Deputāti konceptuāli atbalsta jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli

Finanšu ministrija (FM) kā pašreizējās sistēmas trūkumus min izlīdzināšanas sistēmas sarežģītību, tā nenodrošina reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) aprēķins arī paredz ekonomiski nepamatotu finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām, attiecīgi 48% pret 52%, lai arī iedzīvotāju skaits republikas pilsētās un novados ir apgriezti pretējs, proti, 52% iedzīvotāju dzīvo republikas pilsētās un 48% iedzīvotāju dzīvo novadu pašvaldībās.

FM arī norāda, ka lielākajai daļai pašvaldību ieņēmumi pēc PFI nav atkarīgi no vērtētiem ieņēmumiem pirms izlīdzināšanas un pašvaldības netiek motivētas veicināt saimniecisko darbību.

Lai novērstu sistēmas trūkumus un mazinātu reģionālo nevienlīdzību starp pašvaldībām finanšu resursu pieejamības ziņā, PFI ietvaros kopš 2010.gada tiek piemēroti speciāli īstermiņa risinājumi - dotācijas pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju, un dotācijas novadu pašvaldībām, kurām ir zemi vērtētie ieņēmumi (kopš 2013.gada saņēma ap 90 novadu pašvaldībām).

Ņemot vērā konstatētās problēmas, FM nolēma, ka PFI sistēmai jāveicina pašvaldības stimulēt saimniecisko darbību, tā jāvienkāršo, jāatsakās no pašvaldību sadalījuma grupās - republikas pilsētas un novadi, kā arī pašvaldības ar zemiem ieņēmumiem jātuvina Pierīgas ieņēmumiem. FM uzsver, ka jaunas PFI ieviešanas rezultātā nedrīkst samazināties pašvaldības ieņēmumi.

FM ieskatā, jāizskata iespēja palielināt pašvaldību ieņēmumu bāzi, lai trūcīgās pašvaldības pašas vairāk nopelnītu, kā rezultātā tām būtu nepieciešamas mazākas dotācijas, kuras veidojas no iemaksām, kuras veic donoru pašvaldības.

FM piedāvātajā jaunajā PFI modelī ievēroti vairāki pamatprincipi. Pirmkārt, ieviest nosacīto iedzīvotāju-pašvaldību atšķirību ievērtēšanai aprēķinos. Otrkārt, pārskatīt demogrāfisko kritēriju vērtības un papildināt kritērijus ar teritorijas platību raksturojošu kritēriju. Treškārt, izlīdzināšanu veikt pret pašvaldību vidējiem vērtētiem ieņēmumiem. Ceturtkārt, valsts budžeta dotāciju sadalīt proporcionāli starp pašvaldībām, tuvinot tās pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju.

PFI modeļa aprēķinā FM ņēma vērā patlaban pieejamās nodokļu ieņēmumu prognozes, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu prognozes pieaugums plānots 2,7% apmērā attiecībā pret iepriekšējo gadu, ņemot vērā IIN likmes plānoto samazināšanos 2016.gadā līdz 22%. Tāpat IIN ieņēmumu prognozes sadalījums starp pašvaldībām aprēķināts pēc aktuālākajiem aprēķinātajiem koeficientiem, ņemot vērā operatīvos datus par IIN ieņēmumu izpildi pa pašvaldībām 2014.gadā. FM atzina, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu prognozes pieaugums plānots 4,6% apmērā attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tiesa, iepriekšminētie pieņēmumi līdz PFI modeļa ieviešanai vēl var mainīties, ņemot vērā aktuālākās makroekonomiskās prognozes, diskusijas par IIN likmes nesamazināšanos, kā arī pašvaldību iesniegtos datus par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi 2016.gadam.

PFI sistēmas ieviešanas gadā (paredzēts 2016.gads) plānots, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi pēc PFI, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazināsies. Tāpat šajā gadā tiks noteikts ierobežojums izlīdzināto ieņēmumu pieaugumam pēc PFI attiecībā pret iepriekšējo gadu (piemēram, noteikts ikgadējā valsts budžeta likumā). Pārejas posmā tiks arī noteikts, ka finansējums, kas iegūts, nosakot ierobežojumu izlīdzināto ieņēmumu pieaugumam, tiek piešķirts pašvaldībām, lai nodrošinātu izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) iepriekš pauda pārliecību, ka parlamentā vēl turpināsies diskusijas par šo jauno piedāvājumu, taču viņš aicināja Saeimu nekavēties ar jaunā likumprojekta izstrādi un pieņemšanu. "Jaunajam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelim ir jāsāk strādāt no 2016.gada 1.janvāra," uzsvēra ministrs.

Visām pašvaldībām 2015.gada 5.martā tika nosūtīta jaunā PFI modeļa prezentācija, matemātisko formulu apraksts un prognozētie 2016.gada rezultāti, aicinot pašvaldības nepieciešamības gadījumā uzdot jautājumus par izstrādāto PFI modeli.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) FM piedāvājumā saskata būtiskus trūkumus. Kā rāda LPS aprēķini, salīdzinot FM pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016.gadam ar 2015.gada spēkā esošo aprēķinu, lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums vērojams Garkalnes novadam - par 967 000 eiro jeb par 12%, Viļānu novadam - par 334 000 eiro jeb par 9,1%, Babītes novadam - par 721 000 eiro jeb par 8,1%, Aglonas novadam - par 179 000 eiro jeb par 8%, Zilupes novadam - par 151 000 eiro jeb par 7,9%, Krāslavas novadam - par 763 000 eiro jeb par 7,7%, Vārkavas novadam - par 81 000 eiro jeb par 6,7%, Varakļānu novadam - par 131 000 eiro jeb par 6,4%, Daugavpils novadam - par 885 000 eiro jeb par 6,3%, Riebiņu novadam - par 190 000 eiro jeb par 6% un Rēzeknes novadam - par 1 miljonu eiro jeb par 6%. LPS vērš uzmanību, ka 98% no Latgales novadiem vērojams vērtēto ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums.

Tikmēr lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums prognozēts Jēkabpils pilsētai - par 1,9 miljoniem eiro jeb par 15,1%, Ķeguma novadam - par 456 000 eiro jeb par 13,8%, Ventspils novadam - par 1 miljonu eiro jeb par 13,7%, Liepājas pilsētai - par 5,5 miljoniem eiro jeb par 13,7%, Rucavas novadam - par 130 000 eiro jeb par 12,5%, Nīcas novadam - par 231 000 eiro jeb par 11,3%, Krimuldas novadam - par 324 000 eiro jeb par 10,6%, Naukšēnu novadam - par 115 000 eiro jeb par 9,9%, Pāvilostas novadam - par 165 000 eiro jeb par 9,9% un Beverīnas novadam - par 172 000 eiro jeb par 9%.

LETA