Vēja staciju papīri ir maldinoši

Popes iedzīvotāji izsaka bažas, vai iespējams ticēt it visam, kas ierakstīts dokumentos, par kuriem šonedēļ notika sabiedriskā apspriešana – detālplānojumam SIA Jaunpope piederošajam īpašumam Sārce un ietekmes uz vidi novērtējumam par tajā iecerēto darbību – četru vēja elektrostaciju būvniecību.

Apspriede attālināti

Kā informēja Ventspils novada pašvaldības teritorijas attīstības plānotāja Iveta Straume, sabiedriskās apspriešanas mērķis bija publiski apspriest četru vēja elektrostaciju būvniecības ieceri Popes pagasta Sārcē un tā vides pārskatu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas, neskatoties uz to, ka pandēmija ir beigusies, vēl aizvien šādas būvniecības ieceres apspriešanas neļauj pašvaldībai organizēt klātienē, tā norisinājās Zoom platformā virtuālā režīmā. Iespējams, ka tieši šāds attālinātais formāts lielai daļai popiņu nedeva iespēju piedalīties un paust savu viedokli, kā tas notika reizē pirms pandēmijas sākuma, kad tika rīkota sākotnējā ieceres apspriešana. Toreiz Popes kultūras nama zāle bija pilna ar dažādu paaudžu cilvēkiem, kuri sadalījās divās izteikti pretējās frontēs.

Vieni bija atbalstoši ieceres iniciatoram – SIA Jaunpope vadītājai Ligitai Indriksonei, kura toreiz skaidroja, ka lauksaimniecības zeme, ko Jaunpope iegādājusies no Popes pagasta padomes priekšsēdētāja Mārtiņa Libkovska, tomēr nav pietiekoši auglīga, tādēļ, domājot, kā to labāk izmantot, ticis atrasts uzņēmums – vēja enerģijas potenciālais ražotājs, SIA 4Wind. Tā pārstāvji tad kopā ar Jaunpopi arī virza vēja elektrostaciju būvniecību Popes Sārcē. Taču Ventspils novada teritorijas plānojums, lai arī paredz iespēju uz šīs lauksaimniecības zemes veikt enerģijas ražošanu no vēja, nosaka nepieciešamību izstrādāt detālplānojumu, kas ietver arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Jau sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā tika minēts, ka, pateicoties šim projektam, pagastam būs arī ekonomisks pienesums, taču vēl būtiskāks tas ir pašam lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumam, lai saglabātu jau esošās darba vietas.

Taču tikpat liela daļa vietējās sabiedrības šo ieceri apšaubīja un noraidīja jau sākumposmā, izsakot bažas, ka desmit potenciālās vēja elektrostaciju vietas tiek vērtētas ar nolūku nākotnē šajā teritorijā izvietot ne tikai četras stacijas, bet gan vēja parku. Jāpiebilst, ka 2019. gadā, kad ieceres izpētes process tika uzsākts, valsts normatīvi noteica atšķirīgas prasības vēja elektrostacijām un vēja parkiem. Vēja parkiem tās bija daudz stingrākas, un pēc tā brīža normatīviem Sārcē vēja parka būvniecība nebūtu pieļaujama. Tolaik 4Wind pārstāvji vēja parka izveides iespēju pilnībā noliedza. Taču, līdzko mainījās Ministru kabineta noteikumi, kas regulē vēja elektrostaciju (VES) būvniecību, un tika noņemta atšķirīgā normatīvā pieeja vēja parkiem un atsevišķām vēja stacijām, kuru skaits noteiktā teritorijā ir mazāks par piecām, 4Wind nekavējoties vērsās Ventspils novada domē ar lūgumu topošajā detālplānojumā izvērtēt nevis četru, bet nu jau deviņu vēja staciju būvniecību, kas jau kvalificētos kā vēja parks. Pašvaldība šādu ierosinājumu gan noraidīja. Taču tas bija pirmais makā neiekritušais solījums no 4Wind pārstāvjiem.

