Lemjot par kārtējā vēja elektrostaciju projekta tālāku virzīšanu, Ventspils novada deputātiem – dilemma. Valsts ar laikmetīgu regulējumu vēja parku būvniecībai nesteidzas, bet pašvaldības spiestas pieņemt lēmums, kur vietējo kopienu aizstāvība jāupurē likuma vārdā.
Finišam tuvāk vēl viens vēja parks novadā
4Uz Ventspils novada domes deputātu galda kārtējais lēmums par vēja elektrostaciju būvniecības projektu. Arī šoreiz tas vistiešāk skar Popes pagasta iedzīvotājus. Četras vēja elektrostacijas (VES) uzņēmums 4Wind plāno uzbūvēt Popes pagasta austrumu daļā – plašā lauksaimniecības zemju teritorijā netālu no Rindas upes ielejas – Sārcē. Asu pretestību vietējā kopiena šim projektam izrādīja, jau uzsākot tā ietekmes uz vidi novērtējumu. Tolaik pār izstrādātājiem bira virkne jautājumu, uz kuriem, kā saka iedzīvotāju iniciatīvas grupas pārstāvji, pārliecinošas atbildes aizvien nav saņēmuši. Viņu ieskatā, notikusi tikai atrakstīšanās. Viena no galvenajām bažām Popes ļaudīm ir par to, kāda būs summārā ietekme uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, ja visi iecerētie projekti apkārt Popei tiks realizēti.
Tiesa, Ventspils novada pašvaldība uzņēmumam 4Wind, jau sākot detālplānojuma izstrādi, izvirzīja gana striktas prasības, kuru ievērošanai arī sekoja līdzi. Pirmo plānojuma redakciju tā nosūtīja papildināšanai. Taču, kā skaidro Ventspils novada pašvaldības attīstības plānotāja, Iveta Straume, šobrīd visas darba uzdevumā noteiktās prasības formāli ir izpildītas. Līdz ar to pašvaldībai jāpieņem lēmums par tā nodošanu sabiedrības apspriešanai. Domes sēdē, ziņojot par lēmuma projektu deputātiem, Straume atgādināja, ka pašvaldība attīstītājiem nepiekāpās pat tad, kad tie pauda viedokli, ka saskaņā ar Ministra kabineta noteikumiem pašvaldības izvirzītās prasības tiem nav jāpilda. Runa bija par saskaņojumiem ar īpašumiem, kurus skartu elektrostaciju radītais apēnojums. Vairāki šādu īpašumu valdītāji Ventas Balsij apliecina, ka no savas puses šādu saskaņojumu nedotu, kas nozīmē, ka šī prasība nebūtu izpildāma. Līdz ar to uzņēmējs pašvaldībai iesniedzis detālplānojuma redakciju, kurā paredzēti tehnoloģiski risinājumi apēnojuma novēršanai. Proti, VES tiks automātiski apstādinātas brīdī, kad spārnu ēnojums potenciāli var ietekmēt konkrētu īpašumu ar dzīvojamo ēku. Tādēļ domei tika piedāvāts nodot detālplānojumu sabiedriskajai apspriešanai kā termiņu tās īstenošanai nosakot šī gada 14. martu.
Ventspils novada domes Latvijas reģionu apvienības (LRA) frakcijas deputāti gan aicināja nesteigties, norādot, ka sabiedrisko apspriešanu daudz jēgpilnāk būtu organizēt tad, kad arī valsts būs tikusi skaidrībā ar regulējumu, kā vietējām kopienām tiks kompensēts diskomforts, kas veidojas, dzīvojot VES tuvumā. LRA frakcijas vadītājs Māris Dadzis pauž viedokli, ka, neapšaubot nepieciešamību Latvijai sasniegt enerģētisko neatkarību, būtiski tomēr ir sakārtot valsts likumus atbilstoši šodienas izaicinājumiem – gan tai intensitātei, kas notiek VES būvniecību projektu pieteikumos, gan tehnoloģiskajai attīstībai, kas šajā industrijā un nozīmē daudz augstākus ģeneratorus. «Tagad aizvien biežāk izskatās, ka pašvaldībai ir jādara viss attiecībā uz vēja parka idejām, lai viss notiktu pēc iespējas ātrāk, turpretī nacionālajā līmenī ne vienmēr ir izpildīts tas, kas ir paredzēts noteikumos. Ar nacionālajiem dokumentiem galvenokārt es domāju Latvijas Nacionālo Enerģētikas un klimata plānu, kas apstiprināts 2020. gada sākumā un, kas paredz, ka līdz pagājušā gada nogalei bija jāizstrādā konkrēts regulējums par to, kā vietējās kopienas tiks atbalstītas šādu atjaunīgo energoresursu projektu īstenošanas gadījumos. Tātad trīs gadus bija laiks, lai šo regulējumu izstrādātu, atbildīgā institūcija par to bija Ekonomikas ministrija sadarbībā ar VARAM. Trīs gadu laikā šī plānā paredzētā