Sāks diskusijas par administratīvi teritoriālās reformu

Pirmā tikšanās ministram būs ar Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvjiem.

Tuvāko dienu laikā viņš tiksies arī ar Latvijas Darba devēju konferederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem.

Gerhards norāda, ka viņš un ministrijas pārstāvji ir gatavi tikties ar visiem reformā iesaistītajiem partneriem, lai skaidrotu ieguvumus, ko sniegs pašvaldību apvienošana. "Piemēram, uzņēmējiem, kuri vēlas realizēt investīciju projektus, nepieciešami partneri, kas var nodrošināt atbilstošu infrastruktūru. Ja pašvaldība to nespēs nodrošināt, nebūs arī darbvietu," pauž ministrs.

Viņš atgādina, ka diskusijas par reformu bijušas jau kopš 2010.gada, kad noslēdzās pirmā administratīvi teritoriālā reforma. Secinājumi pēc šīs reformas nebija pozitīvi - novados neizveidojās spēcīgi attīstības centri, iedzīvotāju skaits novados bija ļoti neviendabīgs. Tāpat Latvijā vēl joprojām ir daudz novadu pašvaldību, kurām ir nepietiekami nodokļu ieņēmumi, lai īstenotu efektīvu pārvaldi un nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamos publiskos pakalpojumus.

Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformu varianti.

Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.

KOncepcijas izstrādes gaitā ministrija ar pašvaldībām neesot konsultējusies. Kā norāda Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, līdz šim ministrija ar pašvaldību nav sazinājusies.

Savukārt Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savā preses konferencē  norādīja, ka jaunā reformas koncepcija ir «gājiens pareizā virzienā», tomēr nepilnīgs. Viņaprāt, novadu apvienošana piespiedu kārtā nebūs īstenojama, savukārt brīvprātīgi pašvaldības to nedarīs. «Novadi, kā bija, tā paliek, bet ir apriņķis, otrā līmeņa pašvaldība. Pārdala funkcijas, pārdala naudu, un visi ir laimīgi, bet galvenais, ka tā teritorija tiek normāli apsaimniekota,» iespējamo situācijas risinājumu piedāvāja Lembergs. «Tāds novads kā Ventspils novads jau ir pilnasinīgs apriņķis. Tam būtu vienlaicīgi pirmā un otrā līmeņa pašvaldības funkcijas,» piebilda domes priekšsēdētājs.

Novada domes vadītājs Mucenieks norāda, ka, lai atrastu pareizo risinājumu, nepieciešams pamatīgāks izvērtējums. «Zīmējot karti, vajadzētu mazliet vairāk izvērtēt, kādi ir bijuši ieguvumi un zaudējumi iepriekš. Turklāt nevar tā, ka, ministrijā sēžot, zīmē robežas kartē,» norādīja Mucenieks. Vienlaikus viņš atzina, ka atsevišķiem mazajiem novadiem apvienošana ir nepieciešama. Viņaprāt, Ventspils pilsētai un novadam ir kopīgi risināmas lietas, tomēr atsevišķos jautājumos ir vieglāk pastāvēt atsevišķi. «Mūs tas mazāk skars jebkurā gadījumā, jo mēs tomēr esam liels novads, varbūt pat drusku par lielu teritoriāli. Bet mēs esam pieraduši, strādājam un nav nekāda problēma būt tik lieliem. Tāds mūsu novads vēsturiski ir bijis,» uzsvēra Mucenieks.