Nesakritības turpinās

Nesakritības izpeldēja arī šonedēļ notikušajā publiskajā apspriedē. Popes iedzīvotāji ir pamanījuši, ka vizuālizācijas par vēja turbīnu redzamību no dažādām vietām Popes pagasta teritorijā neatbilst realitātei. Tā, piemēram, Roberts Grinbergs ainavu speciālistei un plānojuma izstrādātājai Zanei Lauvai izteica aizrādījumu, norādot, ka «diezgan atrauti no realitātes jūs esat skatījušies šo novietojumu dabā, jo zināms, ka no Popes muižas kultūrvēsturiskās apbūves būtu redzami šie vēja ģeneratori. Šobrīd ir jau uzstādīts Sārcē vēja stipruma mērīšanas masts un tas ir ļoti labi redzams, līdz ar to ir saprotams, ka arī rotori būs redzami. Jūs tā ļoti atrauti no realitātes šo esat pētījuši. Kā varat to komentēt?» Tika norādīts, ka teritorijas, kuras apspriestajos dokumentos ir iezīmētas kā tādas, no kurām vēja ģeneratori nebūs redzami, patiesībā ir tādas, no kurām jau šobrīd ir redzams daudz zemākais vēja stipruma mērīšanas masts, kas nav tik masīvs kā vēja turbīnas. Turklāt tās ir teritorijas, kas atrodas tieši valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Popes muižas apbūve zonā.

Turpinot iztirzāt šo jautājumu, atklājās, ka par pamata datiem ir izmantotas 2016. gada kartes, kas šodien vairs neatbilst situācijai dabā. Tas ilustrē to, cik šī ietekme ātri var mainīties atkarībā no tām redzes barjerām, ko veido koki. Vienlaikus vietējos iedzīvotājos raisa bažas, cik vispār akurāti un godbijīgi pret vietējo sabiedrību veikts ietekmes uz ainavu izvērtējums un cik tas ir ilgtspējīgs, lai arī, pēc Lauvas vārdiem, tas ietverot detalizētu izvērtējumu arī par VES ietekmi uz sabiedrību un sociāli ekonomiskajiem aspektiem. Lauva atzīst, ka ietekme uz ainavu būs ievērojama, taču nav iespējams apgalvot, ka tā būs negatīva. Varbūt, ka šāda augstuma VES tieši palielināšot tūristu plūsmu uz Popi, kas brauks aplūkot līdz šim vēl Latvijā nebijuša augstuma vēja turbīnas. Turklāt Ventspils novadā, tai skaitā Popes tuvumā, jau esot izbūvētas vēja elektrostacijas un novada tēls jau saistās ar tām. Vienlaikus Lauva nenoliedza, ka ilgtermiņā ir grūti prognozēt ietekmi, īpaši – ņemot vērā līdz šim neesošos vēja elektrostaciju augstumus. Tāpat Lauva vairākkārt uzsvēra, ka gan VES redzamību, gan trokšņus, gan ēnojumu un mirgojumu ietekmē tie šķēršļi, kurus veido meži, kas ieskauj Sārci. Iedzīvotāji gan norādīja, ka pat salīdzinājumā ar 2016. gadu situācija ir būtiski mainījusies, daļa no teritorijām jau ir izcirstas un, visticamāk, arī tuvākajā nākotnē augstāka meža josla būtiski mainīsies, nākot klāt jaunām kailcirtēm.