rīcība ir izpildīta daļēji,» uzsver Dadzis. Viņš atgādina, ka, neskatoties uz to, ka ir veiktas izmaiņas enerģētikas likumā, Ministru kabineta noteikumi, kuriem šis jautājums jāregulē, aizvien nav pieņemti. «Vēl nesen konsultējos ar Latvijas Pašvaldību savienību. Jā, šobrīd pēc vēlēšanām šī funkcija ir pārgājusi uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju un tiek rīkotas kārtējās sarunas starp Pašvaldību savienību, vēja ļaužu asociāciju un jauno ministriju. Tās lielākās diskusijas ir par atbalsta apjomu, jo faktiski dokuments ir jau ļoti tuvu finišam, bet ļoti tuvu finišam tas ir jau kādu gadu pusotru.» Līdz ar to LRA piedāvājot atlikt lēmuma pieņemšanu par nodošanu sabiedriskai apspriešanai, vēlas demonstrēt gan attieksmi pret valstisko nevēlēšanos vai nevarēšanu šos jautājumus risināt, gan lai iegūtu laiku vēl papildus izvērtēt daudzās juridiskās nianses, kas skar Sārces vēja parka plānojumu. LRA ieskatā, tādas ir vairākas. Dadzis norāda, ka pēdējā versija ar šo nulle apēnojuma variantu bez saskaņojuma nepieciešamības ar tuvējo māju īpašniekiem tika lemšanai domē virzīta strauji. LRA frakcijas ieskatā, atliekot sabiedrisko apspriešanu līdz brīdim, kad valsts sakārtotas diskomforta maksājuma regulējumu, tiks izdarīts pakalpojums arī projekta virzītājam, jo tad būs daudz lielāka iespējamība atbildēt uz tiem jautājumiem, kas interesē vietējos iedzīvotājus. Tāpat opozīcijas deputāti norādīja, ka vēl aizvien nav skaidrs, kā VES ekspluatācijas gaitā tiks kontrolēta institūciju izvirzīto nosacījumu attiecībā uz troksni, apēnojumu, dabas vērtību monitoringu izpilde. Nav izstrādāts regulējums, kā novērtējama trokšņu, mirgošanas un zemas frekvences skaņas ietekme uz cilvēku veselību.
Rezultātā domes vairākums lēma nodot Sārces projektu sabiedrības apspriešanai, norādot, ka opozīcijas priekšlikums ir prettiesisks un pašvaldībai nav tiesību pieņemt lēmumus, kas nav juridiski pamatoti. Normatīvais regulējums pašvaldībai paredz tikai divus iespējamos balsojumus – nodot apspriešanai vai arī nodot detālplānojumu papildināšanai atbilstoši darba uzdevumiem un institūciju atzinumiem. Ņemot vērā domes speciālistu, tai skaitā juristu interpretācijā, uzņēmums 4Wind izstrādes nosacījumus ir izpildījis, domes deputātiem nav cita varianta, kā vien nodot apspriešanai. Opozīcijas priekšlikums tika atzīts par tiesību normām neatbilstošu. Vienlaikus domes vadība neslēpa, ka ir savā ziņā iespiesti starp iedzīvotāju interesēm no vienas puses un pienākumu pieņemt tiesiskus lēmumus – no otras puses.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Zariņš gan domes sēdē prognozēja, ka kompensāciju apmērs, visticamāk, tiks noteikts tikai tad, kad kāds no vēja parkiem tiks realizēts. «Šinī mirklī vēl nekāda kustība nenotiek un nav nepieciešami šie noteikumi. Mēs paši zinām, ka jaunajai ministrijai darba pilnas rokas (..) Un arī te nedaudz akmens Pašvaldību savienības un vēja asociācijas lauciņā, jo viņi nespēj vienoties. Vai viens vai otrs pilnīgi nepiekrīt un līdz ar to arī politiķi nesaprot, kam par labu nosliekties – vai asociācijai, kas lobē šos attīstītājus, vai varbūt pašvaldībām, kas varbūt izvirza nesamērīgi lielas prasības. Es arī nezinu. Tagad iestāties pozā – mēs pieņemsim lēmumu tad, kad jūs pieņemsiet lēmumu, ir pilnīgi juridiski nepareizi. Mēs esam Ventspils novada dome un mums vajadzētu pieņemt lēmumus bez emocijām, nebalstoties uz savām personiskajām emocijām. Mums pieņemot lēmumus, jābūt skaidram prātam un izsvērtiem lēmumiem, nevis emocionāli.»
Komentāri (4)
Nu, kur palik tie sreikotaji ?
Varbūt Igaunijā, protestē pret atomstacijas plāniem...
Laiks saprast, ka atomenerģija tika iznīdēta lai pastiprinātu atkarību no Krievijas enerģijas. AES ir dabai draudzīgākās un ir izraisījušas vismazāk nāvju pret saražotās enerģijas apjomu.
nauda ... NAUDA ...