Ūdens līmenis turpina celties

Šis gads ir raksturīgs ar nepastāvīgiem, mainīgiem laikapstākļiem. Sals un snigšana strauji mijas ar atkusni un lietavām, kad daudzviet Latvijā varam sākt runāt par plūdu draudiem. Arī Ventspils novads ir bagāts ar upēm un palienu pļavām, kuras pirmās applūst, radot draudus tuvējām apdzīvotām vietām.

Viena no šādām vietām ir Užavas polderi, kas vairāk vai mazāk, bet applūst katru gadu. Šobrīd arī nokļūšana Zirās vairākās vietās ir apgrūtināta, un, iespējams, šis ceļa posms var tikt uz laiku slēgts. Užavas pagasta pārvaldniece Laima Erliha-Štranka Ventas Balsij pastāstīja, ka ūdens daudzās vietās jau skalojas pāri šim ceļam, radot izskalojumu draudus. «Situācija ir samērā kritiska. Šodien apsekošu minēto vietu, lai redzētu reālo situāciju. Nekādu mājsaimniecību šajā apkārtnē nav, tā ka šajā ziņā apdraudējuma, visticamāk, nebūs.»

Savukārt SIA Akmeņkalni valdes loceklis Alens Akums atzina, ka Užavas polderu zemes apsaimniekot nav vienkārši: «Viss ir applūdis. Gandrīz katru gadu šī teritorija applūst, bet tā ir daba un tur neko nevar darīt. Šie lauki atrodas zemu, un esošā slūžu sistēma vairs īsti nedarbojas, jo savu laiku nokalpojusi. Līdz ar to mēs tur ziemas labību nesējam, tikai vasarājus. Viens no dambjiem tika atjaunots, bet cerēto labumu, manuprāt, šis projekts nav devis. Kopumā šīs palienu zemes neizceļas ar īpašu zemes kvalitāti.»

Arī Usmas ezera apkārtne pamazām sāk pildīties ar šo mainīgo laikapstākļu radītajiem ūdeņiem. Ezera ūdens līmenis sasniedzis 1,38 metra atzīmi, kas ir augstākā pēdējo desmit gadu laikā. Pagasta pārvaldnieks Gendrihs Šķesters informēja, ka pašlaik situācija ir uz kritiskās robežas. «Ūdens līmenis ceļas katru dienu. Vietējie iedzīvotāji savas mājas savulaik cēluši tālāk no ezera krasta, un domāju, ka viņiem šie plūdi problēmas neradīs. Drīzāk tie ietekmēs tūrisma nozares uzņēmējus, kas savas atpūtas vietas ir uzbūvējuši tuvāk ezera krastam,» stāsta Šķesters.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem zināms, ka Kurzemes rietumu daļā dzeltenais brīdinājums tiks nomainīts pret oranžo, jo gaidāma plašāku teritoriju applūšana.

Šis gads ir raksturīgs ar nepastāvīgiem, mainīgiem laikapstākļiem. Sals un snigšana strauji mijas ar atkusni un lietavām, kad daudzviet Latvijā varam sākt runāt par plūdu draudiem. Arī Ventspils novads ir bagāts ar upēm un palienu pļavām, kuras pirmās applūst, radot draudus tuvējām apdzīvotām vietām.

Viena no šādām vietām ir Užavas polderi, kas vairāk vai mazāk, bet applūst katru gadu. Šobrīd arī nokļūšana Zirās vairākās vietās ir apgrūtināta, un, iespējams, šis ceļa posms var tikt uz laiku slēgts. Užavas pagasta pārvaldniece Laima Erliha-Štranka Ventas Balsij pastāstīja, ka ūdens daudzās vietās jau skalojas pāri šim ceļam, radot izskalojumu draudus. «Situācija ir samērā kritiska. Šodien apsekošu minēto vietu, lai redzētu reālo situāciju. Nekādu mājsaimniecību šajā apkārtnē nav, tā ka šajā ziņā apdraudējuma, visticamāk, nebūs.»

Savukārt SIA Akmeņkalni valdes loceklis Alens Akums atzina, ka Užavas polderu zemes apsaimniekot nav vienkārši: «Viss ir applūdis. Gandrīz katru gadu šī teritorija applūst, bet tā ir daba un tur neko nevar darīt. Šie lauki atrodas zemu, un esošā slūžu sistēma vairs īsti nedarbojas, jo savu laiku nokalpojusi. Līdz ar to mēs tur ziemas labību nesējam, tikai vasarājus. Viens no dambjiem tika atjaunots, bet cerēto labumu, manuprāt, šis projekts nav devis. Kopumā šīs palienu zemes neizceļas ar īpašu zemes kvalitāti.»

Arī Usmas ezera apkārtne pamazām sāk pildīties ar šo mainīgo laikapstākļu radītajiem ūdeņiem. Ezera ūdens līmenis sasniedzis 1,38 metra atzīmi, kas ir augstākā pēdējo desmit gadu laikā. Pagasta pārvaldnieks Gendrihs Šķesters informēja, ka pašlaik situācija ir uz kritiskās robežas. «Ūdens līmenis ceļas katru dienu. Vietējie iedzīvotāji savas mājas savulaik cēluši tālāk no ezera krasta, un domāju, ka viņiem šie plūdi problēmas neradīs. Drīzāk tie ietekmēs tūrisma nozares uzņēmējus, kas savas atpūtas vietas ir uzbūvējuši tuvāk ezera krastam,» stāsta Šķesters.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem zināms, ka Kurzemes rietumu daļā dzeltenais brīdinājums tiks nomainīts pret oranžo, jo gaidāma plašāku teritoriju applūšana.