Vēlas ierobežot vēja parku ieceres

Abās sapulcēs novada domes vadību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks un priekšsēdētāja vietnieks Andis Zariņš.

Ventspils novada teritorijas plānojuma grozījumi paredz vairākas izmaiņas, toskait jaunus noteikumus derīgo izrakteņu ieguvei, ir noteiktas ainaviski vērtīgās teritorijas, noteiktas prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai jūras piekrastes aizsargjoslā, veiktas Sārnates ciema robežas izmaiņas un vairākas citas. Taču vislielāko sabiedrības rezonansi izraisīja jaunās prasības vēja elektrostaciju (VES) izvietošanai.

Kā sabiedriskajā apspriešanā paskaidroja dokumenta izstrādātāja SIA Reģionālie projekti pārstāvis Tālis Skuja, jaunās prasības VES izvietošanai noteiktas, jo pagājušajā gadā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas būtiski atviegloja vēja parku izvietošanas nosacījumus. Tādēļ, ņemot vērā vēja biznesmeņu lielo interesi par vēja parku izbūvi Ventspils novadā un vienlaikus arī novada iedzīvotāju satraukumu par vēja elektrostaciju pārlieku lielo tuvumu viņu dzīvesvietām, novada dome nolēma teritorijas plānojumā noteikt ierobežojumus, lai maksimāli pasargātu iedzīvotāju intereses.

Grozījumi nosaka, ka VES, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot tikai rūpniecības, tehniskās apbūves un lauksaimniecības teritorijās, kā arī mežu teritorijā, ja tās plānojumā noteikta indeksēta apakšzona, kurā atļauta VES izvietošana. Tikmēr VES būvniecība ir aizliegta pilsētas vai ciema teritorijā, kā arī 3 km attālumā no ciema vai pilsētas robežas, lauku teritorijā – tuvāk dzīvojamai ēkai nekā attālums, kas ir astoņas reizes lielāks nekā vēja turbīnas maksimālais augstums, ja nav saņemts attiecīgās mājas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums, lauku teritorijā – ja cita īpašnieka īpašumā esoša zemes vienība atrodas 800 m vai tuvāk plānotajai VES un teritorijas plānojumā attiecīgajā zemes vienībā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve un nav saņemts attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja rakstveida saskaņojums. Nav atļauts būvēt arī teritorijās ar īpašiem noteikumiem, toskait ainaviski vērtīgajās teritorijās un tuvāk nekā 500 m no kapsētas.

Tāpat noteikts, ka, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu vēja turbīnu novietojumam, ir jāveic ainavas vizuālās ietekmes trīsdimensiju modelēšana, jāsaņem ornitologa un hiropterologa eksperta atzinumi, jāiekļauj slēdziens par trokšņa ietekmi uz blakus nekustamajiem īpašumiem un mirgošanas efekta ietekmes izvērtējumu uz apkārtējo apbūvi.

Ventavā notikušajā sanāksmē piedalījās vairāku vēja parka projektu pārstāvis Kristaps Stepanovs, kurš pārstāv Vēja elektroenerģijas ražotāju savienību un vairs nekādā veidā nav saistīts ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, kas pārstāv visas nozares intereses, un vēja biznesmenis Andris Didrihsons, kā arī vairāki zemnieki un zemju īpašnieki, kuri ir ieinteresēti nomāt savus īpašumus vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Vēja biznesmeņi apspriešanā pauda sašutumu, ka grozījumi viņus stipri ierobežos vēja parku izbūvē. Tikmēr zemnieki un zemju īpašnieki sūkstījās, ka novada dome vēlas liegt viņiem gūt papildu peļņu, iznomājot savas zemes vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Tai skaitā kāda īpašniece bija patiesi nikna, ka vēja parkus nevarēs uzsliet Užavas polderos.

Tikmēr Ventas otrajā krastā – Tārgalē – notikušajā sanāksmē bija pretēja noskaņa. Tajā iedzīvotāji pauda viedokli, ka vēja parku būvniecības ieceres vajadzētu stingri ierobežot.

Uz Ventas Balss jautājumu, vai apspriestie grozījumi var likt šķēršļus jau iesniegtām vēja parku iecerēm, novada domes vadītājs Aivars Mucenieks atbildēja, ka šiem projektiem citus spēles noteikumus vairs nevar izvirzīt. Šie grozījumi, ja tos iekļaus un apstiprinās teritoriālā plānojuma gala versijā, attieksies uz iespējamiem nākotnes projektiem. Jāatgādina, ka šobrīd ietekmes uz vidi novērtējuma stadijā ir divi vēja enerģijas projekti – SIA Ventspils Wind vēlas būvēt 10 jaunās paaudzes VES (augstums līdz 250 metriem) Tārgales pagastā un SIA 4Wind – četras (iespējams, arī vairāk) jaunās paaudzes VES Popes pagastā, Sārcē. Par šiem projektiem Mucenieks skaidroja, ka pašvaldība izskatīs ietekmes uz vidi novērtējuma procesā sniegtos iestāžu atzinumus, ekspertu vērtējumus, lai izlemtu, dot vai nedot zaļo gaismu. Taču vienlaikus viņš skaidroja, ka tad, kad Tukuma novada dome pieņēma lēmumu neatļaut vēja parka būvniecību savā teritorijā, šis lēmums tika apstrīdēts tiesā, un pirmajā instancē tiesa lēma par labu vēja biznesam, uzskatot, ka iedzīvotāju viedoklis nav pietiekams pamatojums atteikumam un ka pašvaldībai ir jādod zaļā gaisma projektam. Šobrīd tukumnieki šo spriedumu pārsūdzējuši, bet īpaši necerot uz savas taisnības panākšanu.

