Vērtīgs ieguldījums suitu mantojuma saglabāšanā

Tagad nevar pulcēties un rīkot skaistus izdevuma atvēršanas svētkus, bet tas nemazina jūrkalnieku prieku par paveikto - īpaši tāpēc, ka autora apkopotie humoristiskie vērojumi pierakstīti suitu mēlē.

Daudziem aizvien atmiņā palicis augumā, izdarībās un savos uzskatos pamanāmais vīrs, kurš piedzima tad, kad jau bija sācies Otrais pasaules karš. Tas notika 1941. gada 26. novembrī. 73 gadu laikā jūrkalnieks nemainīja dzīvesvietu, visu mūžu paliekot uzticīgs "Dzērviņu" mājai. Jānis strādāja kolhozā - galvenokārt par traktoristu, kopš 1964. gada rūtiņu burtnīcās pierakstot visus savus darbus, ikdienas notikumus, kā ritējušas tikšanās ar cilvēkiem.
''Viņš bija patiess sava laika Jūrkalnes kultūras dzīves darbinieks. Vietējā amatierteātrī aktīvi iesaistījās gan kā aktieris, gan kā režisors, bija ekskursiju vadītājs pagasta viesiem. Mantojumā no mātes saņemot baznīcas atslēgas, Jānis godprātīgi pildīja arī draudzes vadītāja pienākumus,'' stāsta projekta "Savējie sapratīs" vadītāja Ligita Kalniņa.

Jānis rosināja visiem pierakstīt atmiņas, atziņas un piedzīvojumus. Pats viņš to darīja itin cītīgi. Vai atceraties tos laikus, kad pagastos iznāca avīzītes? Tāda bija arī Jūrkalnē, un cita starpā izdevumā "Maģie Suiti" rubrikā "Savējie sapratīs" varēja lasīt arī Jaņuka sacerējumus, kas sasaucās ar tā brīža aktualitātēm. Rakstiņi tapa, saglabājot un atdzīvinot suitisko runu. "Jānis lepojās ar savu suitisko izcelsmi, sak, ja kādam tas nepatīk, pats vainīgs. Jāņa Priedoliņa dzīves moto bija: "Dzīve jānodzīvo tā, lai nebūtu skumji par bezmērķīgi nodzīvotiem gadiem"," atklāj projekta "Savējie sapratīs" vadītāja.

Lai izdotu grāmatu, Ligita Kalniņa aicināja palīgos biedrības "Etniskais kultūras centrs "Suiti"" vadītāju Daci Martinovu. Tā izdevās piesaistīt finansējumu no vairākiem avotiem, līdzekļus piešķīra arī Nacionālais kultūras centrs un Kultūras ministrija, "Etniskais kultūras centrs "Suiti"", tādējādi pagājušā gada nogalē varēja izdot 168 lappušu biezu grāmatu.

Lai tā būtu vērtīgāka un interesenti spētu labāk pamanīt suitu novada lingvistiskās iezīmes, tapa audio ieraksti, tos var noklausīties biedrības "Etniskais kultūras centrs "Suiti"" interneta vietnē ŠEIT.