Uzņēmēji pulcējas vēlajās brokastīs

Labāk, nekā cerēts

Lai arī Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, atklājot pasākumu, kurā kopā tika aicināti novada uzņēmēji, kā arī aktīvie iedzīvotāji, kas vēl tikai plāno par tādiem tapt, atzina, ka ierosinājumu šādām uzņēmēju brokastīm uztvēris ar skepsi, kuplais apmeklētāju skaits apliecināja, ka uzņēmēji šādus pasākumus vērtē kā nepieciešamus un ir gatavi tam atvēlēt savu laiku. Pirmajās Ventspils novada Uzņēmēju vēlajās brokastīs, kas otrdien norisinājās Popes kultūras namā, dalībnieku skaits bija mērāms astoņos desmitos. Starp tiem ne tikai novada pārstāvji, bet arī interesenti no Ventspils pilsētas. Par tā gaumīgu vizuālo noformējumu parūpējās Popes kultūras nams sadarbībā ar vietējo uzņēmumu z/s Bērziņi.

Uzņēmēji pēc pasākuma atzina, ka informatīvā programma bija piesātināta ar informāciju par valsts atbalsta nākotnes programmām, kas, viņuprāt, ir vērtīgi un noderīgi. Taču vienlaikus atklāja, ka būtu vēlējušies lielāku akcentu uz to, ko uzņēmēju atbalstam iecerējusi darīt tieši novada dome.

Nodokļu politika – izšķiroša

Ņemot vērā, ka pasākumā piedalījās arī parlamenta pārstāvis – Saeimas deputāts, Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas vadītājs Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība), tika norādīts uz nepieciešamību veikt arī nodokļu reformas, kas palīdzētu vietējiem konkurēt pārtikas iepirkumos. Uzņēmēju ieskatā, nosacījumi, kas šobrīd tiek ietverti iepirkumos, nav pietiekami, jo bez izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa likumā jeb tā samazināšanas vietējiem augļiem un dārzeņiem, nevis kā šobrīd – Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem, jo kartupeļus, gurķus un tomātus audzē arī poļi un lietuvieši, vietējo konkurētspēja paliks apgrūtināta, jo visu nosaka zemākā cena. To uzsvēra Ventavas uzņēmuma SIA Miesnieks vadītājs Dainis Rensons. Viņaprāt, zaļais iepirkums ir vērsts galvenokārt uz mazajiem hobija uzņēmumiem. Uzņēmējs viedokli pauda kā repliku uz prezentēto informāciju par to, ka Eiropas lauku atbalsta programmās akcentu liks uz zaļo kursu, kas ietver finansējumu tādiem projektiem, kur īstenošanas rezultātā tiks nodrošinātas īsās pārtikas piegāžu ķēdes. «Mums sajūta, sēžot pasaules malā – Ventspilī, ka iepirkumu likums tiek veidots nevis uzņēmējiem, bet atsevišķai to grupai.»

Jāveido kooperatīvi

Arī viens no lektoriem, bioloģisko lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības Ekoloģisks.lv valdes priekšsēdētājs Raitis Rodiņš norādīja, ka tas, kā tiek sagatavots iepirkuma nolikums pašvaldībā, ir ļoti no svara. Kā piemēru viņš minēja gadījumus, kad noteikumos tiek ietverta prasība ziemas mēnešos nodrošināt tādu produkciju, kas konkrētajā sezonā Latvijā nav saražojama. Taču kopumā Rodiņš iedrošināja arī Ventspils puses uzņēmējus veidot kooperatīvus, piebilstot, ka ar laiku pārvarētās grūtības, ar kurām jāsaskaras sākuma periodā, atmaksājas.