Vairāki tārgalnieki sapulcē norādīja uz to, ka, būvējot līdzās viņu īpašumiem vēja parku, viņiem nav prasīti nekādi saskaņojumi vai piekrišana. Jāatgādina, ka šobrīd notiek vēja parka Tārgale būvniecība, kas paredz 14 VES uzstādīšanu (augstums līdz 152 metriem, līdzīgi kā jau esošajā vēja parkā Platene) un šī projekta izstrāde, saskaņošana un apspriešana notika pirms krietna laika – apmēram desmit gadiem. Starp projekta izstrādi un realizāciju bija šī lielā pauze, pa šo laiku mainījušies arī likumi un noteikumi. Noskaidrot, kam ar ko bija jāsaskaņo un vai tas ticis izdarīts, iespējams, var tad, ja konkrētā gadījumā vēršas pašvaldībā.

Saistībā ar topošo Tārgales vēja parku, no iedzīvotāja pašvaldības pārstāvju virzienā izskanēja arī šāds priekšlikums: «Jūs esat ievēlēti, tātad pārstāvat mūs, vēlētājus. Es saprotu, ka mēs neko tur neizjauksim. Notiek betonēšana un citi darbi. Bizness iet pilnā sparā. Taču blakus zemju īpašniekiem pazeminās zemes vērtība. Kurš gribēs pirkt tagad zemi vai māju, kad tev visu laiku vēja rotors no austrumiem saulē griežas. Vai nevaram deleģēt jūs kā pārstāvjus pārstāvēt mūsu intereses, lai viņi kompensē mums daļēji elektrības maksu, zemes nodokli? Kompensē kaut vai par psiholoģisko momentu, ka katru rītu tur kaut kas midžinās?»

Savukārt Mucenieks skaidroja, ka no vēja biznesa neesot nekāda ekonomiskā ieguvuma arī pašvaldībai. No esošajiem Platenes ģeneratoriem par vienu VES gadā pašvaldība saņem tikai 700 eiro nekustamā īpašuma nodokli. «Faktiski pašvaldībai tas nav nekas,» atzina novada domes vadītājs. Pēc viņa sacītā, dāņu investori izteikuši priekšlikumu, ka saistībā ar plānoto Ventspils Wind projektu būtu gatavi pēc Dānijas parauga kompensēt iedzīvotājiem nekustamā īpašuma vērtības kritumu un pašvaldībai īpašā fondā iemaksāt miljonu. Taču šobrīd Latvijā neesot legāla veida, kā šādu naudu pieņemt.

«Vai, izsniedzot viņiem būvatļaujas, neskatījās tālredzīgi uz priekšu pēc gadiem desmit?! Ir jāsaprot, ka pilsēta mazāka nepaliek, tā pletīsies arvien lielāka un cilvēki būvēs mājas. Kāpēc vispār tik tuvu tik lielai apdzīvotai vietai kā Ventspils izsniedz būvatļaujas tik grandiozām būvēm?» neizpratnē bija kāds tārgalnieks. Jāpiebilst, ka Tārgales iedzīvotāji, līdzās kuru mājām notiek jaunā vēja parka būvniecība, visskaudrāk izjūt patieso situāciju, kad vēja parks no kādas ieceres uz papīra pārtop par reālu objektu.

Jāpiezīmē, ka abās sanāksmēs varēja piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri ir vakcinēti pret Covid-19 vai to izslimojuši. Lai novērstu šo netaisnību, un, ja būšot cilvēku ieinteresētība, pašvaldība varētu rīkot vēl vienu neklātienes sanāksmi Zoom formātā, pēc sanāksmes solīja Mucenieks.

Savus rakstiskos priekšlikumus par grozījumiem iedzīvotāji vēl varēs iesniegt līdz 28. septembrim, toskait pa pastu vai klātienē novada pašvaldībā vai jebkurā pagasta pārvaldē, elektroniski parakstītu iesniegumu nosūtot uz [email protected], kā arī elektroniski portālā geolatvija.lv/geo/tapis#document17172 sadaļā Iesniegt priekšlikumu.