Apšauba metodes

Savu ekspertu viedokli gana nesaudzīgi pret 4Wind piesaistītajiem ekspertiem pauda arī Ivo Vinogradovs un Anita Zariņa, kas ir Latvijā atzīti ainavu eksperti no akadēmiskās vides. Vinogradovs apšaubīja ainavu novērtējumu, norādot, ka nav saprotama metodoloģija, kā tas vispār ir veikts, lai būtu iespējams apgalvot, ka ietekme uz vietējo ainavu nebūs negatīva. «Pēc kādām metodēm jūs noteicāt, ka šī ietekme nebūs negatīva?» Lauvai jautājumu uzdeva pētnieks, taču saņemtā atbilde viņu nepārliecināja. Ainavu arhitekte Lauva vien norādīja, ka VES atstās izmaiņas, taču nav iespējams pateikt, ka tās būs negatīvas. Tāpat tika minēta atsauce uz citu valstu pieredzi arī attāluma izvēlē. Sārces gadījumā šī izpētes teritorija ir 5 km rādiusā, kas, Lauvas ieskatā, ir optimāli, ņemot vērā Popes reljefu. «Mums katram kaut kas patīk, kaut kas nepatīk. Vēja stacijas netiek novietotas vērtīgajās ainavu telpās. Nav teikts, ka šī ir negatīva ietekme,» uzsvēra Lauva. Vinogradovs gan aizrādīja, ka pat laikā, kad Latvijā būvēja vēl tikai 110 m augstas VES, vadlīnijas ietekmes uz ainavu novērtējumā ieteica izpētes teritorijā iekļaut vairāk kilometru, ne tikai 5. «Pamatojiet, kādēļ tika izvēlēti tieši 5 km, bet ne citi attālumi, kādus nosaka vadlīnijas! Citādi patiešām rodas iespaids, ka izvēlas to, kas ir izdevīgi,» uzsvēra Vinogradovs.

Jāmaina pieeja

Kolēģa viedoklim pievienojās arī profesore Anita Zariņa, norādot, ka ainavas vērtējuma metodoloģija patiesi nav skaidra. Profesore atgādināja par Eiropas ainavu konvenciju, kas ir izstrādāta 2000. gadā, tieši reaģējot uz šīm tehnoloģiskajām pārmaiņām, kas nes līdzi arī šos izaicinājumus. Tajā būtiska loma piešķirta tieši sabiedrības iesaistei ainavas plānošanā. «Man šķiet, ka šis būtu bijis tas gadījums, kurā nevis jūs – ainavu arhitekti – spekulējat par to, ka nezināt, kāda būs ietekme – pozitīva vai negatīva, bet iesaistāt sabiedrību. Iesaistiet visu to māju, ko iepriekš nosaucāt, iedzīvotājus, aizejiet līdz viņiem, rādiet viņiem tos scenārijus, modeļus un paņemiet arī viņu viedokli par to, kāda tad tur tā ainava tagad būs.» Zariņa akcentē, ka saskaņā ar konvenciju ainava ir teritorija, kā to uztver cilvēki, sabiedrība. Profesore atsauksmi uz to, ka konkrētās VES netiks uzbūvētas tieši vērtīgā ainavu teritorijā, neuzskata par profesionālu pieeju ietekmes uz ainavu novērtējumā. Tādēļ aicina SIA 4Wind piesaistītos speciālistus to pārstrādāt, iesaistot arī vietējo sabiedrību.

Arī Grinbergs norādīja, ka, iespējams, sanāksmes dalībniekiem savstarpēji neizvērstos tik ironijas pilna un viedokļos nesakritīga diskusija, ja apspriede notiktu klātienē Popē, kur arī visiem būtu iespēja pārliecināties, ka izstrādātās vizualizācijas kartes, kas pievienotas plānojuma dokumentiem, neatbilst realitātei.

