja sadarbība veselības aprūpes, izglītības un zinātnes, kā arī enerģētikas jomā, bet galvenais akcents likts tikai uz militāro sadarbību. Vucāns, kurš jau vairākus gadus vada Latvijas delegāciju Baltijas asamblejā, uzskata, ka šeit ir neizmantots potenciāls, tādēļ, līdzīgi kā citi opozīcijas deputāti, norāda uz apņēmību konstruktīvi sadarboties ar valdību, lai mērķis visiem kopā izvest Latviju no krīzes un celt tās labklājību, tiktu īstenots.

ZZS frakcijas vārdā kritiku, bet vienlaikus arī apņēmību sadarboties, jo no valdības darba atkarīga arī Latvijas iedzīvotāju labklājība un uzņēmēju konkurētspēja, pauda arī tās vadītājs Viktors Valainis. Īpašu satraukumu Valainis izteica par valdības iecerēto laika grafiku 2023. gada budžeta sagatavošanai, norādot, ka ir nepieņemami budžeta pieņemšanu ievilkt līdz pavasarim, jo «Krišjānis Kariņš pirms dažām nedēļām teica, ka palīdzēs ikvienam Latvijas iedzīvotājam tad, kad tas būs jādara. Es saku, ka tas laiks ir pienācis šobrīd un vilcināšanās ar valsts budžeta pieņemšanu šādos apstākļos nav attaisnojama, tā ir bezatbildība pret valsti un tās iedzīvotājiem.» Nevis deklarācija, bet budžets ir dokuments, kas paredz konkrētus uzdevumus, finansējumu, tādēļ Valainis aicina gan koalīciju gan opozīciju saliedēti strādāt, lai budžets tiktu pieņemts jau janvārī. Vienlaikus Valainis līdzīgi kā partiju Latvija pirmajā vietā un Stabilitātei deputāti izsaka šaubas par Kariņa spēju izrādīt līderības prasmes un uzņemties atbildību un vadību brīžos, kad tā nepieciešama, atsaucoties uz iepriekšējās valdības pieredzi. Tieši šis Kariņa personības un iepriekšējās pieredzes faktors daudziem opozīcijas deputātiem kalpoja par pamatojumu neizteikt uzticību jaunajai valdībai.

Taču, 54 deputātiem atbalstot, bet ZZS, Progresīvo, Latvija pirmajā vietā un Stabilitātei frakcijām balsojot pret (37 balsis), Krišjānim Kariņam tika dota otra iespēja nostāties Latvijas valdības priekšgalā. Taču bažas par to, ka patiesībā valdības vadītājam un koalīcijai tā arī nav konkrēta un skaidra plāns un prioritāšu, kā izvest Latviju no krīzes un panākt solīto ekonomisko transformāciju un Igaunijas un Lietuvas sadzīšanu, pauda pat Kariņa iecerētie, bet koalīcijā nepieņemtie opozicionāri – Progresīvie.