Grieķijas finanšu problēmu risināšana katram Latvijas iedzīvotājam izmaksās 64 eiro, šodien savā iknedēļas preses konferencē norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, aicinot Latvijas iedzīvotājus apzināties, ka arī mūsu valsts izjutīs šo problēmu risināšanu.
"Eirozonā ir stabilitātes mehānisms. Ja eirozonā ir "ziepes", tad eirozonas valstis attiecīgi papildina šo fondu, un no tā tiek finansētas šīs "ziepes"," norādīja Lembergs, uzsverot, ka Latvijai tas izmaksātu 127 miljonus eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Tas nozīmē, ka katrs no jums Grieķijas krīzes risinājumam iedosiet 64 eiro."
"Protams, jums katram neatvilks no algas, bet līdz ar to pensijas nevarēs indeksēt tā, kā būtu jāindeksē, un nevarēs attiecīgi finansēt izglītību, veselības aizsardzību un arī citas nozares, jo grieķi trekni dzīvoja, par ko mēs maksāsim, jo iestājāmies eirozonā. Tāpēc es arī biju ļoti skeptisks un biju pret iestāšanos eirozonā," norādīja Lembergs. Viņš piebilda, ka Latvijai, iestājoties eirozonā, bija jāapzinās risks: "Ja būs kādas "ziepes" kādai eirozonas valstij, tad mēs visi maksāsim."
"Tāpēc mans priekšlikums bija tāds, ka par veciem grēkiem Latvija nemaksā, jo mēs tikai tagad iestājāmies eirozonā, bet "ziepes" Grieķija savārīja jau pirms tam, kopā ar citām eirozonas valstīm, jo aizdevēji jau zināja Grieķijas finanšu stāvokli," norādīja Lembergs. Ventspils mērs prognozēja, ka līdzīgas problēmas gaidāmas arī vairākās citās eirozonas valstīs: "Grieķija ir tuvākās, bet ne lielākās "ziepes"."
"Tā kā es no sirds jūs visus apsveicu un aicinu sekot līdzi, vai jums šī naudiņa būs jāizmaksā vai nebūs," ironizēja Lembergs.
Prognozējot, kā noslēgsies Grieķijas un starptautisko aizdevēju sarunas, Ventspils mērs atzina: "Grieķi nepiekāpsies, un aizdevēji būs spiesti pieņemt Grieķijas noteikumus. Citiem vārdiem - Grieķija "izgriezīs rokas" eirozonas valstīm, Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Centrālajai bankai, visus noliks uz ausīm. Tā es domāju. Varbūt es kļūdos. To mēs uzzināsim ne vēlāk kā 30.jūnijā."
Kā ziņots, Grieķija un tās starptautiskie aizdevēji - Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB), un Eiropas Komisija (EK) - ceturtdien kārtējo reizi nespēja vienoties par risinājumu Grieķijas krīzei.
Grieķijas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, strupceļā atrodas jau piecus mēnešus, pusēm nespējot vienoties par vairākiem jautājumiem.
Grieķijai 30.jūnijā jāatmaksā SVF 1,6 miljardi eiro, bet jūlijā un augustā vēl 6,7 miljardi ECB, un, nesaņemot pēdējo aizdevuma maksājumu, Atēnām draud reālas maksātnespējas briesmas, kas valsts palikšanu eirozonā padarīs par faktiski neiespējamu.
LETA
Komentāri (0)