Reģioni apdalīti

Kad pie vārda tika Saeimas pārstāvis Butāns, kurš aicināja uzņēmējus ne vien uz diskusiju pasākuma noslēgumā, bet arī viņa vadītajā Saeimas komisijā, ja tāda nepieciešamība risināt problēmas rodas, jautājumu vētra tomēr nesākās. «Mani brīdināja, ka būs daudz neērtu jautājumu,» smejoties teica deputāts, taču diskusijas dalībnieku starpā izvērtēs neformālajā daļā pie kafijas tases. Kā uzsvēra Butāns, viens no lielākajiem izaicinājumam arī valsts pārstāvjiem ir savest kopā uzņēmējus ar informāciju par finanšu un atbalsta instrumentiem, kas pieejami. Butāns uzsvēra, ka diemžēl Eiropas fondu nauda koncentrējas galvenokārt Rīgā un Pierīgā. Tādēļ likumsakarīgi, ka arī Ventspils novada uzņēmēju pirmās brokastis bija vērstas uz to, lai ieskicētu galvenos virzienus dažādās nozarēs, kurās turpmākos gadus lūkoties pēc atbalsta uzņēmējdarbības sākšanai un attīstībai.

Uzņēmējiem jāsadarbojas

Ventspils novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma atbalsta speciāliste Dace Kolāte, kas jau iepriekš intervijā Ventas Balsij uzsvēra, ka viens no viņas mērķiem, strādājot šajā amatā, ir iekustināt vietējos uzņēmējus aktīvam dialogam un sadarbībai gan savstarpēji, gan ar pašvaldību un vietējām kopienām, atklāja, ka tieši šim nolūkam pielāgota arī programma. Kolāte uzsvēra, ka īpaši svarīgi šī sadarbība būs Eiropas fondu apguvē, kur liels akcents tiks likts uz viedajām kopienām, kuru galvenā iezīme ir iedzīvotāju, uzņēmēju kopdarbība savas teritorijas attīstībā. Tāpat fokuss Eiropas projektos tiks vērsts uz zaļo kursu dažādos tā aspektos. Kolāte mudināja uzņēmējus aktīvi domāt arī par kooperatīvu izveidi, lai tādējādi paaugstinātu produktu un pakalpojumu konkurētspēju.

Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas koordinatore Gunta Abaja ieskicēja, kādas lauku atbalsta programmas mūsu reģionā vēl pieejamas šobrīd, kā arī nākotnes projektu konkursus un atbalsta nosacījumus, īpaši akcentējot, ka būs pieejams atbalsts uzņēmēju sadarbībai tādu pārtikas piegāžu ķēžu veidošanai, kas ir ar iespējami īsāku ceļu no ražotāja pie patērētāja. Atbalsta noteikumi vēl top, taču jau šobrīd var diezgan droši teikt, ka tas būs pieejams arī pamatlīdzekļu iegādei, kā arī noliktavu, uzglabāšanas telpu būvniecībai.

Fokusā digitalizācija

Vēl viens no akcentiem, kas izkristalizējās ekspertu prezentācijās, bija atbalsts dažādiem digitāliem risinājumiem. Arī šim mērķim gan jauni, gan jau esoši uzņēmēji varēs saņemt grantus. Par to plašāk informēja gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ventspils biznesa inkubatora vadītāja Liene Kataševska, gan Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore. Atbalsta programmas strukturētas tā, lai uz tām varētu pretendēt gan visu nozaru, gan visu līmeņu – sākot no pavisam maza un jauna līdz pat lielajiem – uzņēmumi. Informācijā par to, kas jau šobrīd uzņēmējiem pieejams un kā minētās digitalizācijas programmas papildinās valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM, dalījās tā Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Zandberga. Tāpat uzņēmēju brokastu dalībniekiem tika ieskicēts, kādos gadījumos iespējams vērsties pēc palīdzības pie Kurzemes plānošanas reģionu speciālistiem un kādu atbalstu var sniegt Kurzemes NVO centrs.

