Mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām

Finanšu ministrijā skaidro, ka spēkā esošais pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas likums vairs nenodrošina līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām, turklāt pašlaik netiek ņemts vērā, cik pašvaldība pati nopelna un kāds ir tās finansējums pēc izlīdzināšanas. Šīs nepilnības iecerēts novērst, skaidro FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme.

FM risinājums paredz stabilu mehānismu, lai pašvaldības ne tikai īstermiņā uz vienu gadu, bet arī vidējā un ilgtermiņā zinātu, kāds būs to finansējuma apjoms.

Esošajai sistēmai esot vairāki būtiski trūkumi, proti, tā ir sarežģīta un nenodrošina līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām. Būtiskākā problēma ir finanšu nepieciešamības sadalījums starp republikas pilsētām un novadiem - šogad finanšu nepieciešamības sadalījums ir 48% republikas pilsētām pret 52% novadiem, taču iedzīvotāju skaita proporcija ir pretēja - 52% iedzīvotāju dzīvo republikas pilsētās un 48% - novados.

Vēl viena būtiska problēma - spēkā esošajā izlīdzināšanas likumā netiek ņemts vērā, cik pašvaldība pati nopelna un kāds ir tās finansējums pēc izlīdzināšanas.

FM amatpersona vērtēja, ka ministrijas izstrādātais modelis ir ļoti vienkāršs un saprotams. Galvenās prasības bijušas, lai jaunā sistēma stimulētu pašvaldības veikt saimniecisko darbību, lai tām būtu motivācija pašām pelnīt, ne tikai saņemt. "Vienmēr būs pašvaldības, kas pašas nespēs pilnībā nodrošināt finansējumu. Tomēr ir nepareizi dzīvot tikai no dotācijas un neizvērtēt, cik pašvaldība pati nopelnījusi, jo tas pieradina, ka viss tiks sarēķināts un iedots," sacīja Plūme. Viņa skaidroja, ka FM piedāvātajā modelī daļa finansējuma ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, daļa - no tā, cik pašvaldība spēs nopelnīt.

Būtiskākā atšķirība jaunajā modelī ir tas, ka ir ieviests nosacītais iedzīvotājs. Tas ir pamats, uz kā būvēts modelis. Katrs iedzīvotājs tiek noteikts kā vieninieks jeb viens nosacītais iedzīvotājs, un tālāk atbilstoši demogrāfiskajiem kritērijiem tiek pielikti klāt šādi rādītājus: katrs bērns līdz sešiem gadiem papildus dod 2,34 nosacītos iedzīvotājus, skolēns - papildu 3,26 nosacītos iedzīvotājus, iedzīvotājs virs darbaspējas vecuma - papildu 0,74 nosacītos iedzīvotājus.

Jaunajā modelī ir pārrēķinātas esošo demogrāfisko kritēriju vērtības, jo esošajā modelī skolēnu skaits, izglītības funkcija ir pārvērtēta, skaidroja FM amatpersona.

Otrs pamatprincips - izlīdzināšana tiks veikta nevis pret finanšu nepieciešamību, kas bija aprēķināts lielums, bet gan pret pašvaldību vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem.

Pēc citiem principiem tiks arī sadalīta valsts budžeta dotācija - katru gadu tiks noteikta bagātākā pašvaldība, un jo tuvāk pašvaldība atradīsies bagātākajai pašvaldībai, jo valsts budžeta dotācija būs mazāka, bet jo tālāk pašvaldība atradīsies no turīgākās pašvaldības, jo valsts budžets dotēs vairāk.

Ieviests arī jauns kritērijs, kas raksturo teritorijas platību. Šis kritērijs arī tiks izteikta kā nosacītais iedzīvotājs, proti, katrs kvadrātkilometrs dos papildu 1,52 nosacītos iedzīvotājus. No teritorijas kritērija ieguvēji būs lielas teritorijas ar mazu blīvumu.

