Saeimas deputāti neapmierināti ar budžeta plānošanu

Lai iegūtu deputātu viedokli, Valsts kontrole aptaujājusi 60% Saeimas deputātu, un noskaidrojies, ka pašreizējo valsts budžeta plānošanas sistēmu par nepilnīgu uzskata 67% aptaujāto.

Kā galvenie iemesli tika minēti budžeta neatbilstošā struktūra izvirzītajiem mērķiem, nepietiekams budžeta plānošanas process, kas jau sākotnēji paredz, ka ne visi noteiktie mērķi ir sasniedzami. Tāpat deputāti norādījuši, ka budžetā sniegtā informācija ir pārlieku apjomīga un vispārināta, kā arī valsts budžeta izpilde, pēc deputātu domām, krasi atšķiras no plānotajiem budžeta līdzekļiem.

Vairāk nekā puse aptaujāto deputātu jeb 61% norādīja, ka informācijas apjoms un detalizācijas pakāpe par budžeta izpildi ir nesamērīga un neatbilstoša, bet 69% atzinuši, ka nenotiek pietiekamas politiskās diskusijas par budžeta izpildes izvērtējumu un sniegtā informācija ir nepietiekama, lai gūtu vispārēju izpratni par ikgadējā budžeta dinamiku.

Vaicāti par budžeta struktūras atbilstību valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, vairākums atbildējis, ka struktūra ir neatbilstoša, jo budžetā netiek definēti skaidri un sasniedzami mērķi, kā arī budžeta mērķi neatbilst Nacionālā attīstības plāna prasībām.

Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums (74%) atzina, ka nav apmierināti ar valsts budžeta plānošanas sistēmu. Par nepilnīgu šos sistēmu uzskata arī 53% Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātu.

Valsts kontrole uzrunājusi 60 deputātus, no kuriem 27 pārstāvēja koalīciju, 16 bija opozicionāri, vēl deviņi piederību nav vēlējušies atklāt, bet astoņi atteikušies piedalīties aptaujā.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi, ka budžets tiek plānots nekvalitatīvi un turpinās iepriekšējos gados ierastās kļūdas ar budžeta līdzekļu tērēšanu. Par zemo kvalitāti liecina arī saplānoto līdzekļu atlikumi un līdzekļu pārdales starp resoriem gada laikā, norāda revidenti. Piemēram, pagājušajā gadā ministrijas un centrālās valsts pārvaldes iestādes nav izlietojušas 3% no ieplānotā finansējuma jeb 121 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā dažādu pasākumu finansēšanai papildus ir pieprasīti līdzekļi un no citiem resoriem par labu vajadzībām pārdalīti 67,5 miljoni eiro. Tāpat joprojām turpinās ierastā prakse ar finansējuma pieprasīšanu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kas tiek prasīti pasākumiem un vajadzībām, kas iepriekš ir paredzamas un ieplānotas. Pagājušā gada laikā šādām vajadzībām tērēti 33,9 miljoni eiro, kas ir 74% no šajā budžeta programmā atvēlētajiem līdzekļiem.

Finanšu ministrija, kas ir galvenā atbildīgā par budžeta sagatavošanu, nav nodrošinājusi budžeta pieprasījumu izvērtēšanu pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem, uzskata revidenti. Tāpat nav vērtēti sasniedzamie rezultāti, prioritārie attīstības virzieni un efektivitātes princips. Šis darbs ministrijai bija jāizdara vēl pirms valsts budžeta likumprojekta iesniegšanas Ministru kabinetā, teikts atzinumā.

LETA