Atbalsta koncerts Ukrainas brīvībai

Koncertā Nakts nevar ilgt mūžīgi izskanēs dziesmas no divu ievērojamu, dažādu paaudžu un atšķirīgu pasauļu skaņražu cikliem. Ievadā klausītāji gan klātienē, gan tiešsaistē dzirdēs ievērojamā 20. un 21. gadsimta ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova dziesmas no cikla Klusās dziesmas baritona Armanda Siliņa un pianista Riharda Plešanova sniegumā. Turpinājumā pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos amerikāņu komponista Deivida Langa piecu dziesmu cikls Runā nāve, kura lasījumam vienkopus pulcēsies soprāns Beāte Zviedre, vijolniece Marta Spārniņa, ģitārists Kaspars Vizulis un pianists Edgars Cīrulis. Koncerta telpu vārda plašākajā nozīmē veidos vizuālie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo. Ciklam Klusās dziesmas, kas radīts no 1974. līdz 1977. gadam, Valentīns Silvestrovs izmantojis krievu un angļu autoru romantisko dzeju. Savukārt ciklu Runā nāve Deivids Langs radījis pirms desmit gadiem sevis paša iepriekš komponētās pasijas Sērkociņu pārdevēja iespaidā, kā arī domājot par Šūbertu un viņa dziesmu Nāve un jaunava, kuras tapšanu savukārt iedvesmojis šāda paša nosaukuma Matiasa Klaudiusa dzejolis. Dziesmā Sāpes mainās rodamā frāze ir mākslinieku Dzudzilo izvēlēta par Ventspils koncerta vadmotīvu – Nakts nevar ilgt mūžīgi. «Šī frāze, kuru mēs izvēlējāmies par koncerta nosaukumu, nāk no Devida Langa dziesmu cikla Runā nāve. Tā iezīmē gan nakti, kas šobrīd iestājusies mūsu visu prātos, gan ticību, zināšanu, ka tā reiz beigsies. Diena atgriezīsies, kaut nakts jau vairākas nedēļas iestrēgusi. Nakti ierasts izmantot arī kā poētisku apzīmējumu ciešanām, kā aizmigšanu ar nomiruša cilvēka aizvērtajām acīm. Tumsa pārņem gaismu, kad Krievijas armijas raķetes un lodes bloķē sauli, pļaujot visu dzīvo un nedzīvo dabu, bet tas nevar ilgt mūžīgi. Tieši kara sakarā šis cikla atskaņojums Ventspils koncertzālē par godu un nodomā visiem dzīvajiem un mirušajiem ukraiņiem ir vietā un laikā,» stāsta scenogrāfi Krista un Reinis Dzudzilo.

Mākslinieki ir pārliecināti, ka netaisnība ir jāizgaismo, ka mums ir jābūt empātiskiem un ar skaidriem žestiem jāiestājas par Ukrainas neatkarību, par Ukrainas cilvēkiem, par visiem tiem mirušajiem ukraiņiem, kuri ir kļuvuši par upuriem totālam ļaunumam un miruši brīvības vārdā. «Gan Silvestrova Klusās dziesmas, gan Langa Runā nāve, kas izskanēs koncertzālē, ir skaistas un ietver sevī bezgalīgas skumjas, kas rodas, kad cilvēks pazaudē cilvēku. Šīs dziesmas ir arī bezgalīgas mīlestības pilnas. Jau sākumā, ierakstā dzirdot abus ciklus, un vēlāk, klausoties tos mēģinājumos ar brīnišķīgiem izpildītājiem, esam pavisam laimīgi par satikšanos ar šo mūziku un tās trauslo, dzīvo atskaņojumu,» uzsver Krista Dzudzilo. Vaicāti, vai māksliniekiem ir saikne ar Ukrainu, Reinis pastāsta, ka pavisam tieša, jo Dzudzilo ir ukraiņu uzvārds, un viņa tēvs ir ukrainis. «Radinieki no tēva puses šobrīd atrodas Ukrainā, dzīvo pašos dienvidrietumos, pie Karpatiem. Regulāri sazvanāmies ar tēva māsas ģimeni. Savukārt tēva brālis atrodas Kijivas dzīvoklī ar pāris Molotova kokteiļiem. Neviens no viņiem šobrīd negrasās emigrēt,» stāsta Reinis, uzsverot, ka mums visu laiku ir jāatceras un jāiedomājas sevi ukraiņu vietā, kaut kādā ziņā ir jābūt sajūtai, ka mēs visi esam ukraiņi. «Ukraiņi šobrīd cīnās ne tikai par savu, bet arī par mūsu brīvību. Tas mums arī ir jāatceras un tādēļ, jo nepagurstošāk ir jāizgaismo patiesība,» pārliecināti mākslinieki.

Arī soliste Beāte Zviedre, kura piedalīsies svētdienas labdarības koncertā, ir pārliecināta, ka nakts nevar ilgt mūžīgi un gaismai ir jātop, jo gaisma ir mūžīga: «Šajā grūtajā laikā ir ļoti svarīgi un vērtīgi nepazaudēt šo domu.» Lai arī Beātes ikdienas ritms ir gana piepildīts, viņa labprāt atsaukusies koncertzāles Latvija aicinājumam iesaistīties labdarības koncertā, jo ir pārliecināta, ka katram šajā laikā ir jādara tas, ko viņš vislabāk prot un saprot; galu galā ziedošana var būt ne tikai materiāla, bet arī emocionāla. «Ticu, ka ar savu profesiju varu sniegt emocionālu atbalstu. Cilvēku izdoma un iniciatīva palīdzības sniegšanā ir apbrīnojama. Redzu, ka šobrīd ikviens caur savu ikdienas darbu cenšas palīdzēt,» uzsver Beāte, kura vienlaikus piebilst, ka viņas draugu lokā ukraiņu nav, bet pirms kāda laika ar grupu Framest prestižajā Kannu kinofestivālā Francijā ir uzstājusies Ukrainas oficiālās delegācijas pieņemšanas pasākumā, dziedot populāro ukraiņu tautasdziesmu Pidmanula Pidvela. «Svarīgi ir nepagurt atbalstā, jūtu, ka esam palikuši konstruktīvāki savā palīdzībā, darot konkrētas lietas, lai palīdzētu,» sarunas izskaņā norāda Zviedre, aicinot svētdien, 3. aprīlī, plkst. 19 ikvienu uz labdarības koncertu ukraiņu atbalstam.