Ventspils pusē atrasta slima staltbriežu govs

Ņemot vērā, ka jau labu laiku tiek runāts par briežu hronisko novājēšanas slimību, kas tuvojas Latvijai, video sūtītājs bija nobažījies par staltbriežu govij novērotajiem simptomiem.

Nekavējoties video tika pārsūtīts PVD, un tika saņemta atbilde, ka dienestā par šo video ir informēti, bet nevarot noskaidrot, kur un kas video uzņēmis. Vajag šo dzīvnieku atrast un pārbaudīt.

Latvijas Mednieku asociācija un žurnāls “Medības” publicēja video Facebook tīmeklī, aicinot atsaukties video autoru. Sākotnējā informācija bija juceklīga. Viens ziņoja, ka briežu govs filmēta Talsos, citi, ka Pļaviņās, bet beigās izrādījās, ka gadījums fiksēts netālu no Venstpils. Jau pavisam drīz PVD bija ieguvis informāciju par video autoru un varēja sākt darboties.

PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda bija tas, kas operāciju “Slima staltbrieža govs” koordinēja, ieguva atļauju no Valsts meža dienesta slimo dzīvnieku nogalināt, piesaistīja pašvaldību, lai pēcāk būtu iespējams dzīvnieku sadedzināt, ņēma paraugus un turklāt vēl arī fotografēja. Tikai pateicoties I. Kolodas entuziasmam, situāciju izdevās operatīvi atrisināt.

PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants skaidro, ka šādus simptomus varētu izraisīt visdažādākās slimības, tajā skaitā arī briežu hroniskā novājēšanas slimība.

Tomēr visbīstamākā cilvēkam ir trakumsērga, tādēļ kā primāro dzīvnieka paraugos testēs tieši šo sērgu. Līdztekus tiks veikti arī citi testi. Kā vienu no iespējamām saslimšanas versijām M. Seržants minēja cenurozi, kad dzīvniekam galvā ieperinājies parazīts, tomēr rezultāti būs zināmi nākamnedēļ, tad arī būs skaidrs, kas briedim bijis par kaiti.

Piesaisto vietējo pašvaldību, pēc paraugu noņemšanas bija jāorganizē dzīvnieka sadedzināšana, un labi, ka pašlaik klimatiskie apstākļi to pieļauj.

Ņemot vērā, ka trakumsērga līdzās Āfrikas cūku mērim minēta Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), bet problēmas ar pārvadāšu vēl līdz galam nav atrisinātas, potenciāli slimo dzīvniekus nebija iespējams nekur transportēt, jo nedz PVD, nedz medniekiem, nedz arī pašvaldībai nav ADR sertifikātu.

Pagaidām šādus bojā gājušos problēmdzīvniekus var sadedzināt, bet ko mednieki un PVD darbinieki līdzīgās situācijās darīs vasarā, kad sāksies ugunsbīstamais periods? Uz šiem jautājumiem neviena no institūcijām pagaidām atbildi sniegt nevar.

Pozitīvais rezumējums šajā gadījumā tomēr ir tas, ka, sadarbojoties gan medniekiem, gan PVD, iespējams operatīvi reaģēt un atrisināt neparedzamas situācijas.