IZM pedagogiem iesaka būt drosmīgiem

Ja skolotāju algu reforma netiks veikta šogad, tad nākamā iespēja sakārtot pedagogu atalgojuma sistēmu varētu būt tikai 2019.gadā, šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (ZIM) valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Evija Papule.

Uzklausos LIZDA bažas par to, ka līdz ar jaunā modeļa ieviešanu zaudētājos varētu palikt krietns pedagogu skaits, Papule sacīja, ka ir jāizdara izvēle, "kā vairāk žēl - 6%, kas zaudēs, vai 70%, kas iegūs".

Savukārt taujāta, cik daudz pedagogu varētu zaudēt darbu līdz ar reformas veikšanu, Papule apgalvoja, ka ministrija neveicot šādas prognozes.

Kā uzsvēra Papule, lai sakārtotu pedagogu atalgojuma sistēmu, jāsāk pakāpeniski, "jo nevar prasīt uzreiz 100 miljonus". Papule skaidroja, ka budžets ir saplānots līdz pat 2018.gadam, līdz ar to nākamā iespēja kaut ko mainīt būs tikai pēc šī termiņa.

Papule mudināja pedagogus rīkoties drosmīgi un atbalstīt jauno modeli, kuru vēl varēs pilnveidot tā ieviešanas procesā. Galvenais esot saprast, cik liels var būt pieejamais finansējums, kā arī kad to varēs dabūt.

Savukārt,  Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien padomes sēdē nolēma prasīt pilnveidot jauno pedagogu darba samaksas modeli, atliekot tā ieviešanu līdz 2016.gadam.

LIZDA vienojās, ka jāturpina Ministru kabineta noteikumu pilnveide, nosakot pārejas laiku atbilstošas dokumentācijas sakārtošanai izglītības iestādēs. LIZDA skatījumā, izmaiņas būtu ieviešamas gadu vēlāk - 2016.gada 1.septembrī ar atbilstošu papildu finansējumu.

Arodbiedrība neatbalstīja šo noteikumu ieviešanu jau šī gada septembrī.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile solījusi, ka līdz ar jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu atalgojums varētu pieaugt vismaz 70% pedagogu, savukārt aptuveni 6% labāk atalgoto skolotāju algas samazināsies.

Līdz ar pedagogu algu reformu Izglītības un zinātnes ministrija arī noteiks, cik pedagogu ir nepieciešams, lai īstenotu mācību programmu, tādējādi netiks pieļautas situācijas, ka mazam skolēnu skaitam ir liels skolotāju skaits. Šīs būs strukturālās reformas, kuras līdz ar pedagogu algu reformu pieprasa valdība.

Neraugoties uz to, ka noteikumu projekts tiek atjaunots ik pēc dažām dienām, joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, turklāt atsevišķas organizācijas pat ieteikušas uz gadu atlikt modeļa ieviešanu. Tomēr IZM uzstādījums ir modeli ieviest jau jaunajā mācību gadā. Seile pauda, ka valdība ir apsolījusi finansējumu jaunajam modelim, atliek tikai pabeigt darbu pie tā.

Patlaban izskan, ka modelim šim gadam nepieciešami 9,7 miljoni eiro.

LETA