Kas būs, ja nebūs

Tāpat klātesošos interesēja jautājums, kas notiks, ja nenotiks tā, kā uzņēmējs sola, un mirgojums un apēnojums tomēr skars tās mājas, kuras dokumentos iezīmētas kā tādas, kur nevar krist VES spārnu ēnas un līdz ar to veidoties dzīvi apgrūtinošais mirguļošanas efekts. Ieva Kārše, kas ir pie Rindas upes esošas senas mājas īpašniece, gribēja pārliecināties, kā tādos gadījumos, kad neīstenojas solījums par 0 apēnojuma stundām, būs iespējams rīkoties, lai vēja elektrostaciju darbību apturētu. Taču pārliecinošu atbildi arī uz šo jautājumu par to, kāda ir normatīvajā regulējumā noteiktā procedūra, nesaņēma. Taču SIA Enviroprojekts pārstāvis Valdis Felsbergs, kas ir Sārces projekta ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādātājs, uzsvēra, ka šādai problēmai nevajadzētu rasties, jo tiks uzstādīta tehnoloģija, kas automātiski kontrolēs, kad uz šiem īpašumiem varētu potenciāli veidoties ietekme, un tādā gadījumā VES apstāsies. «Ietekmes uz vidi novērtējuma secinājumos pat nav konstatēta nekāda vajadzība uzstādīt šādas iekārtas, un tas jau ir milzīgs papildu solis pretī cilvēku maksimālajām ērtībām pat tajā diapazonā, kur neērtības jau faktiski vairs nav nekādā veidā,» sola Felsbergs. Jāatgādina, ka sākotnēji šāds automātiskās kontroles mehānisms netika paredzēts, taču, ņemot vērā, ka Ventspils novada pašvaldība kā nosacījumu bija izvirzījusi prasību saņemt saskaņojumu ar to dzīvojamo māju īpašniekiem, kurus potenciāli var skart ēnojums, uzņēmējs lika priekšā šādu risinājumu, jo pastāvēja ļoti liela iespējamība, ka šos saskaņojumus no visiem īpašniekiem neizdotos saņemt. Starp šīm viensētām ir Bērenti, Tīrumi, Dziri, Čiekuriņi un Krāči, kā arī Dzirnavas, Arumkalni, Sīrupfabrika, Meženieki, Kraukļi, Kroji, Vīnkalni, Saliņi, Atmatas, Ceriņi un Niedragi. Taču to redzamība būs plašā areālā Topciemā, Jaunmuižā, Desciemā, kā arī Popes ciemā.

Ieguvumi un zaudējumi

Lai arī viens no detālplānojuma izstrādes mērķiem ir arī pamatot, kā iecerētā darbība veicinās novada ekonomisko attīstību, pārliecinošas atbildes šobrīd par to nav. Jāpiebilst, ka piebraucamie ceļi 157 ha lielajai lauksaimniecības teritorijai, kur plāno vēja stacijas, jau ir šobrīd, tie ir pašvaldībai piederoši. Turklāt tie neved ne uz kādām citām ražošanas teritorijām, ne mājām. Arī darba vietu pienesums pagastam ir apšaubāms, tāpat kā pozitīva ietekme uz tūrismu ir tikai hipotētiska. Kā norādīja viens no sabiedriskās apspriedes dalībniekiem, ļoti nesamērīgs ir ieguvums no četrām vēja elektrostacijām, kuru ieguldījums elektrības ražošanā salīdzinājumā ar citiem vēja parkiem, kas jau ir un kas vēl ir tapšanas stadijā, ir ļoti neliels. Tādēļ potenciālais ieguvums ir nesamērīgs ar tik ļoti nopietnu ietekmi uz vietējai kopienai nozīmīgu ainavu.

Tāpat sabiedriskajā apspriedē pašvaldībai tika izteikts ierosinājums piesaistīt neatkarīgus ekspertus un veikt alternatīvu ietekmes uz ainavu novērtējumu un tikai tad pieņemt gala lēmumu – apstiprināt vai neapstiprināt detālplānojumu jeb ļaut vai neļaut vēja elektrostaciju būvniecību šajā vietā.

Vēl var paspēt

Ventas Balss jau rakstīja, ka aizvien norisinās publiskā apspriešana iecerei Popes pagasta Sārcē būvēt četras vēja elektrostacijas, kas varētu būt augstumā līdz 240 m un kuru kopējā jauda sasniegtu 5,6 MW. Ierosinājumus un jautājumus iedzīvotāji var iesniegt vēl līdz 22. martam Ventspils novada pašvaldībai, vai arī tieši valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv. Ar vides pārskatu un detālplānojumu, tā pielikumiem, tai skaitā vizualizācijām, var iepazīties, apmeklējot Ventspils novada pašvaldības mājaslapu.