Ventspils teātris aicina uz pirmizrādi

Izrāde aizvedīs skatītājus pagātnē – 1944. gada rudenī, kad Otrā pasaules kara dunoņa bija aizvēlusies tālāk Eiropā, bet Latvijā, trijstūrī starp Liepāju, Tukumu un Ventspili, vācu karaspēka ielenkuma rezultātā izveidojās teritorija, ko pazīstam ar nosaukumu Kurzemes katls. Tieši šeit risinās notikumi, kuros tiek ierauts lugas galvenais varonis – pianists Klāvs. Pilsētās saimnieko vācieši, mežos sarkanie, bet laukos – Kurzemes zemnieku mājās – mitinās tūkstošiem latviešu bēgļu, kas neizlēmībā un šaubās ir pametuši mājas, negrib uz Vāciju, bet nespēj tik drīz nokļūt Zviedrijā. Klāvu pieķer pases viltošanā, apcietina un spīdzinot sakropļo viņa pianista rokas.

Lugā vēsturiskie notikumi veido fonu, uz kura tiek izstāstīts stāsts par mākslinieku. Lai salauztu cilvēka dvēseli, iznīcinātu sapņus un ieceres, ne vienmēr nepieciešami šāviņi un karš. Cilvēks grib vienkārši dzīvot, strādāt un nodarboties ar sev vajadzīgām lietām, grib mīlēt… Bet tiek ierauts no sevis pilnīgi neatkarīgu apstākļu virpulī. Kā graudiņš starp dzirnakmeņiem. Samals? Nesamals? Izvēle...

1986. gadā tapušajā lugā Tikai muzikants Pēteris Pētersons ierakstījis arī paša jaunībā Kurzemes katlā piedzīvoto. Luga pirmoreiz iestudēta paša autora režijā Latvijas Nacionālajā teātrī 1987. gadā. Bet šis gads Latvijas kultūras dzīvē iezīmējies ar dramaturga, teātra režisora, tulkotāja un publicista Pētera Pētersona 100 gadu jubileju. Ar devīzi Tikai Pētersons ir notikuši pasākumi, kas veltīti izcilā mākslinieka dzīves gājumam un daiļradei. Arī Ventspils teātris atsaucās Eduarda Smiļģa muzeja direktora profesora Jāņa Siliņa aicinājumam un iestudēja Pētera Pētersona lugu Tikai muzikants, kas jau pavisam drīz tiks nodota skatītāju vērtējumam.

Lugas darbība norisinās Liepājā un Ventspils jūrmalā, no kurienes bēgļi ar laivām cēlās pāri jūrai. Šie notikumi izrādē nav tieši atainoti, bet ir kā vēsturiskais fons stāstam. «Šī luga ir politiski uzrunājoša, vēstot par to laiku, bet dramaturga, publicista un burvīgā režisora Pētera Pētersona darbiem piemīt arī ļoti izteikts poētisms – arī šajā lugā, par neaizsargāto cilvēku, kāds ir izcils muzikants Klāvs sava ceļa sākumā, un par to, kā apstākļi pilnīgi neatkarīgi no cilvēka spēj ļoti daudz ko mainīt tā cilvēka liktenī. Protams, lugu caurvij doma par to, kas vispār bija jāpiedzīvo latviešu tautai – kur vieni bija vācu pusē, viena daļa padomju pusē, un bija arī brālis pret brāli. Un par to, ko nodara karš, to nedrošību, neziņu un milzīgās, šaušalīgas bailes, ko karš cilvēkos iedveš. Man ļoti uzrunāja tieši tas lugas vēstījums, kā neaizsargātā, trauslā mākslinieka dvēsele starp šiem dzirnakmeņiem tiek ierauta,» stāsta režisore Vija Draviņa.

Pēteris Pētersons šai luga devis apakšvirsrakstu Kurzemes balāde. Kā atzīst Ventspils teātra režisore, Pētersona darbiem kopumā un arī lugai Tikai muzikants ir raksturīgs izteikts poētisms. Sešu aktieru kora izpildījumā izrādē skanēs Pētersona dzejas lasījumi, atspoguļojot galvenā varoņa – muzikanta Klāva – domas, būtību un viņam apkārt valdošo laikmeta atmosfēru.

Izrādē redzēsim jau iemīļotus un pieredzes bagātus Ventspils teātra aktierus, kā arī jaunus talantus. Vairākiem jaunajiem aktieriem šīs būs pirmās lielās lomas. Muzikantu Klāvu atveidos jaunais aktieris Rūdolfs Punkstiņš. «Rūdolfs pats brīnišķīgi spēlē klavieres un ir ļoti muzikāls, arī izrādē viņš spēlēs Emīla Dārziņa Melanholisko valsi,» atklāj Draviņa. Pirmās lielās lomas izrādē būs arī Laimai Prūsei, Aijai Jonānei un Arturam Griezem. «Šiem četriem tiešām šīs būs īstās aktieru ugunskristības,» atzīst režisore. Izrādē redzēsim arī Ventspils teātra aktierus Andri Lasmani, Jāni Birznieku, Liānu Griķi, Simonu Griezi, Baibu Griķi, Baibu Jaunzemi, Mētru Zikmani un Uldi Pabērzu.

Iestudējuma tērpi un scenogrāfija ir Martas Kalnavas pārziņā, pie izrādes strādā arī Mareks Spruģevics (gaismas) un Jānis Kraulis (skaņa).