Noskaņojums: vidēji pesimistisks

Vērtīgu ieskatu Latvijas ekonomikas attīstības tendencēs klātesošajiem sniedza Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, daloties ar jaunākajiem datiem un to interpretāciju. Strautiņš uzņēmējiem, kuru noskaņojums, kā rāda jaunākie barometra dati, šobrīd ir vidēji pesimistisks, iedeva cerību, ka grūtākais posms ir aiz muguras. Tiesa, uzelpot šobrīd vairāk var patērētāji, bet ne tik ļoti uzņēmēji. «Nav tā, ka inflācijas problēma valstī būtu atrisināta, bet esam brīdī, kad šī problēma pamazām sāk attālināties. Izejvielu un energoresursu cenas biržās ir sākušas samazināties, to mēs redzam arī veikalos,» situāciju ieskicēja ekonomists. Viņa prognoze ir tāda, ka kopēja pirktspēja sāks pieaugt, taču tas notiks nevis uz cenu samazinājuma, bet gan algu pieauguma rēķina. Tāpat vieglākā situācijā būs tie uzņēmēji, ražotāji, kuri importē izejvielas, jo tās kļūs lētākas, kas jau šobrīd redzams arī tērauda tirgū. Tomēr pārtikas, īpaši piena produktu, izejvielu eksportētājiem un līdz ar to ražotājiem prognozes nav tik iepriecinošas, turpināsies cenu kritums. Līdzīgi ar zāģmateriālu eksportu kokapstrādes nozarē, kur salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir ievērojams kritums. Un, lai arī cenas atgriezušās to iepriekšējā vēsturiski noturīgajā līmenī, problēma ir tajā, ka ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. «Uz izejvielu importu ietaupīsim, uz eksportu – kaut ko zaudēsim,» rezumē Strautiņš.

Skats nākotnē piesardzīgs

Tādēļ skats uz nākotni tomēr ir jāsaglabā piesardzīgs, neraugoties uz to, ka pesimistiskā prognoze, kas paredzēja stagnāciju, ir atcelta un arī Latvijā tiek prognozēts neliels, tomēr iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. «Par IKP daudz runā, kaut neviens uz ielas to nav saticis,» vienkāršākiem vārdiem, ievedot pasākuma dalībniekus sarežģītajā ekonomikas statistikas pasaulē, skaidro Strautiņš, piebilstot, ka ir tomēr konkrēti rādītāji, pēc kuriem to var noteikt. Balsoties tajos, izgaismojas, ka Latvijā iepriekšējos gados visvairāk ir cietusi tieši celtniecības nozare. Un, ja notiks vēl lielāka kavēšanās ar Eiropas fondu apguvi, tad spožas prognozes nav arī uz priekšu. Arī apstrādes rūpniecībai ir veicies labi, tūrisms un ēdināšanas nozare, alegorijās runājot, tomēr pagaidām turas virs ūdens. Taču vislielāko devumu ekonomikā sniedz IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) nozare. Tiesa, tā pārsvarā koncentrējas Rīgas reģionā. Līdzīgi ar komercpakalpojumiem, kuru sektoram ir veicies labi. Pienam un maizei Strautiņš prognozē cenu kritumu, gaļas cenas varētu būt stabilas, bet citiem produktiem tās vēl varētu pieaugt. Taču mājokļu un enerģijas tirgū grūtākais esot aiz muguras un iespējams gana droši apgalvot, ka nākamā ziema nebūs grūtāka, jo arī «reģionālie elektrības tirgi atgriežas pie prāta».

Turpinājums sekos

Kā atklāja Kolāte, ar šo pasākumu Ventspils novada pašvaldība nedomā apstāties un šogad plānoti vēl citi līdzīgi. Ņemot vērā, ka šajā tūrisma sezonā arī Ventspils novads plāno piedalīties nu jau vairākus gadus Latvijā iecienītajā Mājas kafejnīcu dienā, kas mūspusē notiks augustā, nākamā kopā sanākšana iecerēta ar fokusu uz tūrisma nozari.