Lietavas liedz novākt labību

«Nekā labi neiet, ūdens uz lauka virsū,» vaicāts par graudu novākšanu, saka z/s Ieriņi saimnieks Ints Apsītis. Pamatā z/s Ieriņi aug vasarāji, un zemnieks šogad paspējis nokult tikai 30 no 460 ha lauku. Ūdens šobrīd tīrumos esot vairāk nekā pavasarī. Pirms pāris nedēļām Ameles ciema zemnieku pārsteidzis ļoti stiprs lietus, un jau pirms tā uz lauka manītas peļķes. Zemnieks šajā sakarā piesauc novecojušās meliorācijas sistēmas.

Kaut arī zemnieku saimniecībā ir pašiem sava kalte, graudu kaltēšana prasa liekus izdevumus, tāpēc Apsītis vēl nogaida sausāku laiku labības kulšanai.

Piespiedu brīvdienas pēdējās dienās bijušas arī Zirās dzīvojošajam zemniekam Aldrim Pāvelsonam. No 128 ha labības lauku, viņam vēl jānokuļ 47 ha. Z/s Palāsītes saimnieks aprēķinājis, ka kulšanai nepieciešamas vēl 7 dienas.

Arī Pāvelsonam ir pašam sava kalte, un zemnieks uzskata, lai arī tas maksā dārgāk, labāk novākt mitrākus graudus, nekā vispār netikt pie kulšanas, ja gadījumā lietavas turpinās. Par graudu ražību zirenieks nav priecīgs. Smilšainākās vietās tā ir pat zem 1t no ha. Labāk šogad Palāsītēs auguši ziemas mieži, kas sasnieguši 3t/ha. Graudu ražību ietekmējis sausums jūlija sākumā.

Vakar graudaugu kulšanu cerēja pabeigt z/s Strēļi saimnieks Ēriks Goldmanis. Sazvanīts pēcpusdienā, viņš teicās strādāt, kaut līdz naktij, lai nokultu atlikušos 20 ha lauku. Pavisam Strēļos šogad ar labību bija apsēti 500 ha. Graudu ražība, tāpat kā citiem mūspuses zemniekiem, arī Strēļos ir slikta. Saimniekam vēl priekšā vasaras rapša – ap 200 ha – kulšana.      

Graudu cenas gan šogad ir labas, par ko Ventas Balss jau rakstīja. Labības uzpircēji nu paši uzmeklē zemniekus, un graudkopjiem vien atliek izvēlēties, kam izdevīgāka cena. Ints Apsītis stāsta, ka firmas Elagro pārstāvis pat ieradies pie viņa personīgi, savukārt citi graudu uzpircēji nepārtraukti zvanot. Izvēloties sadarbības partneri, Apsītis paturot prātā tos uzpircējus, kuri bijuši pretimnākoši, kad zemniekam klājies grūtāk.

Savukārt Goldmanis teic, ka masu medijos izskanējušās graudu cenas neatbilstot patiesībai. Ierodoties uz vietas, tās nemaz tik spožas neesot. Cenas lēkājot te augšā, te atkal lejā, un zemniekam grūti saprast – vai ražu pieturēt, vai nodot jau tagad. Pāvelsons vērš uzmanību, ka atsevišķi uzpircēji ļoti augstas cenas uzlikuši labības analīzēm un svēršanai, tādējādi riskējot zaudēt klientus. Tos, kuriem vēl daudzi hektāri kuļami, visvairāk uztrauc laika apstākļi. «Zemnieka bizness ir kā laimes spēle jeb loterija,» nosaka z/s Palāsītes saimnieks. 

Foto paraksts: Citam zemniekam gandrīz visi labības tīrumi nokopti, citam nupat tikai iesākti kult. Visi cer, kas graudi uz lauka nepaliks. 

Foto: Juris Ģigulis