Vēlēšanas 2017: scenārijs meksikāņu seriālam

Ventspilī valdošās partijas Latvijai un Ventspilij oponenti – deputātu kandidāti no Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai /LNNK/Vienotība/Latvijas reģionu apvienība apvienotā saraksta – iepriekšējās vēlēšanās bija iecerējuši gāzt pašreizējo varu. Kā jau zināms, to viņiem neizdevās izdarīt, jo, apkopojot balsošanas rezultātus, opozīcijas deputāti pilsētas domē ieguva 4 vietas no 13. Viens no apvienotā saraksta kandidātiem – Ventspils uzņēmējs Vigo Sviķekalns, kas noslēdza kandidātu sarakstu, – nolēma pastāstīt Ventas Balss lasītājiem par priekšvēlēšanu virtuvi aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās.

OC Ventspils – mājoklis trūcīgajiem

Uz jautājumu, kas pamudināja spert šādu soli, Sviķekalns saka, ka viņš varētu sarakstīt scenāriju veselam meksikāņu seriālam. Iespējams, atnākt uz redakciju viņu pamudināja daudzu ventspilnieku no bijušā apvienotā saraksta elektorāta jautājumi, kurus viņi uzdod, satiekoties ar Sviķekalnu: «Kā tad tā? Četras partijas apvienojās un nespēja neko izdarīt? Kur tad tagad ir šie nenotikušie politiķi un kas viņu starpā ir noticis?» Uz to, ka starp bijušajiem politiskajiem domubiedriem radušās nesaskaņas, norāda kaut vai diskusijas sociālajā vietnē Facebook, mēģinot noskaidrot, kurš kuru ir nodevis, bet kurš nodarbojies ar politisko prostitūciju. No diskusijām sociālajos tīklos tāpat izkristalizējies, ka vairāki bijušie Nacionālās apvienības līderi, zaudējuši vēlēšanās, pārmetušies uz citām politiskajām partijām.

Vigo Sviķekalns, kurš palicis uzticīgs nacionālajai apvienībai (NA) Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, nolēmis pielikt punktu politiskās netīrās veļas mazgāšanai un pastāstīt, kā tad viss bija patiesībā. «Es uzskatu, ka pašvaldību vēlēšanas Ventspilī drīzāk ir saimnieciskas, nevis politiskas. Mēs visi dzīvojam un strādājam vienā pilsētā un nav ko te dalīt – vai tie būtu nacionāļi, reģionāli vai profesināļi,» saka bijušais deputātu kandidāts, piebilstot, ka vajag tieši apvienoties, nevis sadalīties, un kopā ir jābūvē skolas, strūklakas un citi objekti. Sviķekalns it kā oponē saviem bijušajiem partijas biedriem, kuri piedāvāja nojaukt slēpošanas kalnu būvmateriāliem, bet Olimpisko centru Ventspils atdot trūcīgajiem, lai viņiem būtu mājokļi, kur dzīvot.

Gāja runāt par naudu

Sviķekalns atminas: «Aptuveni gadu pirms pašvaldību vēlēšanām sākās kaut kāda rosība. Es uzreiz sapratu, ka rosās mūsu bijušais vietējais šefs (NA Ventspils nodaļas vadītājs – red. piez.) Bruno Jurševics un viņa sieva Anželika. Taču, ko viņi dara, nevienam nebija ne mazākās nojausmas. Paiet jūnijs, jūlijs, augusts, septembris... Viņi visu laiku kaut kur skrien. Skatos, Berķa kantorī tusējas. Ratnieks arī ienāk pie Berķa. Vaicāju: ko jūs darāt pie Berķa? «Mēs ejam uz turieni runāt par naudu,» viņi man atbild.

