Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma parakstu vākšanai nereģistrēt biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" šā gada 9.aprīlī iesniegto likumprojektu "Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību".
Likumprojektu ar šādu nosaukumu biedrība CVK bija iesniegusi jau šā gada 20.februārī, taču jau 2.aprīlī CVK nolēma, ka likumprojekts nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu un tādēļ to nevar reģistrēt parakstu vākšanai. Likumprojekta iepriekšējā versijā bija tikai viens pants, kas paredzēja, ka "Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki ir personīgi materiāli atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kā sekas lēmumiem, kurus pieņēmušas, parakstījušas vai vizējušas šīs amatpersonas".
9.aprīlī biedrība CVK iesniedza jaunu likumprojekta redakciju, kas bija papildināta ar vēl vienu pantu, paredzot noteikt, ka "materiālās atbildības piemērošanas kārtību izstrādā Ministru kabinets atsevišķa likumprojekta veidā, kuru iesniedz Saeimā sešu mēnešu laikā". Taču arī šo likumprojekta redakciju CVK šodien nolēma nereģistrēt parakstu vākšanai.
Arī jaunā likumprojekta redakcija CVK ieskatā nav uzskatāma par pilnībā izstrādātu pēc satura, tāpēc nevar tikt reģistrēta, norāda Bērziņa.
Izskatot biedrības no jauna iesniegto likumprojektu, CVK atzina, ka arī tas nav pilnībā izstrādāts un likumprojekta izstrādātājs nav novērsis CVK iepriekšējā lēmumā paustos trūkumus. No atkārtoti iesniegtā likumprojekta teksta joprojām nav saprotams, par kādiem lēmumiem, kuri rada zaudējumus, amatpersonas būtu saucamas pie atbildības. Tāpat likumprojekts aizvien ir pretrunā Satversmei attiecībā uz vienu likumprojektā minēto amatpersonu grupu - Saeimas deputātiem. Proti, Satversmes 28.pants nosaka, ka "Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā", skaidroja Bērziņa.
Tāpat jāņem vērā, ka likumprojektam, kurš varētu tikt nodots izlemšanai tautas nobalsošanā, jābūt vēlētājiem skaidri saprotamam, bet biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegtais likumprojekts šādam kritērijam neatbilst, uzskata CVK.
Atbilstoši likumam "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" CVK ir jāpārliecinās, vai iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnībā izstrādātu pēc formas un satura. Izskatot iesniegto likumprojektu, CVK var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem - reģistrēt likumprojektu parakstu vākšanai, noteikt termiņu likumprojektā konstatēto trūkumu novēršanai vai atteikt likumprojekta reģistrāciju. Lēmums CVK jāpieņem 45 dienu laikā no likumprojekta iesniegšanas dienas.
Biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" pārstāvji apgalvo, ka vēlreiz mēģinās iesniegt uzlabotu likumprojektu CVK, un šie mēģinājumi neizsīks, līdz projektu reģistrēs.
LETA
Komentāri (0)