Plūme skaidroja, ka pašlaik izlīdzināšanu var izteikt kā trīs nogriežņus - saņēmēji, kas paši nevar sev nopelnīt visu nepieciešamo finansējumu, pelēkā zona, kurā esošās pašvaldības ne saņem dotācijas, ne arī maksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, un pašvaldības, kas maksā izlīdzināšanas fondā. Atskaites punkts pašreizējā sistēmā ir finanšu nepieciešamība. FM risinājums paredz atteikties no pelēkās zonas jeb tām pašvaldībām, kas ne iemaksā izlīdzināšanas fondā, ne arī saņem no tā dotācijas.

Pašlaik situācija ir šāda: ja dotācijas saņēmējām krītas ieņēmumi, tās saņem lielāku dotāciju. Ja ieņēmumi krītas maksājošām pašvaldībām, tām izlīdzināšanas fondā jāiemaksā mazāk.

Tādējādi pašvaldībām, kas saņem dotācijas, un pašvaldībām, kas veic iemaksas, izlīdzināšanas aprēķins amortizē krasas izmaiņas ieņēmumos. Savukārt pašvaldībām, kas atrodas pelēkajā zonā, amortizācijas nav, gadījumā, ja samazinās ienākumi, tām jāsamazina izdevumi.

FM arī rosina pašvaldību finanšu izlīdzināšanā vairs neizdalīt grupas "republikas pilsētas" un "novadus", jo tam grūti atrast ekonomisku pamatojumu. Tāpat FM risinājums paredz atteikties no finanšu nepieciešamības aprēķina. Jaunajā modelī būs cits atskaites punkts - nevis mākslīgi aprēķinātā finanšu nepieciešamība, bet vidējie vērtētie ieņēmumi.

FM pašvaldību finanšu izlīdzināšanu rosina rēķināt vienā kārtā un izlīdzināšanu veikt pēc lineāras funkcijas, tuvinot visas pašvaldības vidējiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Savukārt valsts budžeta dotācija tiktu piešķirta pašvaldībām, kuru vērtētie ieņēmumi uz nosacīto iedzīvotāju ir zemāki par valstī augstākajiem - ar valsts budžeta dotāciju pašvaldību ieņēmumi tiks tuvināti turīgākās pašvaldības ieņēmumiem.

Plūme atzina, ka no FM piedāvātā risinājuma ieguvēji būs ekonomiski aktīvās pašvaldības. Nedaudz zaudēs tās pašvaldības, kas dzīvo lielākoties no dotācijas, un tās, kurām ar katru gadu atrāviens ir arvien lielāks un kuru pieauguma temps ir 10-15% salīdzinājumā ar vidējo kopējo ieņēmumu pieaugumu par 3-4%. Tās ir Pierīgas pašvaldības.

Tomēr arī pēc jaunā modeļa ieviešanas straujāk ieņēmumus kāpinošās pašvaldības būs bagātākās. "Gribējām modelī ņemt vērā pašu nopelnīto - ja pašvaldība ir bagātākā pirms izlīdzināšanas, tad arī pēc izlīdzināšanas tā būs bagātākā, un neviens neaizskries priekšā. Savukārt, ja pati pašvaldība nav tik daudz nopelnījusi, tad arī pēc izlīdzināšanas tai ir jābūt rindā pēdējai," sacīja FM valsts sekretāres vietniece.

Savukārt Rīga, ilgtermiņā domājot, no modeļa būs ieguvēja, informēja FM pārstāve. Viņa skaidroja, ka jaunajā modelī Rīgu vajadzēja noturēt apmēram līdzšinējā līmenī, jo Rīga ir vislielākais spēlētājs. Ja Rīga ļoti iegūtu no jaunā modeļa, tad tiktu "nosēdināta" visa Latvija, jo Rīgai ir vislielākie resursi. Ja Rīga ļoti zaudētu, tad visi citi paceltos.

FM ir gatava virzīt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, lai tas stātos spēkā ar 2016.gadu.