Lembergs gaida atbildes no ģenerālprokurora un FKTK

Latvijas Republikas Prokuratūras

Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram iesniegums par informācijai sniegšanu

Mani, Aivaru Lembergu, p.k. _____________, ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) ir iekļāvis globālajā Magņitska sankciju sarakstā.

Finanšu izlūkošanas dienests savā tīmekļa vietnē, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, publicējis manu, Aivara Lemberga, vārdu to personu sarakstā, “kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās”.

Visos plašsaziņas līdzekļos (interneta vietnes, ziņu portāli, TV, radio, laikraksti, u.c.) tiek izteikti man neizprotami un nepamatoti apgalvojumi, pamatojumi par manu kaut kādu prettiesisku darbību, kas ir pamats manis iekļaušanai iepriekš minētajos sankciju sarakstos. Līdzīgus apgalvojumus ir izteikušas virkne Latvijas Republikas amatpersonu.

Publiski tiek izteikts, ka ir jauni pārkāpumi, prettiesiskas darbības, jauni pamati procesuālo darbību uzsākšanai, tādējādi es, Aivars Lembergs, izprotu, ka tas ir tiesiskā kārtā konstatēts un tiesiskā kārtā nostiprināts, proti, ievērojot Kriminālprocesa likumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo lūdzu Jūs sniegt man atbildi:

1. vai saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir uzsākts kāds jauns kriminālprocess pret mani, Aivaru Lembergu, kura pamats būtu iepriekš minētais par manu iekļaušanu sankciju sarakstos?;
2. vai man, Aivaram Lembergam, ir piešķirts kāds statuss saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, kurš pamatots ar iepriekš minētais par manu iekļaušanu sankciju sarakstos?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Padomes priekšsēdētājai Santai Purgailei iesniegums par informācijai sniegšanu.

Saskaņā ar 2019.gada 9.decembra Amerikas Savienoto valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control – OFAC) publisko paziņojumu es, Aivars Lembergs esmu iekļauts tā dēvētajā “Magņitska sarakstā”.

Pēc minētā paziņojuma attiecībā pret mani Latvijas Republikas atbildīgās iestādes un kredītiestādes veica virkni darbību, t.sk. iesaldēja manus un manu tuvinieku (bērnu, laulātās) vienīgos norēķinu kontus.

Publiski ir pausta informācija, ka ASV sankcijas ir jāievēro bankām Latvijā un, ka ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.

Izņemot minētos publiskos paziņojumus un no atsevišķām tiesību normām izrietošo informāciju, man nav sniegta sīkāka informācija par to, cik ilgi pret mani tiks īstenoti man piemērotie ierobežojumi, un kādas ir manas tiesības prasīt piemēroto ierobežojumu atcelšanu.

Neviens – ne bankas, kuras iesaldēja manus un manu tuvinieku norēķinu kontus un pārtrauca jebkādu sadarbību ne tikai ar mani, bet arī ar maniem tuviniekiem, ne arī kāda šo banku uzraugoša institūcija nav sniegusi ne ieviesto sankciju, ne arī bankas rīcības tiesisko pamatojumu.

2016.gada 1.martā ir stājies spēkā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Likums), kura mērķis, cita starpā ir nodrošināt tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Likumā noteikta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteikto finanšu un civiltiesisko sankciju un Eiropas Savienības regulās noteikto sankciju ieviešanas, noteikšanas un izpildes kārtība.

Savukārt vispārējo sankciju izpildes kārtību nosaka 2019.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” (turpmāk – MK noteikumi), kuru anotācijā noteikts, ka: “Latvijai juridiski saistošas ir tikai ANO un ES kā starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas. Citu starptautisko organizāciju, [..] noteiktās sankcijas ir politiski saistošas un tās netiek ieviestas Sankciju likumā noteiktā kārtībā.”

Likuma anotācijā kā tā ieviešanas nepieciešamība ir norādīta nepieciešamība ieviest starptautiskos standartus, kas paredz sankcijas pret teroristiem un terorisma finansētājiem. No kā, nesaņemot nekādu citu skaidrojumu, būtu secināms, ka sankcijas pret mani tiek piemērotas kā pret teroristu un terorisma finansētāju.

