Jaunzems maina ideju par akmeni

Kad Puzes pagastā pirms desmit gadiem tika izsludināts ideju konkurss par piemiņas akmeni represētajiem, uzvarēja 8. klases skolniece Sandra Sileviča. Toreiz pužiņi Sandras ideju no laukakmeņiem izveidot sagrautu mājas sienas fragmentu, kas simbolizētu pamestās mājas, uzņēma ļoti atsaucīgi, atceras Sandras bijusī klases audzinātāja Gunita Ķirse.

Jau toreiz meitenei bija izteikta mākslinieciskā domāšana, apkārtējie apbrīnojuši Sandras domas dziļumu piemiņas vietas iecerē. Vietējie iedzīvotāji paši saviem spēkiem veduši akmeņus no sagruvušām lauku mājām un ar minimāliem finansiāliem izdevumiem izveidoja piemiņas vietu. Tā kļuvusi par ļoti nozīmīgu Puzes iedzīvotāju dzīvē.

Ik gadu 18. novembrī turp dodas lāpu gājiens, skolēni te pulcējas, lai godinātu uz Sibīriju aizvestos ļaudis. Tagad Sandra ir Kristīgās akadēmijas absolvente un Mākslas akadēmijas studente. Savu dzīvi jauniete nolēmusi saistīt ar profesionālo mākslu, viņa vēlas nodoties glezniecībai. Uzzinājusi, ka loga motīvu jaunajam piemiņas akmenim Užavā plāno izmantot arī tēlnieks Pauls Jaunzems, jaunā māksliniece saka: «Tā ir sagadīšanās.»

Viņa nedomā, ka viņas un pazīstamā tēlnieka iecerētais darbs būtu stipri līdzīgi. Gunita Ķirses izjūtas par bijušās skolnieces un populārā tēlnieka ideju līdzību varētu raksturot vienā vārdā – apmulsums. Viņa ir izbrīnīta par tādu sakritību un saka, ka varbūt pužiņiem par Sandru jābūt īpaši lepniem – viņai, toreizējai skolniecei, ideja dzimusi pirmajai. 

Pauls Jaunzems, jautāts, vai zina par šādas piemiņas vietas esamību, kurā loga motīvs jau apspēlēts, pirmajā brīdī ir neviltoti pārsteigts. Viņš atklāj, ka vēl nesens runājis ar savu kolēģi mākslinieku Ojāru Feldbergu, ka jāsāk uzmanīties – pasaulē idejas ir tik ļoti līdzīgas. Jaunzema praksē šis esot pirmais gadījums, kaut gan pirms vairākiem gadiem uz Japānas simpoziju aizsūtīto skici vēlāk 1:1 redzējis realizētu dzīvē.

Kad ar tēlnieku sazināmies pēc nepilnas nedēļas, viņš esot visu apdomājis vēlreiz un jau paspējis Užavai izveidojis citu skici – nopulētu sārtu laukakmeni, kura vidū būs liels melns aplis – melnā saule. Tā būs kā zīme, kas liecinās, ka mūsu zemei pāri gājuši tumšie spēki.

Jaunzems ņēmis vērā Užavas iedzīvotāju sapulcē izteikto ideju, ka piemiņu pelnījuši ne tikai uz Sibīriju aizvestie tautieši, bet arī tie, kas palika šeit un arī izcieta pazemojumus un sāpes. Pēc tēlnieka domām, šī jaunā ideja ir plašāka un tā labāk iederētos konkrētajā vietā pie pagasta pārvaldes ēkas.

Pirmajā skicē varēja sazīmēt ne tikai sagrautā loga motīvu, bet arī krustu, un, tēlniekaprāt, nebūtu tomēr labi, ja pašā Užavas pagasta centrā būtu izvietots krusts, kas ir kapu simbols. Novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, kas pats ir užavnieks, stāsta, ka vietējie iedzīvotāji jauno ideju uzņemot dažādi.

Daudziem labāks tomēr šķiet pirmais variants, taču māksliniekam pašam – jaunais. Par to, kuru no idejām realizēt dzīvē, vēl tiks lemts. Jau rakstījām, ka tēlnieks Pauls Jaunzems akmens skulptūru iecerējis kā dāvanu savam dzimtajam pagastam un par savu darbu atlīdzību neprasa.

Zem foto: Paula Junzema piemiņas akmens uz Sibīriju izsūtītajiem. Ģipša makets. 1. variants.