Popes muižas lietā – virzība

Kā Ventas Balsij pastāstīja Būvvaldes vadītāja Digna Gerule, ēkas apsekotas jau tūlīt pēc Valsts kontroles ziņu pieprasījuma saņemšanas, bet atbildes sagatavošanu kavējusi Popes pagasta pārvaldes klusēšana. Būvvalde lūgusi sniegt ziņas par iedzīvotājiem, kas ēkas apdzīvo. «Valsts kontrole vēstuli atsūtīja novembrī, bet novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs informāciju man iedeva janvāra beigās. Ēkas ir bezsaimnieka, tās nepieder pašvaldībai, bet viņi ir iemitinājuši tajās cilvēkus. Prasīju, uz kāda pamata. Būvvaldes inspektors šos nekustamos īpašumus apsekoja, graustu stāvoklis tur nav.»

Būvvaldes redzējums

Valsts kontrolei Ventspils novada Būvvalde norādījusi, ka ēkām būtu nepieciešams sertificēta būvinženiera apsekojums: «Iedzīvotāji izmanto skursteņus, nav zināms, kādā stāvoklī tie ir.» Informācija nosūtīta arī Ventspils novada pašvaldībai un Valsts nekustamajiem īpašumiem, jo būvinženiera slēdzienu var pasūtīt tikai ēku īpašnieks. Tā kā zemes īpašnieks ir pašvaldība, Gerule atsaucas uz plānotajiem grozījumiem likumā Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā un Civilprocesa likumā, kas paredz zemes īpašniekiem iespēju apvienot vienotā īpašumā uz savas zemes atrodošās ēkas un būves ar nenoskaidrotu piederību. «Nemāku teikt, kā viss turpināsies, ko teiks valsts, ko teikts Valsts kontrole. Ar pašvaldību Būvvaldei pašlaik ir tādas interesantas attiecības – viņi mūs nedzird,» nopūšas Gerule.

Iekustina rīcībai

Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta direktors un padomes loceklis Edgars Korčagins: «Ja kāds iedzīvotājs vai organizācija vēršas pie mums, jo kāda pašvaldība nedara to, kas tai saskaņā ar likumu būtu jādara un tam ir zināms pamats, tad pirmā lieta, ko mēs darām – mēs pavaicājam konkrētajai pašvaldībai, kāpēc šāda rīcība ir. Viens no jautājumiem, kuru uzdevām Ventspils novada pašvaldībai, bija par to, kāpēc tā nav pildījusi 2018. gada komitejas sēdē pieņemto lēmumu par Popes muižas kompleksa ēku īpašumtiesību sakārtošanu. Savukārt par pārējiem jautājumiem mēs vērsāmies pie Ventspils novada Būvvaldes un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes.» Pēc Valsts kontroles jautājuma Ventspils novada pašvaldība ar rīcību nav kavējusies – aizvadītā gada novembrī iesniegta tiesā prasība valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Klēts atzīt par bezsaimnieka mantu. Kurzemes rajona tiesa jautājumu skatīs martā.

Nebeidzamā sarakste

Baiba Ekere, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore: «Situācija Popē ir sarežģīta. Atbildi Valsts kontrolei sniedzām jau decembrī, atkārtoti apsekojām situāciju un vērsāmies pašvaldībā, informējot par ēku stāvokli un atgādinot nepieciešamību nekavējoties sakārtot īpašumtiesības. Gada nogalē saņēmām atbildi, ka arī par ēku Stallis – kalpu māja informācija tiek apkopota un gatavota dokumentācija tiesai.» Vienlaikus Ekere norāda, ka jau 2006. gadā Popes pagasta pārvaldei kā ēku tiesiskajam valdītājam ir izsniegti likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 5. panta otrajā daļā noteiktie administratīvie akti – norādījumi. Sarakste turpinājusies daudzu gadu garumā. «Tā kā ēkām nav īpašnieka, jautājumu daudzkārt esam mēģinājuši risināt ar pašvaldību, varētu teikt – gadiem. Ir bijušas sarunas, vēstules, konsultācijas,» tā Ekere. Jautāta, vai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā ir arī kādi bargāki instrumenti, Ekere teic, ka nedz likums, nedz atbilstošie Ministru kabineta noteikumi naudas sodu uzlikšanas iespējas neparedz.

Likuma vārdā

Iniciatīva iesaistīt Valsts kontroli nāk no biedrības Popes muiža. Tās valdes loceklis Roberts Grinbergs: «Es saprastu, ja šis jautājums būtu iestrēdzis vai palicis nepamanīts situācijā, kad pašvaldībai regulāri mainītos vadība, bet šeit ir saskatāma mērķtiecīga un apzināta izvairīšanās no risināšanas.» Vēršanās pie kontrolējošās institūcijas, lai panāktu likuma ievērošanu un pašvaldības funkciju pildīšanu, bijis pēdējais salmiņš gadiem ilgajā nesekmīgajā komunikācijā. «Šo gadu laikā pašvaldība ir tērējusi līdzekļus, lai sakārtotu īpašumtiesības pamestu mazdārziņu teritorijām, padomju laika fermām, bet prioritārā kārtā to nav darījusi ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem, kuros dzīvo ļaudis,» tā Grinbergs.

Popes muižas centra plāns no Latvijas Valsts vēstures arhīva, 20. gadsimta sākums. Popes muiža ir Latvijā lielākā valsts nozīmes kultūrvēsturiskā muižas apbūve ar 16 valsts nozīmes arhitektūras un 11 valsts nozīmes mākslas pieminekļiem. Ventspils novada pašvaldības vienīgais valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.