Saskaņā ar Likuma 13.panta ceturto daļu kompetentā institūcija, kura lemj par Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstu noteikto ierobežojumu piemērošanu Latvijā, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK). Līdz ar to OFAC noteiktās sankcijas Latvijā tiek ievērotas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un FKTK izdotajiem noteikumiem Nr. 13 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” un par to uzraudzību atbildīga ir FKTK.

Kā atbildīgā institūcija, kas var noteikt kritērijus, kuras sankcijas uzskata par būtiskām un kā tās piemēro, FKTK 2019.gada 12.decembrī rīkoja preses konferenci, kuras laikā informēja klātesošos, ka 2019.gada 11.decembrī FKTK ir tikusies ar visām bankām un informējusi par tālākām sekojošām rīcībām, kā arī nosūtījusi vēstuli visam finanšu sektoram, izskaidrojot, kas tālāk jādara visām finanšu institūcijām. Diemžēl, arī šajā publiskajā preses konferencē FKTK nesniedza pamatojumu man piemērotajām sankcijām un neskaidroja, pamatojoties uz kādiem nacionāliem vai starptautiskiem normatīvajiem aktiem ir sagatavojusi šīs turpmākās darbības instrukcijas visām finanšu institūcijām.

Latvijas Republikā kā tiesiskā valstī ir jābūt iespējai lūgt kādu augstāku iestādi pārskatīt tādu FKTK lēmumu (administratīvo aktu) vai faktisko rīcību, kas vērsta uz būtiskiem manu cilvēktiesību ierobežojumiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 90.pantu: ”Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” Savukārt, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmajai daļai: „Privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā (turpmāk — uzziņa).” Uzziņa ir dokuments, kurā pēc privātpersonas lūguma sniegts iestādes skaidrojums par privātpersonas tiesībām un pienākumiem konkrētā tiesiskajā situācijā. Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 27.septembra lēmumā lietā Nr.SKA-958/2013: “Uzziņas institūts sakņojas Latvijas Republikas Satversmes 90.pantā, atbilstoši kuram ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Ar uzziņu personai tiek darīts zināms, kā konkrēto faktisko situāciju no tiesību viedokļa vērtē iestāde, proti, ar to tiek sniegts viedoklis, nevis informācija par faktiem.”

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu man nekavējoties sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Sniegt informāciju par to, uz kāda pamata pret mani piemērotas sankcijas, norādot konkrētus nacionālos un/vai starptautiskos tiesību aktus;
2. Sniegt skaidrojumu par manām tiesībām man piemēroto sankciju kontekstā;
3. Sniegt skaidrojumu par banku pienākumiem attiecībā uz mani man piemēroto sankciju kontekstā;
4. Sniegt skaidrojumu, tieši kāds dokuments (izdevējs, datums, nosaukums) ietver pret mani vērstās sankcijas (turpmāk tekstā – Sankciju dokuments);
5. Izsniegt man Sankciju dokumenta oficiālu norakstu ar tulkojumu valsts valodā, izskaidrojot tā pārsūdzības iespējas, kārtību un termiņus;
6. Izsniegt man dokumentus, kurus FKTK uz Sankciju dokumenta pamata ir nosūtījusi kredītiestādēm, kurās atrodas man piederoši naudas līdzekļi un vērtspapīri, izskaidrojot šo dokumentu pārsūdzības iespējas, kārtību un termiņus;
7. Izsniegt man dokumentus, kurus FKTK uz Sankciju dokumenta pamata ir nosūtījusi jebkurām citām personām saistībā ar mani;

Uzziņa nepieciešama, lai ar tiesiskā valstī pieejamiem aizsardzības līdzekļiem aizstāvētu savas cilvēktiesības, kas ar Sankciju dokumentu un uz tā bāzes izdotiem FKTK dokumentiem attiecībā uz mani un maniem tuviniekiem aizskar Satversmes 92.pantā un 105.pantā noteiktās tiesības.