Oktobrī nacionāļus sasauca uz partijas sapulci, kur darīja zināmu: «Varam sākt gatavoties vēlēšanām! Būs ļoti nopietnas vēlēšanas. Varam iet uz vēlēšanām kopā ar citām partijām.» Es vaicāju Bruno: ko nozīmē iet kopā? Viņš neko konkrēti neatbildēja. Man jau uzreiz tas likās aizdomīgi. Lai vairākas partijas apvienotos un startētu vēlēšanās, šāds lēmums ir jāpieņem Rīgā un jābalso par šo lēmumu uz vietas. Uz saviem jautājumiem es atbildes nesaņēmu, tik vien dzirdēju, ka no katras no četrām partijām būs pa vienam pilnvarotajam.»

Kurš ir šīs izrādes režisors?

Sāka veidot kandidātu sarakstu. Radās jautājums: atkal tie paši kandidāti būs šajā sarakstā? Izrādās, līdztekus viņiem sarakstā parādījās arī jauni cilvēki, kas iepriekš NA rindās nebija manīti. Vigo Sviķekalns sarakstā ieņēma pēdējo – 16. – vietu. «Bruno Jurševics (trešais sarakstā) pēkšņi sāka dot rīkojumus, un es nekādi nevarēju saprast, no kurienes tam visam aug kājas,» atceras Sviķekalns. Un tālāk turpina: «Decembrī notika kārtējā sapulce, kurā pēkšņi parādījās brāļi Landmaņi, Ģirts Valdis Kristovskis, Ratnieks, Rēvalde. Mūs pēkšņi sāka sadalīt pa vagoniņiem: pirmajā vagoniņā – reģionu apvienība, otrajā – Vienotība, trešajā – uzņēmēji, tur jau Berķa cilvēki sēž...» Kādi vagoniņi? Neko nesapratu. «Katrā vagoniņā būs pa četriem pārstāvjiem no katras partijas – man skaidroja.»

Jau toreiz Sviķekalns sajutis, ka kāds šos vagoniņus stumj. Viņš piegāja pie Kristovska (pirmais sarakstā) un pavaicāja: «Ģirt, tu būsi līderis? Tu būsi mūsu lokomotīve, kas visu organizē?» Viņš izvairīgi atbildēja, ka brauks uz šejieni, bet visu organizēs citi. Sviķekalnam tomēr gribējās zināt, kurš tad ir šīs izrādes režisors? Atbildes vietā atkal izskanēja: jums visu izstāstīs un paskaidros, pašiem neko darīt nevajadzēs.

Katram kandidātam savu instruktoru

Katram apvienotā saraksta kandidātam atsūtīja savu konsultantu, kuram vajadzēja iemācīt, kas un kā ir jārunā ar vēlētājiem, kā izturēties un kā ģērbties. Bija atbraucis pat speciāls fotogrāfs, lai izveidotu kandidātu portretus. Visi instruktori bija no Rīgas, labi sagatavoti. Sviķekalnam konsultācijas sniedza divas skaistas meitenes. Priekšvēlēšanu partiju sapulces sāka notikt ārpus Ventspils – greznās viesu mājās, ar pavāriem, bāru un alkoholu, pirtīm. Uzņēmējam Sviķekalnam uzreiz radās jautājums: cik tas viss maksā, un kas par to maksās? Atbilde skanēja šāda: par visu ir samaksāts!

Instruktoru sapulcēs bija vairāk nekā pašu kandidātu. Sviķekalns atceras savas sajūtas no runāšanas ar instruktoriem, kas viņam atgādināja neirolingvistisko programmēšanu vai Kašpirovska manipulācijas. Bija atbraukusi arī televīzija – filmēja, kā kandidāti uzvedas, kustas. Instruktori bija atveduši arī savus uzvalkus kandidātu fotografēšanai. Sviķekalns atceras, ka viņam tikusī kaklasaite maksājusi 256 eiro, bet žakete – teju tūkstoti. Pēc fotografēšanās visus uzvalkus, kreklus un aksesuārus instruktori aizveda atpakaļ.

Make Ventspils Great Again!

