Valmierieši viesosies ar ''Spēlmaņu naktī'' apbalvotu izrādi

Amerikāņu dramaturga Jūdžina O’Nīla darbu tulkojusi un iestudējusi režisore Ienese Mičule. Izrādē piedalās Aksels Aizkalns, Rūdis Bīviņš, Kārlis Freimanis, Ingus Kniploks, Mārtiņš Meiers, Inese Pudža, Ieva Puķe un Diāna Krista Stafecka, kura par Lavīnijas Menonas lomu saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu kā gada jaunais skatuves mākslinieks. Ar balvu novērtēts arī scenogrāfa Mārtiņa Vilkāra darbs šajā izrādē.

Izrādes centrā ir Menonu dzimtas stāsts, kas risinās 19. gadsimta 60. gados Jaunanglijas pilsētiņas nomalē pēc Amerikas Pilsoņu kara beigām. Tāpat, kā visiem citiem, arī Menoniem ir skeleti skapjos – tikai daudz ļaunāki… Jau 1926. gadā Nobela Miera prēmijas un Pulicera balvas (četras reizes) ieguvējs Jūdžins O’Nīls (1888 - 1953) aizdomājās, vai ir iespējams uzrakstīt mūsdienīgi psiholoģisku lugu, sakausējot to vienā veselumā ar seno grieķu traģēdiju sižetu. Taču O’Nīls, atšķirībā no Eshila un Sofokla, neuzskatīja, ka slepkavība var būt taisnīga. Viņš bija iepazinies ar seno grieķu tekstiem, vācu filozofa Nīčes idejām, Freida un Junga psihoanalīzi, to visu iekļaujot savā 1931. gadā izdotajā darbā “Sēras piestāv Elektrai”, nodēvējot to par “visambiciozāko lietu, ko esmu risinājis.”

“Ja O’Nīlam lugā Lavīnija ieiet tumšajā Menonu savrupnamā un aizver aiz sevis durvis, atstājot dzīvi ārpus sevis, tad Mičule iestudējumā liek Stafeckas Lavīnijai izmesties baltā, īsā apakškleitā un kā bērnam rāpties augšup pa melnajiem, zikurātveidīgajiem pakāpieniem. Tā it kā tiektos līdzi Aspazijas dumpinieciskajām sievietēm, uz sauli. Vai tādējādi režisore pārrauj ļaunuma pavedienu, kas kā nabassaite saista jauno sievieti ar viņas dzimtas vēsturi? Vai režisore atvēl Lavīnijai cerību gaismas staru?” par iestudējumu raksta teātra kritiķe Kitija Balcere.

Pasākumu organizē “Kurzemes filharmonija”, finansē Ventspils valstspilsētas pašvaldība. Biļetes iegādājamas teātra nama “Jūras vārti” un koncertzāles “Latvija” kasēs, kā arī visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.