Graudu cenas jūtami kāpušas

 Mūspusē lielākā daļa zemnieku kulšanu ir tikko iesākuši, informē Ventspils novada lauku attīstības speciāliste Ruta Pastare. Graudu kvalitāte un ražība būs ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Pēdējo nedēļu lietus lielu daļu lauku padarījis pārāk mitrus. Labības kulšanai ļoti noderētu saulainas dienas. Savu ietekmi atstājis arī ziemas biezais sniegs, kad daļa lauku izsuta.

Z/s Stepnieki kulšana uzsākta 31. jūlijā un augusta pirmajā dekādē nokopti 222 ha jeb 30 % lauku, informē saimnieks Aigo Gūtmanis. Ziemas miežu ražība laba – 45 cnt/ha, savukārt ziemas rapsim sliktāka – 28 cnt/ha (pērn bija 35cnt/ha). Kopumā par ražību vēl spriest pāragri, norāda Gūtmanis. Šī gada ražu ietekmējis sausums – kopš 25. jūlija lietus Stepnieku laukus neaplaimoja 20 dienas pēc kārtas. Tāpēc vasarājiem šogad būs mazāka ražība un sīkāki graudi. Savukārt z/s Pūpoliņi saimnieks Kaspars Pūpoliņš stāsta, ka 15 ha ziemāju lauku racionālāk bijis ieart zemē kā mēslojumu, nevis nokult. Saimnieks liek cerības uz vasarājiem, ar ko apsēti gandrīz 200 ha lauku.

Pērn zemnieki graudu cenas vērtēja kā katastrofāli zemas, savukārt šogad tās sauc par ļoti labām. Atkarībā no kultūras un graudu kvalitātes labības cenas šogad pieaugušas par 30-40%, ziņo SIA Elagro valdes priekšsēdētājs Andrejs Savdons. Savukārt SIA Baltic Agro pārstāvis Jānis Žugris min, ka lielākais cenu kāpums fiksēts tieši lopbarības kviešiem un pārtikas rudziem, kam salīdzinot ar zemāko cenu pērn, pieaugums ir pat 70-80% robežās. Graudu cenas ietekmējušas to cenas pasaules tirgū, sausuma radītais ražas samazinājums Krievijā un citi faktori.

Vienlaikus graudu uzpircēji uzver cenu svārstīgumu, kas var manīties pa dienām.. 

Aigo Gūtmanis norāda, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējiem pāris gadiem, kad ieguvēji bija zemnieki, kas savlaicīgi noslēguši līgumus ar graudu uzpircējiem, kuros fiksēta graudu cena, šogad vinnētāji ir tie zemnieki, kuri šādus līgumus nav slēguši, jo tirgus cena ir ievērojami augstāka.

Gūtmanis min piemēru: zemnieki, kas nofiksējuši rapšu cenu jau ziemā, to pārdod par Ls 180/t, savukārt tirgus cena šai kultūrai patlaban ir ap Ls 240/t. Līdzīgi pārtikas kviešiem ziemā fiksēta cena Ls 85-90/t, savukārt šobrīd tirgus cena ir ap Ls 140/t. SIA Elagro valdes priekšsēdētājs parasti klientiem iesakot nefiksēt vairāk kā 25-35% no plānotās ražas.    

Graudu cenas pieaugums likumsakarīgi radīs miltu un maizes cenu pieaugumu. Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs gan presē izskanējušo pieļāvumu, ka maizes cena rudenī varētu pieaugt pat divas reizes, vērtē kritiski, tomēr ir skaidrs, ka zināms piegums cenām noteikti būs. Šobrīd nevar pateikt, cik liels tas būs, norāda Zemešs, jo situācija graudu tirgū ir ļoti svārstīga un nekonkrēta.

Tā kā cenas pieaugs arī rapšu eļļai un margarīnam, un arī cukuram, maize noteikti būs dārgāka. Par labu patērētājam runā tas, ka maizniekus pārāk strauji celt cenas ierobežo konkurences apstākļi, kā arī zemā pirktspēja.