Viss priekšvēlēšanu darbs bija miglā tīts, atceras Sviķekalns. Viņš mēģināja tomēr sadzirdēt no Kristovska, ko viņš ir iecerējis darīt. Izrādījās, – rakstīt grāmatas. «Es arī gribu rakstīt grāmatas,» nodomāja Sviķekalns. Starp Kristovski un pārējiem kandidātiem bija jaušama distance. Pat kad visi dzēra alu, Kristosvkis palūdza, lai viņam kāds atver pudeli. Sievietes jokoja: esi vīrietis, atver pats! Reizēm sapulcēm pievienojās Rēvalde, kas izskatījās apjukusi. Bija iespaids, ka viņu kāds vada: stājies tajā partijā, ieņem šo vietu. Uzzinājusi, ka kandidātu sarakstā viņai ir tikai devītā, Rēvalde paziņoja, ka viņai tas viss ir apnicis. Brauca arī pats Meroni, kas runāja saukļos: Make Ventspils Great Again! (Padarīsim Ventspili atkal lielisku!)

Pēkšņi starp kandidātiem sāka izskanēt aicinājumi: «Močīsim Lembergu! Novāksim viņu nost!» «Kur mēs esam atnākuši? Lembergu močīt? Bet kurš spēs reāli viņa vietā strādāt?» iebilda Sviķekalns. Interesanti noritēja vietu sadalīšana kandidātu sarakstā. Ik pa laikam kāds sacīja: ir lūgums no vadības, kā otru numuru likt to un to (sarakstā ar otro kārtas numuru bija Inga Antāne). Pēc vietu dalīšanas dažas dāmītes ar asarām acīs un skaļi rājoties metās ārā no zāles, atceras Sviķekalns. Kāds norāva kandidātes Rēvaldes fotogrāfiju no sienas.

Grasījās gāzt valdību

Beidzot lieta nonāca līdz reāla darba apspriešanai. Sviķekalns piedāvāja kandidātiem apmeklēt Ventspils uzņēmumus, lai viņiem būtu priekšstats par reālo situāciju pilsētā. Ierosināja doties uz Ventspils Augsto tehnoloģiju parku. Izskanēja jautājumu: kur jums tas ir? «Kad aizbraucām uz turieni, kļuva skaidrs, ka vairumam kandidātu nav ne mazākās nojausmas, kur viņi ir nokļuvuši,» norāda Sviķekalns. Nebija nekādu šaubu: šiem cilvēkiem ir gana miglains priekšstats par to, kas ir ražošana, kā tiek veidotas darba vietas, kādā virzienā notiek attīstība.

Uz jautājumu, kāpēc tad šie cilvēki startēja vēlēšanās? – Sviķekalns norāda: «Es domāju, lai nomainītu varu pilsētā un darīt šeit visu, kas viņiem ienāks prātā. Kas un kā būs tālāk – viņus tas vairs neinteresēja!» Kādā brīdī viņam šķita, ka viņš vispār tur nav vajadzīgs. Gribējās visam atmest ar roku un aiziet, atzīst Sviķekalns. Turēja tas, ka viņš bija izīrējis savu viesu māju grupai, kas filmēja pilsētā. Gala beigās viņam tik un tā nesamaksāja pilnā apjomā.

Sākās domstarpības kandidātu apvienības iekšienē. Savu spiedienu uz visiem izrādīja Bruno Jurševics un viņa sieva Anželika. Nonāca līdz tam, ka viņi sāka runāt par valdības gāšanu! Valdības gāšanas dēļ nevajadzēja obligāti braukt uz Ventspili, to varēja izdarīt Ludzā vai Varakļānos, pārliecināts Sviķekalns. Viss notiekošais viņam sāka atgādināt sižetu no Džordža Orvela romāniem. Skaidrs bija viens: strādāt neviens no atnākušajiem kandidātuem negrasās, viņu galvenais mērķis ir iznīcināt visu, kas Ventspilī ir. «Tas ir bīstami!» nosprieda Sviķekalns.

Pēc vēlēšanām bijušie partijas biedri sāka raudzīties dažādu partiju virzienā, pametot Nacionālo apvienību, kā žurkas bēga no grimstoša kuģa. Vāc spēkus Saeimas vēlēšanām, pārliecināts Sviķekalns.